Ē. Čodera uzstāšanās Kopienu ekonomikas forumā

Krājaizdevu Apvienības pārstāvji piedalījās Kopienu ekonomikas forumā, kas notika 2014. gada 24. janvārī NVO namā, Laimdotas ielā 42. Dalībnieki apsprieda dažādus jautājumus par vietējo kopienu sadarbības iespējām un apmainījās ar pieredzi par realizētiem projektiem.

Ļoti daudzi foruma dalībnieki nonāca pie slēdziena, ka ir vajadzīga alternatīva finanšu sistēma.

Krājaizdevu Apvienības pārstāvis, KKS “Allažu Saime” vadītājs Ē. Čoders uzstājās ar prezentāciju par sadarbības iespējām, kādas paver kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības jeb finanšu kooperatīvi, stāstīja par pozitīvo pieredzi.

Uzstāšanās video skatāms arī Krājaizdevu Apvienības Youtube kanālā.

Advertisements

Krājaizdevu sabiedrībām ir potenciāls konkurēt ar klasiskajām komercbankām

Ģirts Kronenbergs: Latvijas ekonomikas izaugsmei nepieciešama krājaizdevu sabiedrību attīstība

Krājaizdevu sabiedrībām ir potenciāls konkurēt ar klasiskajām komercbankām uzņēmējdarbības kreditēšanā, kas veicinātu arī Latvijas ekonomikas attīstību, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja padomnieks reģionālās attīstības jautājumos Ģirts Kronbergs.

“Naudas aprite ir viena no ekonomikas lielākajām problēmām. Kustība ir, taču tā ir nepietiekama,” norāda Kronbergs, uzsverot, ka krājaizdevu sabiedrības varētu būt risinājums, kā naudu noturēt Latvijā. “Banku akcionāri nedzīvo Latvijā, līdz ar to nav ieinteresēti tieši Latvijas ekonomikas attīstībā. Dzirdam, ka nauda tiek ieguldīta austrumu tirgos, taču peļņa no šiem darījumiem netiek Latvijas iedzīvotājiem, jo noguldītājiem bankās tiek maksāti fiksēti procenti, kas patlaban ir niecīgi.”

LTRK aicina uzņēmējus un iedzīvotājus iesaistīties krājaizdevu sabiedrībās, kas sākumā var darboties kā pašpalīdzības kases un aizvietot nepieciešamību pēc patēriņa kredītiem, taču tām ir potenciāls izaugt par kaut ko lielāku un finansēt pat ražošanas iekārtu iegādi vai ēku būvniecību.

Kā piemēru Kronbergs minēja namu apsaimniekošanas biedrības, uz kuru bāzes šādas krājaizdevu sabiedrības iespējams veidot.

“Svarīgi piesaistīt uzticamu cilvēku, kurš vada šo procesu un izvērtē riskus,” sacīja Kronbergs. “Katrā darījumā ir riski un iespējas, taču šī ir iespēja paiet malā no klasiskajām lietām, un sākt domāt par to, ka ar savu naudu var strādāt mērķtiecīgāk.”

Viņš arī uzsvēra, ka krājaizdevu sabiedrību darbību uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, līdz ar to tās nevar nodarboties ar riskantiem darījumiem. Turklāt arī uz šiem aizdevumiem attiecas garantija 100 000 eiro apjomā, ko krājaizdevu sabiedrības bankrota gadījumā izmaksā no Noguldījumu garantiju fonda.

Kā ziņots, Laimdotas Straujumas (V) vadītās valdības deklarācijā pausta gatavība atbalstīt Latvijas nacionālās finanšu sistēmas veidošanos, veicinot iedzīvotāju apvienošanos teritoriālās kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībās. Solīts izvērtēt kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību nozares attīstības veicināšanu ar Attīstības finanšu institūcijas palīdzību.

Pilnu interviju ar Ģirtu Kronbergu iespējams noklausīties vietnē soundcloud.com/rietumuradio, https://soundcloud.com/rietumuradio/bankas-ir-k-uvu-as-par-skaisti

Nekā personīga par krājaizdevu sabiedrībām

(mainīts un papildināts 2014. gada 27. janvārī 10:29)

2014. gada 26. janvārī TV3 19:00 pārraidīja “Nekā personīga” sižetu, kurā bija runa arī par krājaizdevu sabiedrībām un par Krājaizdevu Apvienību konkrēti (sākot no 34. minūtes). Tomēr atsevišķi jautājumi atainoti neprecīzi un pat sagrozīti, un tāpēc seko mūsu komentārs.

Vai krājaizdevu sabiedrības ir noslēgti klubi? Krājaizdevu sabiedrības (KKS) ir finanšu kooperatīvi, kur biedrus vieno kāda pazīme (teritorija, darbs vai organizācija). Pēc teritoriālā principa veidotā krājaizdevu sabiedrībā par biedru var kļūt ikviens šīs teritorijas iedzīvotājs. Noguldījumus līdz 100 000 EUR apdrošina Noguldījumu Garantijas fonds. KKS un banku uzraudzību veic FKTK, un tāpat kā bankas KKS veic apdrošināšanas iemaksas Noguldījumu Garantiju fondā.

