Krājaizdevu sabiedrību un banku atšķirības

Misija

Krājaizdevu sabiedrību uzdevums ir apvienot un izmantot savu dalībnieku finanšu resursus šo pašu dalībnieku labā. Banku uzdevums ir gūt pēc iespējas lielāku peļņu tās īpašniekiem, neatkarīgi no noguldītāju interesēm.

Dalībnieki

Parasti par krājaizdevu sabiedrību dalībniekiem var kļūt tikai kādas noteiktas pašvaldības, arodbiedrības vai citas kopības pārstāvji. Gan noguldītāji, gan aizņemēji kļūst par Krājaizdevu sabiedrības dalībniekiem ar balss tiesībām. Par bankas klientu var kļūt jebkurš, taču noguldījums bankā nenozīmē piedalīšanos lēmumu pieņemšanā.

Vadība

Krājaizdevu sabiedrībās katram dalībniekam ir viena balss. Krājaizdevu sabiedrību vadība ir vēlēta, dalībnieki paši atbild par savas naudas izlietojumu. Banku īpašnieku ietekme un peļņas daļa ir proporcionāla akciju skaitam, kuras tie iegādājušies par naudu. Bankas direktors atbild īpašniekiem.

Attieksme

Krājaizdevu sabiedrības locekļi parasti ir kādas teritoriālas vai profesionālas kopības pārstāvji un tādēļ darbībās ar naudu ievēro savas teritorijas vai kopības intereses. Bankām parasti nav piesaistes teritorijai, tādēļ tās brīvi izvēlas lielākās peļņas gūšanas virzienu, neatkarīgi no darbības sekām uz vietas.

Ietekme uz plašo naudu

Krājaizdevu sabiedrības var izsniegt kredītos tikai to naudu, ko piesaistījušas noguldījumos. Krājaizdevu sabiedrību kredīti naudas daudzumu apritē neiespaido un inflāciju neveicina. Banku izsniegtie kredīti pavairo plašās naudas daudzumu un var veicināt inflāciju, jo saskaņā ar daļējās rezervēšanas sistēmu bankas emitē bezskaidro naudu, kad izsniedz kredītus.

Komentēt