Category Archives: Citi avoti

Kā veicināt kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību attīstību

Pārpublicēts no LVPortals.lv Ineses Helmanes raksta “Kā veicināt kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību attīstību”

Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) segments ir neliels: tas apvieno 29 KKS un aizņem visai mazu daļu – aptuveni 0,1% – no kopējiem finanšu sektora aktīviem, informē Latvijas Banka. Pēdējos gados tas sašaurinās, tāpēc Finanšu ministrijas paspārnē izveidota darba grupa, kuras mērķis ir rast risinājumus, kas veicinātu KKS attīstību. Kā pirmais solis tiek gatavotas izmaiņas normatīvajos aktos, paredzot arī juridisko personu (biedru) kreditēšanu. Naudas atmazgāšanas riski šajā segmentā ir zemi, jaunākajā nacionālo risku novērtējumā secinājis Finanšu izlūkošanas dienests.

ĪSUMĀ

  • Latvijā kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību segments ir orientēts uz Latvijas vietējo klientu apkalpošanu un veidojies pēc diviem principiem – teritoriālās un interešu vai nodarbinātības kopības.
  • Četru gadu laikā 1644 “Latvijas arodbiedrību krājaizdevu sabiedrības” biedri ir zaudējuši arodbiedrības biedra statusu un bijuši spiesti izstāties no krājaizdevu sabiedrības. 
  • “Allažu saime”: “Esam vienīgie Eiropā, kuriem nav ar likumu aizsargāts kooperatīvu īpašums. Netieši tas it kā ir aizsargāts, bet faktiski – nav.”
  • Kā pirmais solis jomas attīstībai tiek gatavotas izmaiņas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību regulējošajos normatīvajos aktos, paredzot arī juridisko personu (biedru) kreditēšanu.
  • Vērtējot KKS sektora draudus un ievainojamību 2022. gadā, secināts, ka kopumā NILLTPF un sankciju pārkāpšanas un apiešanas riska līmenis ir vidēji zems.
  • Krājaizdevu sabiedrībām un kredītiestādēm ir jāievēro atšķirīgi nosacījumi, lai piekļūtu reģistru informācijai, līdz ar to rodas nevienlīdzīgas konkurences apstākļi.

Krājaizdevu sabiedrība ir kooperatīva sabiedrība ar mainīgu biedru skaitu un kapitālu, kas saskaņā ar Krājaizdevu sabiedrību likumu un saviem statūtiem sniedz šīs sabiedrības biedriem noteiktus finanšu pakalpojumus.

Krājaizdevu sabiedrības pakalpojumus var sniegt juridiskā persona, kas saņēmusi speciālu Latvijas Bankas (LB) atļauju (licenci).

Latvijā kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) segments ir orientēts uz Latvijas vietējo klientu apkalpošanu un veidojies pēc diviem principiem – teritoriālās un interešu vai nodarbinātības kopības –, piedāvājot iespējami labvēlīgākus nosacījumus, norāda LB.

KKS sektors izmanto vietējo kapitālu un pārsvarā darbojas Latvijas lauku reģionos, kuru attīstība ir to prioritāte.

Nozare sašaurinās

2023. gada jūnija beigās 29 KKS pārvaldīja aktīvus 29,3 miljonu eiro apmērā, liecina informācija LB tīmekļvietnē. Pēdējo 12 mēnešu laikā KKS segments ir mēreni sašaurinājies: kopējais aktīvu apmērs samazinājies par 6,9%, KKS skaits sarucis par divām krājaizdevu sabiedrībām, bet biedru skaits samazinājies par 3,3% – līdz 14 784 biedriem.

KKS segmentā vērojama augsta koncentrācija: trīs lielākie tirgus dalībnieki ieņem virs 80% tirgus, seši lielākie – virs 90%.

Segments galvenokārt strādā ar mājsaimniecībām – uz tām attiecas 99% KKS izsniegto kredītu un piesaistīto noguldījumu. Izsniegto kredītu portfelis 2023. gada pirmā pusgada beigās bija 24 miljoni eiro. Savukārt piesaistīto noguldījumu apmērs 2023. gada jūnija beigās bija 20 miljoni eiro.

