Tabulā salīdzināts tradicionālais krājaizdevu sabiedrību modelis ar Latvijā pastāvošo. Dažādu vēsturisku un citu īpatnību dēļ tas ir novirzījies no klasiskā un tādēļ šī nozare Latvijā neattīstās tik ātri, cik vajadzētu.
| Bankas | Tradicionālās krājaizdevu sabiedrības | Krājaizdevu sabiedrības Latvijā |
| Draudzīgums un pieejamība | Draudzīgums un pieejamība | Draudzīgums un pieejamība |
| Bankās lēmumu pieņemšanā nepiedalās vietējā sabiedrība un vietējo filiāļu vadītāju tiesības pieņemt lēmumus ir ierobežotas. Pakalpojumu izmantotājiem ir tikai patērētāju tiesības. | Krājaizdevu sabiedrībās ir draudzīgāka attieksme un vienkāršāka pieejamība visos līmeņos. Krājaizdevu sabiedrības ir mazākas un darbojās lokāli, kas ļauj tām būt saistītām ar vietējo sabiedrību un daudzpusīgi reaģēt uz pieprasījumu. | Krājaizdevu sabiedrību aktīvi pārsvarā nedarbojās lokāli un var nebūt sasaistīti ar vietējo sabiedrību. Lēmumu pieņemšanā noteicošās var būt ar vietējo sabiedrību nesaistītas personas. |
| Korporācija | Kooperācija, nevis korporācija | Korporācija ar kooperācijas iezīmēm |
| Bankas ir kredītiestādes – kapitālsabiedrības. Mērķis: nopelnīt vairāk naudas. | Krājaizdevu sabiedrības ir kredītiestādes – finanšu kooperatīvi. Mērķis nav nopelnīt vairāk naudas no klientiem, bet gan “risināt kopējas vajadzības, izmantojot kopīpašumā esošu un demokrātiski kontrolētu uzņēmumu”. | Krājaizdevu sabiedrības ir finanšu institūcijas, kas nav kredītiestādes. Mērķis var būt peļņas gūšana no biedriem. Kopīpašumu var izmantot peļņas palielināšanas nolūkos un var ierobežot biedru spēju demokrātiski kontrolēt KKS darbību. |
| Nav, ko zaudēt | Nav, ko zaudēt | Ir, ko zaudēt |
| Bankas izmanto modernas tehnoloģijas, lai daudzveidotu pakalpojumus un nodrošinātu to attālinātu pieejamību. Klientus aizsargā patērētāju tiesības, jo ar banku viņus saista tikai līgumattiecības. | Vienīgā standarta prasība dalībai lielākajā daļā krājaizdevu sabiedrību ir tā, ka biedram jādzīvo konkrētā teritorijā. Krājaizdevu sabiedrības piedāvā visus tos pašus pakalpojumus, ko bankas. | Krājaizdevu sabiedrību pakalpojumu loks ir ierobežots un pakalpojumu pieejamība ir ierobežota. Biedrus tikai daļēji aizsargā patērētāju tiesības, jo biedru attiecības regulē gan līgumattiecības, gan likumiskās attiecības. |
| Nav demokrātijas | Ir demokrātija | Demokrātiju drīkst ierobežot |
| Lēmumi tiek pieņemti akcionāru interesēs. Balsstiesības nosaka akcionāru ieguldījuma daļa kapitālā. | Krājaizdevu sabiedrību vislabākā īpašība ir tā, ka tās pieder biedriem un biedri tās arī vada. Krājaizdevu sabiedrības var brīvi pieņemt lēmumus, lai gūtu labumu saviem biedriem, tām nav jāizdabā vadošajiem akcionāriem. | Krājaizdevu sabiedrību biedru lemšanas tiesības var ierobežot gan likvidējot kopsapulces, gan piesaistot investorus. Ja biedru vairākumam pieder kapitāls, kas nespēj nodrošināt likumu un noteikumu prasības, tad investori spēj ar šantāžu panākt tikai sev izdevīgu lēmumu pieņemšanu. |
| Pakalpojumu cenu diktē tirgus | Labākas likmes | Pakalpojumu cena var būt maldinoša |
| Bankās pamatā pelna akcionāri. Klientiem papildus peļņa tiek piedāvāta, ja kontu apgrozījums ir pietiekami liels. | Spēja nopelnīt naudu par savu naudu ir milzīgs solis pareizajā finanšu virzienā salīdzinājumā ar korporatīvajām bankām. Tā kā peļņa akcionāriem nav daļa no uzņēmuma redzējuma, krājaizdevu sabiedrības var brīvi nodot naudas pārpalikumu dalībniekiem mazāku komisiju, daudzveidīgāku pakalpojumu, zemāku aizdevumu procentu un lielāku depozītu dividenžu veidā. | Krājaizdevu sabiedrības nepraktizē peļņas atmaksu par pakalpojumiem, lai palielinātu noguldījumu ienesīgumu un samazinātu aizdevumu procentus. Peļņa akcionāriem var būt daļa no uzņēmuma redzējuma, līgumos netiek atspoguļotas visas pakalpojumu izmaksas, piemēram, iestāšanās nauda, biedru nauda, paju iegāde u.c. |
| Banku privilēģijas un bezmaksas izglītība | Privilēģijas un bezmaksas izglītība | Privilēģijas un izglītība |
| Privilēģijas tiek piedāvātas klientiem, kuru kontu apgrozījums nodrošina iespēju palielināt bankas peļņu. Klientu finanšu pratības mērķis ir mazināt banku zaudējumu riskus. | Krājaizdevu sabiedrības piedāvā produktus, kuru mērķis ir uzlabot biedru dzīves kvalitāti, piemēram, individuālo veselības apdrošināšanu un finanšu konsultāciju pakalpojumus. Lielākā daļa krājaizdevu sabiedrību koncentrējas uz sabiedrības bagātināšanu un finanšu izglītošanu, daudzas piedāvā sabiedrībai bezmaksas nodarbības vai citus izglītības pakalpojumus, ziedo vietējo kopienu kultūras, sporta un atpūtas atbalstam. | Krājaizdevu sabiedrības piedāvā bankām līdzīgus produktus, piemēram, apdrošināšanu un finanšu konsultācijas. Krājaizdevu sabiedrības reti atbalsta vietējo sabiedrību aktivitātes, un izglītības pakalpojumus pamatā piedāvā tikai amatpersonām. |
Krājaizdevu Apvienība 