14. februārī saņēmām patīkamu apliecinājumu savas darbības rezultātiem: uz Krājaizdevu Apvienības darbībām sāk reaģēt tā saucamā finansistu pasaule. Runa ir par Rūtas Kesneres 2014. gada 14. februāra publikāciju laikrakstā “Diena”, “Grib aizvietot bankas”.

Kā reiz teica Mahatma Gandijs, “Vispirms viņi tevi ignorē, tad smejas par tevi, pēc tam cīnās ar tevi, bet beigās tu uzvari.”

Ignorēšanas fāze ir pārvarēta, sākas izsmiešana. Mēs progresējam. Un tā, lai dzīvo vārda brīvība! Tālāk seko mūsu komentārs šim rakstam, strukturētā un izvērstā formā

Vai bankas jāaizvieto ar krājaizdevu sabiedrībām?

Jau virsrakstā apgalvots, ka krājaizdevu sabiedrības grib aizvietot bankas. Jāsaka, ka šāds mērķis ir ļoti ambiciozs, un pie pašreizējās lietu kārtības tas būtu stipri pagrūti. Iemesls ir visai vienkāršs: krājaizdevu sabiedrības, atšķirībā no komercbankām, bezskaidru naudu emitēt nevar. Lai pilnībā aizvietotu bankas, būtu jāiegūst arī bezskaidrās naudas emisijas tiesības.

Pašlaik krājaizdevu sabiedrības var papildināt finanšu sistēmu, aizstājot bankas tur, kur bankas savu darbību sašaurina. Pretēji bankām, krājaizdevu sabiedrības nevar savu kapitālu pārcelt uz citu valsti vai izvietot citās nozarēs; it īpaši teritoriālās KKS ir piesaistītas konkrētai teritorijai un tāpēc ir ieinteresētas problēmas risināt uz vietas. Pēdējās krīzes laikā mazāk cieta tās valstis, kurās ir labāk attīstīta KKS kustība – Īrija, Polija, Lietuva.

Tomēr krājaizdevu sabiedrības ar laiku var kļūt par bankām. Viens no šādiem piemēriem ir holandiešu kooperatīvā Rabobank, kas vēsturiski veidojusies kā atsevišķu krājaizdevu sabiedrību kopējā organizācija un pašlaik Global Finance to ierindo starp pasaules 50 drošākajām bankām. Šādas organizācijas izveide Latvijā ir arī Krājaizdevu Apvienības mērķis.

Vai krājaizdevu sabiedrību atbalsts ir Nacionālās Apvienības iniciatīva?

Citējot rakstu,

Šo Nacionālās apvienības Visu Latvijai!TB/LNNK pārstāvja Imanta Parādnieka iniciatīvu finanšu eksperti gan vērtē kritiski, bet finansists Ģirts Rungainis pat dēvē par «ekonomisko analfabētismu» un «etnogrāfisko kapitālismu».

Te nu nāksies nedaudz palabot raksta autorus. Turpiniet lasīt →