2023. gada pirmajā pusē KKS segments kopumā strādāja ar zaudējumiem 200,8 tūkstošu eiro apmērā. Tomēr bez viena būtiskā tirgus dalībnieka segmentam būtu peļņa divas reizes mazāka – 101,8 tūkstošu eiro apmērā, norāda LB.

Samazinās biedru skaits

Kāpēc nozare sarūk? “Latvijas arodbiedrību krājaizdevu sabiedrības” (LAKS) valdes priekšsēdētāja Olga Kazačkova to skaidro ar daudzu biedru izstāšanos. LAKS sākotnējais nosaukums bija “Dzelzceļnieks KS” – šo krājaizdevu sabiedrību 1995. gadā dibināja Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības biedri. Bet kopš 2018. gada par LAKS biedriem var kļūt arī citu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā ietilpstošo arodorganizāciju biedri.

2020. gada janvārī LAKS biedru lielākais darba devējs, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz), kurš nodarbināja 78% LAKS biedru, bija sācis samazināt darbinieku skaitu. Šī iemesla dēļ četru gadu laikā 1644 LAKS biedri zaudēja arodbiedrības biedra statusu un bija spiesti izstāties no krājaizdevu sabiedrības. 

Kopš 2020. gada janvāra, par 40% samazinoties biedru skaitam, par 3,8 miljoniem eiro (–38%) samazinājās LAKS aktīvi, kas šobrīd ir 6,4 miljoni eiro.

Par spīti biedru skaita un aktīvu samazinājumam, LAKS savā sektorā saglabā līdera pozīcijas biedru skaita ziņā. Aktīvu ziņā LAKS ir otrā lielākā krājaizdevu sabiedrība Latvijā, uzsver O. Kazačkova. 2024. gada janvārī LAKS apvieno 2527 biedrus no 19 dažādu nozaru arodbiedrībām, kā arī biedru laulātos un pilngadīgos bērnus.

Attīstība samērā bremzēta

Zosēnu KKS ir finanšu kooperatīvs, kuru 2000. gadā izveidoja Zosēnu pagasta aktīvākie iedzīvotāji. Pašlaik sabiedrības biedru loks aptver Jaunpiebalgas, Raunas un Gulbenes novadus, norādīts KKS tīmekļvietnē.

Zosēnu KKS valdes priekšsēdētājs Jānis Livčāns norāda, ka “Zosēnu KKS darbībai pašreizējais tiesiskais ietvars der un labi strādā, nav par ko sūdzēties. Pēdējos trijos gados Zosēnu KKS aktīvi ir auguši par 40%, savukārt kapitāls – par 65% (sabiedrībai ir peļņa, kas tiek novirzīta rezerves kapitālam)”.

“Bet nozares attīstība ir samērā bremzēta,” vērtē J. Livčāns. “Tad, kad KKS sasniedz zināmu lielumu – pusmiljonu eiro aktīvos –, var sākt darbiniekiem maksāt normālu algu. Kad ir tikai 100 000 eiro aktīvos, naudas ir maz. Kurš ir gatavs daudzus gadus strādāt par mazu samaksu?”

Reģionos klājas grūti

Savukārt KKS “Allažu saime” apkalpo Siguldas un apkārtējo novadu iedzīvotājus un apvieno vairāk nekā 1000 biedru. KKS valdes priekšsēdētājs Ēriks Čoders uzsver, ka laukos KKS skaits samazinās. Viņa vērtējums ir skarbs: sabiedrības degradējas. Čoders pārliecinājies, ka reģionos KKS izveidot ir grūti pārāk lielo prasību dēļ – ir vajadzīgs 2500 eiro dibināšanas kapitāls, kuru nevar savākt (skat. Ē.Čodera komentāru pēc raksta). Līdz ar to jāpiesaista investors. Bet, tiklīdz piesaista investoru, kooperācija beidzas, jo investors prasa peļņu, tā Ē. Čoders. 

