Category Archives: finanšu kooperācijas iespējas

Latvijas uzņēmēji interesējas par krājaizdevu sabiedrībām

Pārpublicēts no Lauku Avīzes, 2015. g. 7. aprīlī, http://www.la.lv/valdis-kalnozols-ko-varam-darit-sava-laba-lai-nelautu-bankam-sevi-pazemot/

Dodiet man iespēju drukāt un rīkoties ar valsts naudu, un man būs mazsvarīgi, kas valstī izsludina likumus,

19. gadsimta sākumā teicis Rotšildu dinastijas pamatlicējs Maijers Amšels Rotšilds.

Latvijā vairāk nekā 200 000 Latvijas iedzīvotāju bijuši spiesti pamest mājas, ģimenes, tuviniekus, lai pelnītu naudu ārzemēs. Liela  daļa šo cilvēku bijuši spiesti doties projām tikai tāpēc, ka nav spējuši atdot Latvijā bankās paņemtos kredītus. Atsaucoties uz Latvijas Komercbanku asociācijas datiem, 2014. gadā rezidenti un nerezidenti Latvijas bankās kopumā ir ieguldījuši vairāk nekā 22 miljardus eiro, savukārt bankas kredītos izsniegušas mazāk nekā 15 miljardus eiro. Kur palika vairāk nekā pieci miljardi eiro? Aizplūda citu valstu ekonomikas attīstīšanai?

Saucot lietas īstajos vārdos, banku biznesa stratēģija ir augļošana. Savulaik Saeimā tika izvirzīts priekšlikums iekļaut Satversmē, ka Latvijā pamatvērtības ir kristīgās vērtības. Bībelē, tāpat arī Korānā, ir skaidri un gaiši pateikts, ka augļošana ir grēks, un ir jārīkojas, lai to novērstu, nevis veicinātu.

Runājot par ekonomiski lietderīgu un humānu saimniekošanu, manuprāt, lielisks piemērs ir musulmaņu radītās Šariata bankas (http://www.shariabanking.com/). Tās izsniedz aizdevumu nevis pret ķīlu, bet, ieguldot līdzekļus aizdevēja projektā vai biznesā. Šādā veidā banka, ir ieinteresēta sekot līdzi un rīkoties, lai projekts attīstītos un pelnītu, nevis vienkārši izģērbt aizdevuma saņēmēju pliku. Turpiniet lasīt →

Uzņēmējdarbība bez banku parādu jūga?

11.februārī Siguldas novadu apmeklēja Zviedrijā populāras organizācijas “Crowd Equity” pārstāvji. Organizācijas darbības mērķis ir atbrīvot savus uzņēmējus no parādu jūga. Nelielā prezentācijā, kuru Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietniekam J.Zilveram un krājaizdevu sabiedrības “Allažu saime” valdes locekļiem demonstrēja Crowd Equity pārstāvis Leo Padazakos, tika stāstīts par darbības būtību: vietējā kapitāla fondu veidošana, piesaistot iespējami daudz vietējās sabiedrības pārstāvju.

Kredītsabiedrību izsniegtos kredītus tur nomaina ar vietējās sabiedrības ieguldījumiem (obligācijām) lokālās uzņēmējdarbības kapitālā, tādējādi ieguldītāji kļūst par biznesa līdzīpašniekiem. Kad uzņēmums sāk darbu, ieguldītāji savus ieguldījumus atgūst ar dažāda veida atlaidēm uzņēmuma produkcijai (atlaižu kartēm).

Šādai pieejai ir vēl dažas priekšrocības: var attīstīt tikai tādus uzņēmumus, kuri vajadzīgi vietējiem iedzīvotājiem, citādi būs ļoti grūti no viņiem savākt naudu darbības uzsākšanai. Iedzīvotājiem kā līdzīpašniekiem ir tiesības zināt, kas notiek uzņēmumā, un tas dod papildus drošības garantijas. Savukārt uzņēmējam, kurš uzņēmumu vada, nav jāuztraucas par to, ka uzņēmumu finansējusī banka kādu dienu var negaidīti atprasīt kredītu vai palielināt ķīlas vērtību, ja pasliktinās ekonomiskā situācija vai bankas bilance.

