Neizmantotas iespējas
Autors: Inesis Feiferis, Krājaizdevu apvienības biedrs.
Pārpublikācija atļauta, ja netiek mainīts saturs un tiek saglabāta atsauce uz šo rakstu.
Latvijā jau ilgāku laiku notiek diskusijas par to, lai krājaizdevu sabiedrībām atļautu kreditēt ne tikai zemnieka vai zvejnieka saimniecības, individuālos komersantus vai individuālos (ģimenes) uzņēmumus, kā tas noteikts Krājaizdevu sabiedrību likumā, bet arī komercsabiedrības, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, dārzkopības kooperatīvās sabiedrības un tml. Lai to darītu, krājaizdevu sabiedrībām nepieciešams attiecīgs tehniskais nodrošinājums, kā arī kvalificēti kreditēšanas speciālisti.
Latvijas krājaizdevu sabiedrības apzinās nepieciešamību stiprināt savu institucionālo kapacitāti un tāpēc kā viena no aktuālajām vajadzībām cita starpā tiek minēta nepieciešamība pēc modernas informācijas apstrādes sistēmas, kas ļautu operatīvi un precīzi veikt darījumu uzskaiti, ģenerēt vadībai nepieciešamās atskaites un to analīzi, kā arī vajadzība pēc kreditēšanas speciālistiem, darbinieku apmācība. Ir skaidrs, ka, lai apmierinātu šādas vajadzības, nepieciešami ievērojami līdzekļi, kuru daudzām krājaizdevu sabiedrībām trūkst vai arī tos ir jāizrauj no aprites, samazinot līdzekļus biedru vajadzību apmierināšanai.
Tajā pat laikā, kā tas redzams no Labklājības ministrijas portālā publicētās informācijas, Eiropas Savienība ir izstrādājusi un apstiprinājusi speciālu programmu šādu vajadzību apmierināšanai. Runa iet par Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (European Union Programm for Emploiment and Social Innovations, EaSI)1, kuras pārraudzība ir Labklājības ministrijas pārziņā.
EaSI programmā tekošajam plānošanas periodam (2014. – 2020. gadiem) ir apvienotas trīs Eiropas Savienības programmas, kuras iepriekšējā plānošanas periodā laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam tika pārvaldītas atsevišķi:
Progress (Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programma), kas atbalstīja ES politikas izstrādi un koordināciju nodarbinātības, sociālās iekļautības, sociālās aizsardzības, darba apstākļu, diskriminācijas novēršanas un dzimumu līdztiesības jomā;
EURES (Eiropas Nodarbinātības dienests) — Eiropas Komisijas un dalībvalstu valsts nodarbinātības dienestu sadarbības tīkls, kas veicina darba ņēmēju mobilitāti;
Mikrofinansēšanas instruments Progress, kura mērķis ir palielināt mikrokredītu pieejamību privātpersonām mazo uzņēmējdarbības formu izveidei vai attīstīšanai.
No 2014. gada janvāra šīs programmas veidos trīs EaSI asis:
- Progress: nodarbinātības un sociālās politikas jomas modernizēšana
- EURES: darba mobilitātes veicināšana
- Mikrofinansēšana un sociālā uzņēmējdarbība
Kopējais EaSI budžets ir 919 milj. eiro, bet orientējošais sadalījums pa asīm jeb sadaļām, tiek plānots sekojoši: Progress — 61 %, mikrofinansēšanai/sociālajai uzņēmējdarbībai — 21 % un EURES — 18 %.
EaSI programmas nosacījumi ir izklāstīti attiecīgā Eiropas Savienības regulā2.
Nepārstāstot visas EaSI sastāvdaļas, uzreiz gribu vērst uzmanību tai sadaļai (asij), kas tuvāka krājaizdevu sabiedrībām kā mikrokredītu izsniedzējiem – Mikrofinansēšana un sociālā uzņēmējdarbība, kuras īpašie mērķi ir sekojoši:
- Plašāka piekļuve mikrofinansējumam un tā pieejamība neaizsargātām grupām, kas vēlas izveidot vai attīstīt savu uzņēmējdarbību un mikrouzņēmumus.
- Mikrokredītu izsniedzēju institucionālās kapacitātes stiprināšana.
- Atbalsts sociālo uzņēmumu attīstībai, jo īpaši, nodrošinot finansējuma pieejamību.
Tātad, atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda, papildus mikrofinansējuma atbalsta sniegšanai saskaņā ar pašreizējo programmu mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības sadaļā būs iekļauti sekojoši jauni aspekti:
- finansējums mikrofinansēšanas iestāžu kapacitātes stiprināšanai. Piemēram, lai apmierinātu arvien pieaugošo pieprasījumu, iespējams, mikrofinansēšanas iestādei vajadzīga IT sistēma vai jāpieņem jauni aizdevumu izsniegšanas speciālisti, lai labāk nodrošinātu mērķa grupu vajadzības. Šādām vajadzībām var saņemt finansiālu atbalstu saskaņā ar jauno programmu;
- ieguldījumi sociālo uzņēmumu attīstībā un darbības paplašināšanā, t. i., finansējums tādiem uzņēmumiem, kas galvenokārt darbojas sociāla mērķa vārdā, nevis privātu īpašnieku vai akcionāru peļņas nolūkā.
Finansējuma saņemšanai var pieteikties valsts un privātas iestādes, kas izveidotas valsts, reģionālā vai vietējā mērogā un kas sniedz mikrofinansējumu personām un mikrouzņēmumiem un/vai finansējumu sociālajiem uzņēmumiem. Mikrofinansējuma apakšprogramma ļaus mikrokredītu izsniedzējiem ES dalībvalstīs un citās programmas dalībvalstīs palielināt piekļuvi mikrofinansējumam un tā pieejamību neaizsargātu grupu pārstāvjiem, kuri vēlas izveidot vai attīstīt savu mikrouzņēmumu.
Kā redzams no pieejamās informācijas, tad EaSI programma vistiešākajā veidā piedāvā palīdzību raksta sākumā minēto jautājumu risināšanai. Jau divi gadi ir pagājuši, kopš EaSI programma ir spēkā. Jautājums līdz ar to ir par to, kāpēc krājaizdevu sabiedrības negriežas pie Labklājības ministrijas, lai saņemtu līdzekļus informācijas tehnoloģiju sistēmas iegādei, kā arī jaunu kreditēšanas speciālistu pieņemšanai un apmācībai? Manuprāt, krājaizdevu sabiedrībām laiks sanākt kopā un kopīgi uzrunāt Labklājības ministriju, kamēr vēl nav par vēlu, jo līdz plānošanas perioda beigām ir palicis mazāk par pieciem gadiem.
1 http://www.lm.gov.lv/upload/aktualitates2/buklets_nsip.pdf
2 EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1296/2013 (2013. gada 11. decembris) par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (“EaSI“) un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai, http://www.lm.gov.lv/upload/es/regula_par_nsip.pdf
Krājaizdevu Apvienība 