“Lai KKS attīstītos laukos, liela nozīme ir uzkrātajam kapitālam, kas pieder KKS, nevis tiek investēts. Tas pasargā no krīzēm, tā ir nauda, kas “nebēg” prom no konkrētās teritorijas. Šī mūsu valstī ir liela problēma. Esam vienīgie Eiropā, kuriem nav ar likumu aizsargāts kooperatīvu īpašums: netieši tas it kā ir aizsargāts, bet faktiski nav. Rezultātā “Allažu saime” ar 900 000 eiro pašu kapitālu varētu strauji augt un attīstīties un sniegt daudz vairāk pakalpojumu, bet, ja katrs jaunais biedrs var pieprasīt sadalīt īpašumu, ko viņš nav radījis, tad attīstība ir neiespējama,” norāda Ē. Čoders.

Juridisko personu kreditēšana

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē 17. janvārī tika apspriesti 2022. gada nogalē komisijai izskatīšanai nodotie grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā, kas 2022. gada 15. decembrī Saeimā ir akceptēti pirmajā lasījumā.

Izskatot visus iesniegtos priekšlikumus likumprojektam uz otro lasījumu, tika uzklausīti Finanšu ministrijas (FM), LB un nozares pārstāvji, bet par priekšlikumiem netika balsots. Tiesa, šos priekšlikumus nozares pārstāvji vērtē vairāk kā tehniskus labojumus.

FM paspārnē ir izveidota darba grupa, kuras mērķis ir rast risinājumus, kas veicinātu KKS attīstību. Kā pirmais solis šīs jomas attīstībai tiek gatavotas izmaiņas KKS regulējošajos normatīvajos aktos, paredzot arī juridisko personu (biedru) kreditēšanu, norāda LB. Pagaidām šādas likumdošanas izmaiņas vēl nav iesniegtas izskatīšanai Saeimas komisijā.

“Juridisko personu kreditēšana varētu notikt ar zināmiem nosacījumiem,” komisijas sēdē teica FM Finanšu tirgus politikas departamenta direktores vietniece Dina Buse.

O. Kazačkova atzina, ka darba grupā ir izveidots pamatmodelis juridisko personu kreditēšanai, kura nosacījumi ir samērīgi, un darbs ir jāturpina. Viņasprāt, tas būtu liels solis KKS attīstībai.

Vai jāļauj kreditēt SIA?

“Pašreizējais likums ļauj attīstīties, vienīgi nav atļauta kapitālsabiedrību – SIA – kreditēšana. LAKS biedriem tas nav īpaši aktuāli, jo viņi lielākoties ir pie darba devējiem nodarbinātas personas, bet citām KKS šis jautājums ir svarīgs – viņu biedri ir arī nelielu SIA īpašnieki,” spriež O. Kazačkova. “Tagad ir situācija, ka sava biznesa attīstībai viņi no KKS ņem aizdevumus kā privātpersonas un šos naudas līdzekļus iegulda uzņēmumā. Tas īsti nav labi. Tām KKS, kuras ir sasniegušas noteiktas kapitāla prasības un kurām ir darba pieredze, vajadzētu atļaut kreditēt juridiskas personas.”

Juridisko personu kreditēšanu atbalsta arī J. Livčāns. “Pašlaik likums ļauj kreditēt KKS biedrus, kuri strādā kā individuālie komersanti un zemnieku saimniecības. No kopējiem kredītiem, kas Zosēnu KKS ir 1,3 miljoni eiro, 15% ir aizdevumi zemnieku saimniecībām. Mūsu apvidū ne visi darbojas kā zemnieku saimniecības, ir mazie gateri, meža apsaimniekošanas komersanti u. c., kas izvēlas SIA kā uzņēmējdarbības formu. Viņiem ir vajadzīga attīstība, lielāki apgrozāmie līdzekļi. Bankas šiem SIA ne vienmēr dod kredītu vai arī dod, bet par neadekvāti lielām procentu likmēm.”

Naudas atmazgāšanas risks – zems

Nozares pārstāvji norāda, ka naudas atmazgāšanas riski ir ļoti zemi. “Strādājam tikai ar cilvēkiem, kas dzīvo mūsu teritorijā. Riski augs, kad sāksies juridisko personu kreditēšana,” saka Ē. Čoders.

