Krājaizdevu sabiedrība Allažu saime veicina ekonomisko attīstību novadā

Pārpublicēts no Daigas Stokenbergas raksta NRA: http://nra.lv/latvija/regionos/126640-krajaizdevu-sabiedriba-allazu-saime-veicina-ekonomisko-attistibu-novada.htm

Krājaizdevu sabiedrībām Latvijas vēsturē ir nepārvērtējama loma – tieši tās bija lielākie ziedotāji un aizdevēji, lai 1918. gadā Latvija kā suverēna valsts spētu nodrošināt savas valstiskās vajadzības. Patlaban Latvijā darbojas pavisam nedaudz krājaizdevu sabiedrību.

Allažu saime ir lielākā reģionālā krājaizdevu sabiedrība, kas veidota pēc teritoriālā principa un apvieno 843 biedrus. Par šīs sabiedrības biedriem var kļūt Siguldas novada un tam piegulošo pagastu iedzīvotāji un uzņēmēji.

Eiropā un ASV krājaizdevu sabiedrības ir ļoti populāras un sniedz bankām līdzvērtīgus pakalpojumus. Piemēram, Vācijā darbojas 12 tūkstoši šādu sabiedrību, un tas ir instruments, ar ko valsts un pašvaldības stimulē uzņēmējdarbības attīstību konkrētā teritorijā. Īrijā divas trešdaļas iedzīvotāju ir saistīti ar krājaizdevu sabiedrībām un tās ekonomisko krīžu pārvarēšanai aktīvi izmanto Īrijas valdība. Vidēji Eiropā krājaizdevu sabiedrībās iedzīvotāji glabā 20% savu noguldījumu, arī trešdaļu mikrokredītu uzņēmējdarbībai izsniedz krājaizdevu sabiedrības. Siguldas novads ir eiropeisks un seko šiem piemēriem. Siguldieši arvien aktīvāk izmanto krājaizdevu sabiedrības pakalpojumus, kas ir ekonomiski izdevīgāki, jo piedāvā lielākus noguldījumu procentus un mazākas kredītu likmes nekā bankas, ja kredītņēmēja rīcībā nav lielu nodrošinājumu. Turklāt attiecībā uz krājaizdevu sabiedrībām likumā noteiktas tās pašas noguldītāju drošības garantijas kā bankām, līdz 100 000 EUR. Sadarbībā ar krājaizdevu sabiedrību Allažu saime iesaistījusies arī Siguldas novada pašvaldība. Vaicāts par procentu likmēm, krājaizdevu sabiedrības Allažu saime vadītājs Ēriks Čoders norāda:

Katrs gadījums ir izvērtējams atsevišķi, taču, salīdzinot ar lielajām komercbankām, mēs visus riskus neuzkraujam tikai kredītņēmējam. Nosakot likmi, vērā tiek ņemts arī pašvaldības atzinums – ja arī pašvaldība uzskata, ka konkrētā uzņēmuma attīstība novadam ir nepieciešama, procentu likme ir zemāka. Varu pateikt vienu konkrētu un pavisam nesenu piemēru: komercbanka novada uzņēmējiem bija gatava izsniegt kredītu ar likmi 18% gadā, bet mēs šo kredītu izsniedzām ar 10% gadā. Novada ieguvums 14–15%, jo 8% ietaupīja uzņēmējs, bet kredītprocenti palika novadā.

Allažu saime ir pierādījusi savas darbības efektivitāti. Tad, kad bankas atsakās palīdzēt, uzņēmēji nāk pie mums. Esam saņēmuši Latvijas Ministru prezidenta Valda Dambrovska pateicības rakstu par to, ka esam palīdzējuši pārvarēt ekonomisko krīzi novadā. Esam unikāli ar to, ka krīzes laikā Allažu pagastā iedzīvotāju skaits pat pieauga, kas ir vistiešākais apliecinājums ekonomiskajai aktivitātei, ko sekmēja arī mūsu krājaizdevu sabiedrība. Protams, mēs riskējām, bet aizdevām, jo zinājām: ja uzņēmums tiks likvidēts, zudīs darba vietas, cilvēki no teritorijas izbrauks, pašvaldībā samazināsies ienākumi no nodokļiem. Atgūt to visu būs daudz dārgāk un ļoti grūti. Faktiski mēs uzņēmāmies vienus riskus, lai samazinātu citus riskus. Mums tas izdevās, un tas ir vēl viens pierādījums krājaizdevu sabiedrību efektivitātei.

