Inesis Feiferis turpmāk vadīs Krājaizdevu Apvienību

“Latvijai nepieciešama sava nacionāla finanšu sistēma,” atzīst bijušais Hipotēku Bankas vadītājs Inesis Feiferis. „Daudzās Eiropas valstīs finanšu kooperatīvi jeb krājaizdevu sabiedrības nodrošina būtisku daļu kredītresursu un citu finanšu pakalpojumu pieejamību, jo sevišķi reģionos.”

Latvijā atšķirībā no citām Eiropas valstīm ir vāji attīstīta finanšu kooperācijas jeb krājaizdevu sabiedrību kustība. Krīzes laikā bija tikai viens pagasts, kur iedzīvotāju skaits nevis samazinājās, bet pieauga. Tas bija Siguldas novada Allažu pagasts, kur aktīvi darbojas Latvijā lielākā reģionālā krājaizdevu sabiedrība “Allažu Saime”.

Šā gada sākumā vairāk nekā 20 sabiedrībā aktīvi cilvēki dibināja biedrību “Krājaizdevu Apvienība” ar mērķi veicināt krājaizdevu kustības attīstību Latvijā. Pirmajos darbības mēnešos biedrība sāka veiksmīgi piesaistīt privāto finansējumu esošo krājaizdevu sabiedrību attīstībai, kā arī izstrādāt atbalsta instrumentus jaunajām krājaizdevu sabiedrībām. Atsaucoties uz līdzšinējās valdes un biedru uzaicinājumu, par jauno biedrības vadītāju kļuva Inesis Feiferis. Turpiniet lasīt

Aleksandrs Kiršteins: “Ja Šveicē pateiksiet, ka tā ir maza zeme un viņu nauda nekam neder, nekad nevarēsiet būt politiķis”

Aprinkis.lv publicēta intervija ar Aleksandru Kiršteinu, par Latvijas pirmās brīvvalsts sasniegumiem, tirgus mītiem un situāciju pašlaik. Interesantas atziņas par mūsu iespējām, tai skaitā neizmantotajām. Pilns intervijas teksts lasāms Aprinkis.lv.

Svarīgākie citāti:

Brīvā valstī var dzīvot pēc savas gribas un viss ir atkarīgs no cilvēka personības, jo paveras praktiski neierobežotas iespējas, ko var izmantot pēc savas vēlmes. Cilvēks, kurš zina, ko grib, spēj pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, iet savu ceļu. Ja cilvēkam ir vāja griba un viņš nekam netic, viņu loka kā smilgu vējā – kurā virzienā pūš, tajā liecas. Tā tas ir bijis visos laikos, un vēsture to apliecina.

Mums ir 110 novadu pašvaldības, ko noapaļosim uz 100. Ja katrai pašvaldībai iedotu nevis 200 tūkstošus, kā viņiem solīja pie apvienošanās, bet 10 miljonus, 100 x10 miljoni = 1 miljards. Tas ir mazāk, nekā valsts ieguldīja vienā “Parex” bankā. Ja 100 novados izveidotu vietējās krājaizdevu sabiedrības un katrai piešķirtu 10 miljonus latu, lauki neizskatītos tik depresīvi. Parādītos nauda un cilvēki sāktu rosīties – Pēteris atvērtu galdniecības, Kārlis skārdnieku darbnīcu, bet Jānis – kafejnīcu utt. Vietējā krājaizdevu sabiedrība neplēstu procentus un iemācītos, kā aizdot naudu vietējiem amatniekiem un uzņēmējiem, kuri izmantotu viens otra pakalpojumus un ekonomika sāktu kustēties no mazumiņa. Man liekas, ka pat šķūņi mežā būtu nokrāsoti un zāle izpļauta katrā novadā.

Turpiniet lasīt