“LAKS biedri ir fiziskās personas, Latvijas rezidenti, padziļinātas izpētes un politiski nozīmīgu personu klientu īpatsvars ir niecīgs. Visi biedri tiek identificēti klātienē. Biedriem tiek piedāvāti neliela apjoma vienkārši pakalpojumi, kas ir noguldījumu piesaistīšana un aizdevumu izsniegšana. Skaidras naudas darījumu nav, visi maksājumi no biedra un uz biedra kontu ir iekšzemes,” skaidro LAKS valdes priekšsēdētāja.

Arī Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumā par laika posmu no 2020. līdz 2022. gadam uzsvērts, ka KKS sniegtajiem pakalpojumiem nav raksturīgi paaugstināta riska faktori: skaidras naudas darījumu apjoms nav būtisks (2022. gadā tie bija 6,5% no klientu kredīta apgrozījuma). Liela daļa no kopējās maksājumu plūsmas ir iekšzemes maksājumi (88%), maksājumi uz/no trešajām valstīm veido vien 4,5% no kopējiem maksājumiem. Klienti pārsvarā tiek identificēti klātienē, un paaugstināta riska piegādes kanāli nav izplatīti.

Nav konstatēti gadījumi, kad KKS būtu iesaistītas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanā (NILLTPF) vai sankciju apiešanā. Vērtējot KKS sektora draudus un ievainojamību 2022. gadā, secināts, ka kopumā NILLTPF un sankciju pārkāpšanas un apiešanas riska līmenis ir vidēji zems.

Svarīgi, lai informācija būtu pieejama bez maksas

O. Kazačkova norāda: lai NILLTPF jomu varētu efektīvi uzraudzīt, ir svarīga biedru izpētei būtiskās informācijas pieejamība. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 41. panta otrajā daļā ir minēti likuma subjekti, kas ir kredītiestādes un apdrošināšanas komersanti, kuriem ir tiesības piekļūt valsts uzturētajām informācijas sistēmām un reģistriem bez maksas.

“Krājaizdevu sabiedrības ir nostādītas nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar kredītiestādēm. Informāciju, kas vajadzīga likumā noteikto pienākumu izpildei, no reģistriem KKS var saņemt tikai par maksu. Tas var ietekmēt sniegto pakalpojumu izmaksas un cenu. Ir jānodrošina vienāds regulējums piekļuvei valsts uzturētajām datubāzēm,” uzskata LAKS valdes priekšsēdētāja.

Pārpublicētā raksta beigas

Ērika Čodera komentārs:

Ar šo bija domāts, ka mazs kapitāls neļauj izpildīt visas uzraudzības prasības. Savākt 2500 eur pamatkapitālam pati par sevi nav problēma. Latvijas krājaizdevu sabiedrībām nav pieejams ārējs atbalsts, bet investora piesaiste apdraud kooperācijas mērķus un uzdevumus. Investori nevēlās nodrošināt krājaizdevu sabiedrību attīstību reģionos, kur nevar nopelnīt.

Komentē Uldis Cimdiņš, Krājaizdevu apvienības valdes loceklis:

Šis raksts patiesi pieiet krājaizdevu sabiedrību attīstībai formāli un vairāk grauj nekā sekmē KKS kustības attīstību.

Taču bez KKS – šī vietējās sabiedrības veselīgai finanšu attīstībai tik noderīgā instrumenta – mēs nevarēsim izkļūt no pašreizējā sūnu ciema, kas reģionos valda finanšu pieejamības ziņā.

Pašiem vien būs jābūt tiem laimes lāčiem un, balstoties uz Allažu saimes un citu sekmīgu reģionālo KKS labākās prakses un pieredzes, jāattīsta esošās un jāveido jaunas KKS.

Kaimiņvalstis sāk vētīt komercbanku prakses atbilstību nacionālajām interesēm – Lietuvas Banka gatavo izmaiņas regulējumā

Avots: Neatkarīgā, 2023. gada 15. februāris.

Kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā –, kas gan banku tirgus, gan to likumdošanas, gan piekoptās prakses ziņā ir stipri līdzīgas Latvijai, pastiprinās politiskais spiediens uz komercbankām vairāk ievērot ētikas standartus un tautsaimniecības intereses kopumā un nevadīties tikai no maksimālas peļņas gūšanas apsvērumiem.

Lietuvas centrālā banka jau ir sagatavojusi vairākus konkrētus pasākumus, lai palielinātu konkurenci komercbanku starpā un nodrošinātu, ka komercbankas, kas reģistrējušas strauju peļņas pieaugumu, rīkotos sociāli atbildīgāk, atbilstoši veidojot arī savu kredīta un depozīta procentu likmju politiku, ziņo Lietuvas sabiedrisko mediju portāls “respublika.lt”.

“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka visu Baltijas valstu komercbankas pērno gadu ir noslēgušas ar rekordaugstiem peļņas rādītājiem. Bankas ir izmantojušas Eiropas Centrālās bankas kredītu procentu likmju paaugstināšanas politiku, lai “uzskrūvētu” arī pašas savu izsniegto un no jauna izsniedzamo kredītu procentu maržu, depozītu procentu likmes vienlaikus turot zemas. Savukārt vismaz Zviedrijas banku SEB un “Swedbank” gadījumā paralēli tiek piekopta arī ļoti dāsna dividenžu politika, virs 60% peļņas izvedot no Baltijas valstīm, lai aplaimotu savus akcionārus Zviedrijā.

Baņķieris atzīst banku praksi par neētisku; politiķi dod skarbus mājienus

Igaunijas sabiedrības uzmanību pagājušajā nedēļā piesaistīja bijušā “Hansapanga” (tagadējās “Swedbank”) vadītāja Indreka Neivelta viedoklis, ka situācijā, kad komercbankas gūst nepamatoti augstu peļņu, valstij ir jāiejaucas, lai regulētu to aktivitātes un peļņas sadali, vēsta Igaunijas sabiedrisko mediju portāls “err.ee”. “No mana viedokļa šāds solis būtu tikai korekts,” atzinis I. Neivelts, komentējot jautājumu par Lietuvas valdības plāniem izstrādāt likumu grozījumus, kas ļautu ekskluzīvas komercbanku peļņas daļu novirzīt valsts budžetā.

“Ja vidēji komercbanku kredīta peļņas marža Eiropā ir mazāk nekā 1%, Igaunijā tā ir ap 2%. Un, kamēr kredītņēmēju izmaksas pieaug saistībā ar “Euribor” [starpbanku kredītu likmes, kas atkarīga no ECB bāzes procentu likmēm – red.], depozītu procentu likmes saglabājas zemas.”

“Mums ir jāpieprasa no bankām peļņas maržas samazinājums “Euribor” kāpuma gadījumā,” uzskata I. Neivelts. “Pēc manām domām, “Swedbank” kā tirgus līdere ir pārlieku alkatīga. [Likumdošanas prasību] slieksnis, lai ieietu banku tirgū, ir uzstādīts ļoti augsts, un konkurence ir vāja,” viņš atzina.

Paralēli “mājienu ar slotaskātu” Igaunijas komercbankām par to, ka tām ir laiks pamainīt savu praksi, pretējā gadījumā valsts var mainīt savu liberālo pieeju banku sektoram, caur “err.ee” sniedza pašreizējo valdošo koalīciju pārstāvošie bijušie finanšu ministri.

“Tēvzemes savienību” pārstāvošais bijušais finanšu ministrs Svens Sesters atzina, ka “ir nepieciešams vērot, vai bankas sāk celt arī savas depozītu procentu likmes, lai piesaistītu klientus, tāpat kā vai tās sāk samazināt savu kredītu procentu likmju peļņas maržu”.

“Es ceru, ka bankām ir jāpiemīt veselajam saprātam, ka kredītu un depozītu likmēm ir jāiet roku rokā – ja kredītu likmes iet augšup, atbilstoši jākāpj arī depozītu likmēm. Ja tas nenotiek, tad jābrīnās, vai tiešām mums nav nevienas bankas, kas to saprastu,” teica bijušais finanšu ministrs no Reformu partijas Mariss Lauri.