Advertisements

Siguldas Avīze: Siguldieši novērtē KKS “Allažu Saime”

Avots: http://www.allazusaime.lv/par-mumssiguldiesi-noverte-kks-allazu-saime/

Siguldas pilsētas iedzīvotāji veido 2/3 no jaunuzņemto biedru skaita kooperatīvajā krājaizdevu sabiedrībā “Allažu saime” (KKS). No jauna piesaistītajos noguldījumos Siguldiešu īpatsvars ir vēl iespaidīgāks. Un nozīme nav tikai tam , ka noguldījumu drošību līdz 70 000 latu krājaizdevu sabiedrībā garantē valsts. Noteicošais ir faktors, ka noguldījumi KKS ir divas trīs reizes pelnošāki par noguldījumiem bankās. Noguldījumi ar termiņu – 12 mēneši, gadā pelna 3,6%, 24 mēnešos tiek nopelnīti 4%, 36 mēnešos – 4,5%, 60 mēnešos – 5%, bet noguldījumiem ar paaugstinātu ienesīgumu tiek piedāvāti 12% gadā.

Gada laikā noguldījumu apjoms KKS audzis par 38%. Tas ļāvis “Allažu saimei” atmaksāt Hipotēku un Zemes bankā ņemto kredītu Ls 100 000,-. Tā sasniegts viens no finanšu kooperatīvu mērķiem – nodrošināt, lai no Sabiedrības darbības pelna vietējā reģiona iedzīvotāji un novadnieku nopelnītais neaizplūstu uz citām valstīm vai reģioniem. Novadnieku ienākumi auguši, jo % likmes augstākas par banku piedāvātajām, pelna Siguldas novads, jo palielinājies iedzīvotāju maksātais ienākumu nodoklis.

Turpināt lasīt

Dienas bizness: Krājaizdevu sabiedrībās gada sākumā noguldīti 422 tūkstoši latu

Avots: http://www.db.lv/finanses/krajaizdevu-sabiedribas-gada-sakuma-nogulditi-422-tukstosi-latu-393885

Žanete Hāka, 2013. gada 17. maijs 16:07

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību biedru noguldījumu apjoms, kas ir galvenais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots, palielinājās par 422 tūkstošiem latu jeb 4,3% un marta beigās sasniedza 10,3 miljonus latu.

Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati, kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kapitāla pietiekamības rādītājs 1. ceturksnī saglabājās augsts un marta beigās bija 19,9% (decembra beigās – 20,1%), gandrīz divreiz pārsniedzot minimālā kapitāla pietiekamības prasību 10%. 

Šajā periodā krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnīja 103 tūkstošus latu jeb par 12% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 92 tūkstošus latu. Pārskata periodā ar peļņu strādāja 23 krājaizdevu sabiedrības, kopā nopelnot 110,5 tūkstošus latu, savukārt pārējo 10 sabiedrību zaudējumi kopā sasniedza 7,6 tūkstošus latu.

Galvenais krājaizdevu sabiedrību ienākumu avots bija procentu ienākumi no krājaizdevu sabiedrību biedriem izsniegtajiem kredītiem, tas veidoja 62,4% no kopējiem sabiedrību ienākumiem. Savukārt būtiskākie sabiedrību izdevumu posteņi – administratīvie izdevumi, izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem un procentu izdevumi par noguldījumiem – marta beigās veidoja attiecīgi 40,7%, 32% un 18,9% no kopējiem sabiedrību izdevumiem.

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums pirmā ceturkšņa laikā saruka par 92 tūkstošiem latu jeb par 0,9% un marta beigās bija 10,2 miljoni latu. Tāpat marta beigās 64,7% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 29,4% – kā uzraugāmie un 5,9% bija zemstandarta, šaubīgo un zaudēto kredītu kopsumma. Izveidoto speciālo uzkrājumu apmērs nedrošiem parādiem marta beigās veidoja 7,4% no kopējā sabiedrību kredītportfeļa.