Ieguvēji ir visi:

  • uzņēmējus neapgrūtina parādi;
  • iedzīvotājiem samazinās pakalpojumu cenas;
  • aktivizējas komūnas ekonomika, jo iedzīvotāji ir ieinteresēti dot priekšroku vietējiem uzņēmējiem;
  • aug vietējās sabiedrības konkurētspēja, jo nopelnītais netiek atdots dažādiem starpniekiem.

Zviedru viesi apmeklēja Siguldas novada kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību “Allažu saime” un pauda nožēlu, ka Zviedrijā šī kustība ir nepelnīti pamesta novārtā. Viņu skatījumā Siguldas novadam šādas organizācijas pastāvēšana ir papildus ieguvums, lai veiksmīgi pārņemtu viņu piedāvāto un praksē pārbaudīto modeli.

Zviedrijā šīs kustības popularitāte aug un viņi ir gatavi dalīties pieredzē, un būtu tikai priecīgi par sabiedrotajiem cīņā ar Briseles ierēdniecību.

Ar šīs zviedru organizācijas pieredzi var iepazīties mājas lapā : www.crowdequity.com

Organizācijas darbības principi īsi izklāstīti šajā īsajā (1,5 min, angļu valodā) video:

Daži foto no pasākuma:

IMG_5822 IMG_5804 IMG_5808

Ziņas par šo notikumu publicētas arī Sigulda.lv.

Kārlis Āboliņš: Reģionālā nauda novadu un pilsētu attīstībai

2013. gada 24. maijā Banku augstskolā tika rīkota diskusija par paralēlo naudu pēc eiro ienākšanas, kurā uzstājās Krājaizdevu Apvienības Valdes loceklis Kārlis Āboliņš un profesors Ivars Brīvers.

Turpinājumā lasiet K.Āboliņa rakstu “Reģionāla nauda Latvijas novadu un pilsētu attīstības veicināšanai”.

Avots: http://www.tautasforums.lv/?p=6681

* * *
Piemēram, Valmierā vairāk kā 20 miljonus latu tērē pārtikai, un lielākā daļa šīs naudas aizplūst no Latvijas, jo tikai kādi 20% ir vietējā ražojuma, pārējais ir imports.

Iedarbīgs līdzeklis paturēt naudu kādā pilsētā vai novadā ir reģionāla nauda. Bagātajā Vācijā darbojas vairāk nekā 40 reģionālas valūtas. Vācu valodā runā par reģionālām valūtām, taču, sauksim reģionālas valūtas par reģionāliem vai novada vērtībniekiem, lai nesaņemtu piezīmi, ka ar valūtu nodarbojas vienīgi Latvijas Banka.

Vērtībnieki nav oficāli, bet gan brīvprātīgi maksājuma līdzekļi. Kā samaksu par precēm un pakalpojumiem novadā vai pilsētās vērtībniekus pieņems vien tie, kas gribēs, lai novadā vai pilsētā paliek nauda, darba vietas un attīstās mazā un vidējā uzņēmējdarbība.

Kā tiek pie attiecīgā novada vai pilsētas reģionālās valūtas? Kurš maina Vācijā reģionālo valūtu pret eiro un eiro uz reģionālo valūtu?

Turpiniet lasīt →

Par finanšu kooperācijas nepieciešamību un attīstības iespējām Latvijā

Attīstīto demokrātiju pieredze liecina, ka komercbanku darbība neveicina vienmērīgu uzņēmējdarbības attīstību visā valsts teritorijā un ekonomisko vai politisko krīžu laikā pastiprina uzņēmējdarbības riskus (ekonomiski mazaktīvās teritorijās tiek paaugstināti kredītprocenti un noteiktas papildus prasības kredītnodrošinājumam). Banku pamatojums – „lai nodrošinātos pret riskiem”, bet tas vēl papildus samazina uzņēmēju konkurētspēju. Kā stabilizējošs mehānisms tiek izmantota kooperatīvo banku un finanšu kooperatīvu (krājaizdevu sabiedrību) sistēma. Kā pietiekamu un situāciju stabilizējošu var uzskatīt finanšu tirgu, kur kooperatīvi aizņem 14-18% no kredītu tirgus. Finanšu kooperatīvi ne tikai piedāvā pakalpojumus, bet arī mazina komercbanku iespējas diktēt noteikumus, kas izriet no to monopolstāvokļa.

Turpiniet lasīt →