Krājaizdevu sabiedrības pakalpojumus drīkst sniegt tikai saviem biedriem.

Sižetā tiek kļūdaini apgalvots, ka plānots kreditēt arī personas, kas nav krājaizdevu sabiedrības biedri.

Kopēja jumta organizācija krājaizdevu sabiedrībām nevar radīt papildus riskus, jo tāda paralēli FKTK veiktu papildus uzraudzību un veidotu papildus apdrošināšanas uzkrājumus. Lietuvas piemērs to apstiprina, kaut gan no sižeta ir saprotams pavisam pretējais. Lietuvā ir bankrotējušas četras krājaizdevu sabiedrības, taču starp tām tikai viena darbojās kopējā jumta organizācijā. Jumta organizācija no saviem resursiem sedz biedru problēmas. Sižetā attēlotās Latvijas Bankas bažas par krājaizdevu sabiedrību bankrota riskiem ir balstītas uz kļūdainu izpratni par Lietuvas situāciju. Noguldījumu Garantijas fondu Lietuvā, tāpat kā Latvijā, pēc Krājbankas bankrota iztukšoja bankas un atsevišķi strādājošās kredītsabiedrības.

Kopējā jumta organizācijai ir vajadzīga, lai no krājaizdevu sabiedrību iemaksām veidotu savu, atsevišķu noguldījumu garantiju fondu, kurš problēmu gadījumā zaudējumus segtu vispirms, un tikai pēc tam vērstos pie Noguldījumu Garantiju fonda. Tas ir, pirmās ar savu naudu atbildētu pašas krājaizdevu sabiedrības, tām būtu lielāka motivācija savstarpējai kontrolei.

Jāprecizē arī Elmāra Zakuļa apgalvojums, ka noguldījumus garantē nodokļu maksātāji. Proti, noguldījumu garantiju fondā lauvas tiesu veido banku un krājaizdevu sabiedrību iemaksas. Nodokļu maksātāju nauda no valsts budžeta var tikt ņemta tikai tad, ja garantiju fondā līdzekļu vairs nebūtu. Ja krājaizdevu sabiedrībām būtu pašām savs noguldījumu garantiju fonds, bankas un nodokļu maksātāji nestu mazāku līdzatbildību par iespējamiem zaudējumiem.

Nav plānots, ka Attīstības Finanšu institūcija (AFI) kontrolēs KKS, bet ir doma, ka AFI nodrošinās papildus uzraudzību, konsultācijas un tehnisko atbalstu.

Visbeidzot, sižetā Laimdotai Straujumai ir pilnīga taisnība – nekādas bankas neviens netaisās veidot, pretējais ir žurnālistu interpretācija.

Krājaizdevu sabiedrības nav jauns nebanku kreditēšanas veids, kā to apgalvo Apollo.lv portāls, bet jau vismaz 180 gadus sena kooperācijas forma ar senām tradīcijām arī Latvijā. Nezināšana par šo jautājumu ir viens no atstātajiem Padomju mantojumiem.

Ko tad īsti cenšas panākt Krājaizdevu Apvienība?

Pēdējā laikā mēdijos izplatās ziņas par Krājaizdevu Apvienības darbību, tomēr nereti vērojama zināma nesapratne par organizācijas mērķiem. Tāpēc der piebilst dažus vārdus.

Krājaizdevu Apvienības mērķis ir panākt spēcīgas jumta organizācijas izveidi visām Latvijas krājaizdevu sabiedrībām.

Kāpēc šāda organizācija ir nepieciešama, kādas problēmas tā risinātu?

1. Pašlaik Latvijas ekonomikā dominē dažas lielas ārvalstu bankas. Visiem ir zināms, ka bankas ir privātas firmas, kuru galvenais pastāvēšanas iemesls ir peļņa. Latvijas iedzīvotāju pensiju fondi, ko tās apsaimnieko, tiek ieguldīti starptautiskos finanšu tirgos, kuriem ar Latviju ir visai mazs sakars. Tāpat notiek ar dažādiem depozītiem. Mūsu nauda netiek investēta Latvijā, bet piedalās mums nezināmos darījumos ar mums nekontrolējamiem riskiem.

Krājaizdevu sabiedrības veido cilvēki, kurus vieno kāda interešu vai dzīvesvietas kopība. Katrā sabiedrībā vienam loceklim ir viena balss. Tādējādi cilvēki paši izlemj par to, kam un uz kādiem nosacījumiem aizdot naudu, panākot investīciju piesaisti vietēji vai vismaz Latvijā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka krājaizdevu sabiedrības nemaz nedrīkst ieguldīt naudu ārpus valsts. Kopējs lēmums, ko pieņem vietējos apstākļus pārzinoši cilvēki, daudz labāk nodrošina ieguldīšanu drošos un pašiem vajadzīgos projektos.

