Ēriks Čoders, kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības “Allažu saime” valdes priekšsēdētājs:
“Latvijas Avīzes” 9. septembra numurā rakstā “Pašvaldību bankām sola atbalstu no ASV”, atsaucoties uz manu Krājaizdevu apvienības valdes sēdē teikto, bija sniegta informācija par Visvalža Dzeņa solīto trimdas latviešu piecu miljonu latu lielo atbalstu Pašvaldību bankas izveidei Latvijā. Jāprecizē, ka V. Dzenis trimdas tautiešu atbalstu sola Kooperatīvās, nevis Pašvaldību bankas izveidei.
Kādas ir atšķirības un kāpēc Latvijā ir vajadzīga Kooperatīvā banka? Ja tiek veidota Pašvaldību banka, tad visi dibināšanas izdevumi un riski gulstas uz pašvaldībām. Bankas izveides pieredze liecina, ka pamatkapitālā jāiegulda vismaz 11 miljoni latu. Maz ticams, ka pašvaldības šādu banku varētu atļauties veidot.
Savukārt, ja veidotu Kooperatīvo banku, tad naudu var vākt ne tikai pašvaldības, būtu iespējams iesaistīt sabiedrību, izmantojot gan jau esošo krājaizdevu sabiedrību (KS) kapitālu, gan uzņēmēju un sabiedrisko organizāciju ieguldījumus. Minimālais kapitāls drīkst būt divi miljoni eiro.
KS līdzīgi kā Lietuvā darbotos kā bankas filiāles, turklāt riski būtu sadalīti starp pašvaldībām, KS un citiem iesaistītajiem dalībniekiem. Kooperatīvā banka darbotos kā jumta organizācija ar savām filiālēm KS novados.
Latvijā ir ļoti senas krājaizdevu sabiedrību tradīcijas. 1913. gadā to rīcībā bija vairāk nekā 62 milj. Krievijas zelta rubļu, kas pirktspējā atbilst diviem miljardiem latu šodien. Latvieši aizņēmās naudu finanšu kooperatīvos un izpirka zemi, saimniecības. Starpkaru Latvijā KS skaits pārsniedza 600, un valsts ar to starpniecību stiprināja latviešus par Latvijas saimniekiem. Salīdzinājumam – patlaban Latvijā ir 35 finanšu kooperatīvi. To mazais skaits ir iemesls, kāpēc zaudējam savu zemi, tautu un valsti. Kļūstot par KS biedru, katrs var kļūt par nacionālas bankas līdzīpašnieku, par nacionālas finanšu sistēmas atjaunotāju.
Krājaizdevu Apvienība 