“Tādā gadījumā tā noteikti ir situācija, kurā valstij ir jāizvērtē, vai konkurence ir pietiekama, un, ja tā nav pietiekama, tai ir jāiejaucas. (..) Tad ir situācija, kad privātais sektors netiek galā, konkurence netiek nodrošināta un mums ir darīšana ar karteļiem.”

Lietuvas Banka komercbankas darīs “sociāli atbildīgākas”

Lietuvas Banka līdztekus politiķu iniciatīvām ir nākusi klajā ar pietiekami solīdu, lai gan ne dramatisku normatīvā regulējuma izmaiņu pakotni, kas veicinātu konkurenci banku tirgū un novērstu to nesamērīgas peļņas gūšanu, izmantojot “ārkārtējus apstākļus”, raksta “respublika.lt”. Lietuvas Bankas piedāvātie pasākumi ir šādi.

Pirmkārt, panākt, ka vairākumam banku izsniegto kredītu ar fiksētajām procentu likmēm termiņš ir ilgāks par vienu gadu, nosakot garākam termiņam izdevīgākus nosacījumus.

Otrkārt, Lietuvas Banka plāno savā mājaslapā publicēt banku un krājaizdevu sabiedrību piedāvāto kredītu procentu likmju un citu nosacījumu salīdzinājumu, lai patērētāji var ērti izvērtēt kredītiestāžu piedāvājumu.

Treškārt, Lietuvas Banka grasās veicināt drošu un šobrīd ienesīgāku privātpersonu ieguldījumu praksi, tiem pērkot valsts izlaistās obligācijas.

Ceturtkārt, Lietuvas Banka piedāvā palielināt banku ieguldījumu apmēru depozītu garantiju fondā, lai banku ārkārtas peļņa kalpotu to noguldītāju drošības paaugstināšanai nākotnē.

Piektkārt, tā meklēs iespējas panākt, lai komercbankas savu peļņas maržu un pakalpojumu komisijas maksas izmanto “sociāli atbildīgā” veidā.

Sestkārt, pats krasākais pasākums, ar ko draud Lietuvas Banka – ja nesamērīgas peļņas gūšana, izmantojot ārkārtas apstākļus (“windfall profits”), turpināsies arī šogad, “var būt nepieciešams to pārdalīt fiskālā veidā”, piemēram, ieviešot terminētus nodokļu un nodevu paaugstinājumus.

Nedz no Latvijas Bankas, nedz Latvijas valdošajiem politiķiem nekādi konkrēti priekšlikumi, kā ietekmēt banku uzvedību “ārkārtas apstākļos”, pagaidām nav dzirdēti.

Latvijas uzņēmēji interesējas par krājaizdevu sabiedrībām

Pārpublicēts no Lauku Avīzes, 2015. g. 7. aprīlī, http://www.la.lv/valdis-kalnozols-ko-varam-darit-sava-laba-lai-nelautu-bankam-sevi-pazemot/

Dodiet man iespēju drukāt un rīkoties ar valsts naudu, un man būs mazsvarīgi, kas valstī izsludina likumus,

19. gadsimta sākumā teicis Rotšildu dinastijas pamatlicējs Maijers Amšels Rotšilds.

Latvijā vairāk nekā 200 000 Latvijas iedzīvotāju bijuši spiesti pamest mājas, ģimenes, tuviniekus, lai pelnītu naudu ārzemēs. Liela  daļa šo cilvēku bijuši spiesti doties projām tikai tāpēc, ka nav spējuši atdot Latvijā bankās paņemtos kredītus. Atsaucoties uz Latvijas Komercbanku asociācijas datiem, 2014. gadā rezidenti un nerezidenti Latvijas bankās kopumā ir ieguldījuši vairāk nekā 22 miljardus eiro, savukārt bankas kredītos izsniegušas mazāk nekā 15 miljardus eiro. Kur palika vairāk nekā pieci miljardi eiro? Aizplūda citu valstu ekonomikas attīstīšanai?

