Krājaizdevu sabiedrības – Latvijas nākotne

Avots: Una Zeltkalne, Meža Avīze, 2014. gada 15. aprīlis.

Eiropā pārsvarā krājaizdevu sabiedrības apvienojušās vienotā organizācijā, kas Latvijā šobrīd ir aizliegts. Ja pašvaldības, uzņēmēji un sabiedriskās organizācijas vienotos par krājaizdevu sabiedrības izveidi, tad mēs kļūtu par savas teritorijas saimniekiem, ir pārliecināts «Krājaizdevu apvienības» valdes loceklis, kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības «Allažu saime» valdes priekšsēdētājs Ēriks Čoders.

Tradīcijas jāatjauno

Aizvadīto 10 gadu laikā Latvijā krājaizdevu sabiedrību kustība ir stāvējusi uz vietas. Ja līdz 2003.gadam nodibinājās 3 līdz 4, tad minētajā laika posmā ir nodibinātas 4, bet 2 krājaizdevu sabiedrības ir likvidējušās.

Viens no iemesliem, kāpēc nenotiek attīstība, – trūkst informācijas iedzīvotājiem, un līdz ar to arī izpaliek tradīcijas. «Vācijā ir 12 000 krājaizdevu sabiedrību, bet Latvijā šobrīd darbojas 34. Eiropā vidēji apmēram 20 procenti no noguldītāju naudas grozās krājaizdevu sabiedrībās. Pie mums aktīvi sastāda 0,05 procentus no finanšu sektora,» skaidro Ē. Čoders. Pie traucējošiem faktoriem viņš min arī nesakārtoto likumdošanu. «Īrijā pagājušā gadsimta 70.gados bija smaga krīze un īri no turienes bēga tāpat kā latvieši no Latvijas pirms dažiem gadiem. Valdība tur pieņēma lēmumu no nodokļiem atbrīvot krājaizdevu sabiedrības, un līdz ar to panāca, ka ekonomikā ieplūda kredītresursi. Krājaizdevu sabiedrībās cilvēki noguldīja naudu, it sevišķi tie, kuri bija aizbēguši no Īrijas. Rezultātā ekonomika atguvās, un īri sāka atgriezties. Latvieši arī, kā zināms, devās uz Īriju. Tur apmēram divas trešdaļas iedzīvotāju ir iesaistījušies kādā krājaizdevu sabiedrībā. Šāda pretimnākšana no valsts bija iespējama tāpēc, ka tur ir izveidotas krājaizdevu sabiedrības. Ja Latvija vēlētos palīdzēt saviem iedzīvotājiem, tad tai nebūtu šāda instrumenta, ar kura palīdzību to izdarīt. Šodien Latvijas iedzīvotāji dodas projām uz tām valstīm, kurās ir kredītkooperatīvi vai kooperatīvās bankas,» norāda Ē. Čoders. Viņš uzskata: ja krājaizdevu sabiedrību nebūs, tad latviešu tautas aizbraukšanu un izmiršanu nevarēs apturēt.

Kā lielāko spēku krājaizdevu sabiedrību attīstībā viņš min pašvaldības, uzņēmējus un sabiedriskās organizācijas. «Ja tie apvienojas un izveido krājaizdevu sabiedrību, tad reāli var kļūt par savas teritorijas saimniekiem,» ir pārliecināts Ē. Čoders. Kā pozitīvu piemēru viņš min kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības «Allažu saime» darbību Siguldas un Sējas novadā, kur izveidojusies laba sadarbība ar pašvaldību un kur krājaizdevu sabiedrība iedzīvotājiem sniedz kredītus ar atvieglotiem noteikumiem.

«Krājaizdevu sabiedrība spēj darboties un sniegt pakalpojumus tādā teritorijā, kur nav pat bankomāta. Mēs palīdzam uzņēmējiem un, pateicoties tam, Siguldas novadā ir izveidojies daudz darbavietu. Otra puse – sociālie kredīti, kas nav paredzēti peļņai, bet lai risinātu problēmas, kuru nerisināšana var pārvērsties par problēmu pašvaldībai. Pārsvarā tie ir saistīti ar dzīvojamo fondu. Ja konkrētajā teritorijā ir krājaizdevu sabiedrība un tiek ņemti noguldījumi, tad tajā tiek iegūti kredītresursi vietējās ekonomikas stimulēšanai. Pašvaldības iedzīvotāju rīcībā paliek lielāka nauda.» Tāds ir arī viens no finanšu kooperatīva mērķiem – lai attiecīgajā novadā pelnītāji ir iedzīvotāji un nopelnītais neaizplūst projām no reģiona un Latvijas.

«Eiropā pārsvarā krājaizdevu sabiedrības apvienojušās vienotā organizācijā, kas Latvijā šobrīd ir aizliegts. Tas arī ir attīstību kavējošs faktors. Šādas organizācijas izveide ļauj krājaizdevu sabiedrībām sniegt daudzus banku pakalpojumus, jo tās sadarbojas, un iedzīvotājs, ja ir kādas krājaizdevu sabiedrības biedrs, visā valstī var izmantot tās pakalpojumus. Tā ir nākotne, līdz kurai mums vēl tāls ceļš ejams,» prognozē Ē. Čoders. Trimdas latvieši, kas devās emigrācijā, aizveda sev līdzi krājaizdevu sabiedrības idejas, ieguldījumu, lai Latvijā atjaunotu un attīstītu seno krājaizdevu sabiedrību sistēmu. «Ja mēs rīkosimies pareizi, tad viņu atbalstu noteikti saņemsim, lai izveidotu Kooperatīvo banku. Par tās nepieciešamību vēlamies pārliecināt sabiedrību.»