Inesis Feiferis. Neizmantotas iespējas

Neizmantotas iespējas

Autors: Inesis Feiferis, Krājaizdevu apvienības biedrs.

Pārpublikācija atļauta, ja netiek mainīts saturs un tiek saglabāta atsauce uz šo rakstu.

Latvijā jau ilgāku laiku notiek diskusijas par to, lai krājaizdevu sabiedrībām atļautu kreditēt ne tikai zemnieka vai zvejnieka saimniecības, individuālos komersantus vai individuālos (ģimenes) uzņēmumus, kā tas noteikts Krājaizdevu sabiedrību likumā, bet arī komercsabiedrības, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, dārzkopības kooperatīvās sabiedrības un tml. Lai to darītu, krājaizdevu sabiedrībām nepieciešams attiecīgs tehniskais nodrošinājums, kā arī kvalificēti kreditēšanas speciālisti.

Latvijas krājaizdevu sabiedrības apzinās nepieciešamību stiprināt savu institucionālo kapacitāti un tāpēc kā viena no aktuālajām vajadzībām cita starpā tiek minēta nepieciešamība pēc modernas informācijas apstrādes sistēmas, kas ļautu operatīvi un precīzi veikt darījumu uzskaiti, ģenerēt vadībai nepieciešamās atskaites un to analīzi, kā arī vajadzība pēc kreditēšanas speciālistiem, darbinieku apmācība. Ir skaidrs, ka, lai apmierinātu šādas vajadzības, nepieciešami ievērojami līdzekļi, kuru daudzām krājaizdevu sabiedrībām trūkst vai arī tos ir jāizrauj no aprites, samazinot līdzekļus biedru vajadzību apmierināšanai.

Tajā pat laikā, kā tas redzams no Labklājības ministrijas portālā publicētās informācijas, Eiropas Savienība ir izstrādājusi un apstiprinājusi speciālu programmu šādu vajadzību apmierināšanai. Runa iet par Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (European Union Programm for Emploiment and Social Innovations, EaSI)1, Turpināt lasīt

Advertisements

ES līmenī reģionos iesaka attīstīt krājaizdevu sabiedrības

Nevienlīdzīga reģionu attīstība ir problēma visas ES līmenī; ne tikai Latvijā cilvēki bēg no laukiem un pārceļas uz pilsētām vai ES attīstītākajām valstīm. No šīs problēmas cieš visa Austrumeiropa un daļēji Dienvideiropa. Ekonomiski vājāko reģionu uzlabošana ir viens no galvenajiem ES uzdevumiem.

Lai sasniegtu stratēģijas ES 2020 mērķus, uzlabotu Eiropas Savienības, atsevišķu tās dalībvalstu un to reģionu izaugsmi un konkurētspēju, nodarbinātību un līdzsvarotu darbaspēka mobilitāti, konverģences veicināšanai starp mazāk attīstītām un vairāk attīstītām ES valstīm un reģioniem piešķirama augstākā prioritāte Eiropas iestāžu un nacionālo valdību politiskajā dienas kārtībā. Lai sekmētu konverģenci starp mazāk attīstītām un vairāk attīstītām ES valstīm un reģioniem, nepieciešams risināt turpmāk minētos uzdevumus.

6. … Aicinām pašvaldības meklēt iespējas veicināt finanšu pieejamību uzņēmumiem, veidojot grantu un biznesa uzsācēju atbalsta programmas, biznesa inkubatorus un tehnoloģiju pārneses centrus, publiskās – privātās partnerības, krājaizdevu sabiedrības un sekmējot uzņēmēju kooperāciju.

Avots: starptautiskā konference “Uzņēmējdarbība reģionos Eiropas Savienības konkurētspējas stiprināšanai”, 2015. g. 11. – 12. februāris, dokuments “Rīcībpolitikas stratēģijas rekomendācijas“, publicēts LDDK mājaslapā (PDF, 2 lpp).