Saucot lietas īstajos vārdos, banku biznesa stratēģija ir augļošana. Savulaik Saeimā tika izvirzīts priekšlikums iekļaut Satversmē, ka Latvijā pamatvērtības ir kristīgās vērtības. Bībelē, tāpat arī Korānā, ir skaidri un gaiši pateikts, ka augļošana ir grēks, un ir jārīkojas, lai to novērstu, nevis veicinātu.

Runājot par ekonomiski lietderīgu un humānu saimniekošanu, manuprāt, lielisks piemērs ir musulmaņu radītās Šariata bankas (http://www.shariabanking.com/). Tās izsniedz aizdevumu nevis pret ķīlu, bet, ieguldot līdzekļus aizdevēja projektā vai biznesā. Šādā veidā banka, ir ieinteresēta sekot līdzi un rīkoties, lai projekts attīstītos un pelnītu, nevis vienkārši izģērbt aizdevuma saņēmēju pliku. Turpiniet lasīt →

Finansisti nemierīgi sarosās

14. februārī saņēmām patīkamu apliecinājumu savas darbības rezultātiem: uz Krājaizdevu Apvienības darbībām sāk reaģēt tā saucamā finansistu pasaule. Runa ir par Rūtas Kesneres 2014. gada 14. februāra publikāciju laikrakstā “Diena”, “Grib aizvietot bankas”.

Kā reiz teica Mahatma Gandijs, “Vispirms viņi tevi ignorē, tad smejas par tevi, pēc tam cīnās ar tevi, bet beigās tu uzvari.”

Ignorēšanas fāze ir pārvarēta, sākas izsmiešana. Mēs progresējam. Un tā, lai dzīvo vārda brīvība! Tālāk seko mūsu komentārs šim rakstam, strukturētā un izvērstā formā ;)

Vai bankas jāaizvieto ar krājaizdevu sabiedrībām?

Jau virsrakstā apgalvots, ka krājaizdevu sabiedrības grib aizvietot bankas. Jāsaka, ka šāds mērķis ir ļoti ambiciozs, un pie pašreizējās lietu kārtības tas būtu stipri pagrūti. Iemesls ir visai vienkāršs: krājaizdevu sabiedrības, atšķirībā no komercbankām, bezskaidru naudu emitēt nevar. Lai pilnībā aizvietotu bankas, būtu jāiegūst arī bezskaidrās naudas emisijas tiesības.

Pašlaik krājaizdevu sabiedrības var papildināt finanšu sistēmu, aizstājot bankas tur, kur bankas savu darbību sašaurina. Pretēji bankām, krājaizdevu sabiedrības nevar savu kapitālu pārcelt uz citu valsti vai izvietot citās nozarēs; it īpaši teritoriālās KKS ir piesaistītas konkrētai teritorijai un tāpēc ir ieinteresētas problēmas risināt uz vietas. Pēdējās krīzes laikā mazāk cieta tās valstis, kurās ir labāk attīstīta KKS kustība – Īrija, Polija, Lietuva.

Tomēr krājaizdevu sabiedrības ar laiku var kļūt par bankām. Viens no šādiem piemēriem ir holandiešu kooperatīvā Rabobank, kas vēsturiski veidojusies kā atsevišķu krājaizdevu sabiedrību kopējā organizācija un pašlaik Global Finance to ierindo starp pasaules 50 drošākajām bankām. Šādas organizācijas izveide Latvijā ir arī Krājaizdevu Apvienības mērķis.

Vai krājaizdevu sabiedrību atbalsts ir Nacionālās Apvienības iniciatīva?

Citējot rakstu,

Šo Nacionālās apvienības Visu Latvijai!TB/LNNK pārstāvja Imanta Parādnieka iniciatīvu finanšu eksperti gan vērtē kritiski, bet finansists Ģirts Rungainis pat dēvē par «ekonomisko analfabētismu» un «etnogrāfisko kapitālismu».

Te nu nāksies nedaudz palabot raksta autorus. Turpiniet lasīt →