Avots: Aprinkis.lv, Inesis Feiferis: finanšu kooperācija ir nacionālā kapitāla pamats

Ekonomikā zināmi divi radikāli galējie attīstības modeļi. Viens ir tā saucamais pilnīgi brīvais tirgus, kas balstās uz neierobežotu privāto iniciatīvu, bet otrs ir pilnīga valsts kontrole pār ekonomiku, kas praktiski nepieļauj privāto iniciatīvu.

Tā kā ne viens, ne otrs modelis pats par sevi neeksistē nekur, tas pendelis, kas svārstās no viena gala uz otru, ir kaut kur pa vidu. Starp abiem galējiem modeļiem ir daudzi un dažādi varianti, kuros ir gan tirgus elementi, gan valsts līdzdarbības elementi. Bet ir vēl trešais ceļš – kooperācija, sadarbība, kas nebalstās uz mežonīgā tirgus konkurences principiem, kur uzvar stiprākais, gudrākais, veiksmīgākais, daudz nerūpējoties par to, kas tur paliek pāri pēc uzvaras, vai arī uz komandekonomiku, kur visu diktē valsts, bet cilvēki ir tikai detaļas valsts mašīnā. Kooperācija jeb brīvprātīga sadarbība sevi parādījusi kā vienu no galvenajiem ceļiem, pa kuru mums vajadzētu iet, lai cilvēcīgi atrisinātu tās problēmas, kas mums ir priekšā.

Eiropas Savienības (ES) sociālo lietu direktorāts pagājušajā gadā nopublicējis pētījumu un atzinumu, kā darbojas kooperācija ES (PDF). Secinājums ir ļoti vienkāršs – tikai pateicoties kooperācijai, ļoti daudzi cilvēki ir savu situāciju stabilizējuši, izglābuši un tikuši prom no finansiālām problēmām. Neviena kooperatīvā banka ES, lai arī ir cietušas zaudējumus, nav sabrukusi. Daudzas privātās, arī valsts bankas diemžēl ir bankrotējušas vai arī bijušas spiestas lūgt valsts vai starptautisko aizdevēju palīdzību. Turpiniet lasīt →