2. Krājaizdevu sabiedrību finanšu resursi ir ierobežoti, jo tās atšķirībā no bankām nevar tik brīvi rīkoties ar naudu. No resursu trūkuma īpaši cieš nelielās un jaundibinātās krājaizdevu sabiedrības. Šo problēmu var novērst ar jumta organizācijas palīdzību, kas koordinē savstarpējas aizdošanas operācijas starp atsevišķām sabiedrībām, izlīdzinot sezonālās un tirgus svārstības.

3. Jumta organizācija varētu piesaistīt lielos finanšu resursus, kas ir Eiropas Savienības attīstības programmās ir paredzēti nebanku sektoram. Latvijai ne vienu reizi vien šī nauda ir gājusi garām vai nonākusi dažādās komercbankās tikai tāpēc, ka nebanku kreditēšanas sektors nav attīstīts – nav kam šo naudu iedot. Līdzīgā veidā varētu piesaistīt līdzekļus no valsts un pašvaldībām, aizņemoties un investējot vietējā ekonomikā.

4. Jumta organizācija organizētu iekšējo kontroli. Kopējie resursi dod iespēju algot labus speciālistus – grāmatvežus, auditorus, investīciju konsultantus, ko katra atsevišķa krājaizdevu sabiedrība pašlaik nevar atļauties, ja vien nav no lielākajām. Šādu speciālistu slēdziens būtu pieejams pēc katras sabiedrības pieprasījuma, vienlaikus atstājot lēmumu pieņemšanu pašu krājaizdevu sabiedrību rokās – speciālisti tikai rekomendē.

Šāda veida kontrole pašlaik darbojas Lietuvas krājaizdevu sabiedrību jumta organizācijā, un no 63 tajā ietilpstošām biedrībām bankrotējusi viena, taču no 14 krājaizdevu sabiedrībām, kas darbojas neatkarīgi, pēdējā gada laikā bankrotējušas ir trīs.

5. Jumta organizācija no atsevišķu krājaizdevu sabiedrību – jumta organizācijas biedru iemaksām veidotu kopēju stabilitātes fondu dažādiem neparedzētiem gadījumiem, tajā skaitā zaudējumu segšanai bankrotu gadījumos. Tādējādi veidojas ļoti spēcīga motivācija savstarpējai kontrolei, jo kādas sabiedrības bankrota gadījumā daļu no līdzekļiem zaudē visi. Samazinās dažādi darbības riski.

6. Jumta organizācija var koordinēt infrastruktūras projektus, kuri veicinātu visu krājaizdevu sabiedrību darbību. Pie šādiem projektiem pieder programmatūras nodrošinājums, kas atbilst vietējai likumdošanai, un tālākā perspektīvā – norēķinu punktu un bankomātu tīkls. Šādi tīkli un krājaizdevu sabiedrībām piederoši bankomāti jau darbojas Lietuvā un Polijā. Arī Latvijā šādi varētu uzlabot finanšu pakalpojumu pieejamību lauku rajonos, no kuriem aiziet banku filiāles.

7. Bankas ļoti nelabprāt izsniedz nelielus kredītus mazajiem uzņēmējiem un ja izsniedz, tad ar augstiem procentiem un vienmēr pret pamatīgu ķīlu. Krājaizdevu sabiedrības veido noteiktas cilvēku kopības pārstāvji, kas ir daudz labāk informēti par vietējiem cilvēkiem un biznesa apstākļiem, kā arī neprasa samaksu par saviem lēmumiem.

Atšķirībā no bankām, krājaizdevu sabiedrībām nav izmaksu akcionāru peļņai, tādējādi tās spēj sacensties ar bankām, piedāvājot konkurētspējīgus noguldījumu procentus. Taču tas iespējams tikai tad, ja administrācijas izmaksas (programmatūra, grāmatvedība, audits) veido salīdzinoši nelielu daļu no apgrozījuma. Ja jaundibinātā krājaizdevu sabiedrība savas darbības sākumā var saņemt lētus kredītus un citu palīdzību caur jumta organizāciju, rentabla darbība un noguldītājiem pieņemami procenti iespējami jau no darbības sākuma. Jau pašlaik daudzās krājaizdevu sabiedrībās par noguldījumiem var saņemt 3 un vairāk procentus, kamēr bankas maksā apmēram vienu.

Straujumas valdības deklarācijā iekļauts atbalsts krājaizdevu sabiedrībām

Topošās Laimdotas Straujumas vadītās valdības deklarācijā ir iekļauts arī tiešs un nepārprotams atbalsts krājaizdevu sabiedrību un nacionālās finanšu sistēmas izveidei. Lai arī šie pagaidām ir tikai vārdi, tomēr tas ir nozīmīgs Krājaizdevu Apvienības panākums un pamats turpmākas sadarbības attīstīšanai finanšu jomā.

Pilnu valdības deklarācijas tekstu var lasīt TvNet.lv un Delfi.lv, šeit citēsim tikai 63. pantu, kurā pausts atbalsts krājaizdevu sabiedrībām:

63. Atbalstīsim Latvijas nacionālās finanšu sistēmas veidošanos, veicinot iedzīvotāju apvienošanos teritoriālās kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībās (KKS). Izvērtēsim kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību nozares attīstības veicināšanu ar Attīstības finanšu institūcijas (AFI) palīdzību.