2016. gada 22. janvāra konferences materiāli ir pieejami LLKC mājaslapā, tai skaitā runātāju prezentācijas un video ieraksti; visus 20 videoklipus var noskatīties arī LLKC Youtube kanālā.
2016. gada 22. janvāra konferences materiāli ir pieejami LLKC mājaslapā, tai skaitā runātāju prezentācijas un video ieraksti; visus 20 videoklipus var noskatīties arī LLKC Youtube kanālā.
Rīt, 2016. gada 16. februārī, otrdienā, plkst. 12.30 Latvijas Radio pirmajā kanālā raidījumā “Īstenības izteiksme 15 minūtēs” tēma – krājaizdevu sabiedrības.
“Latvijas Avīzē” publicēts raksts par Lietuvas, Īrijas un Polijas pieredzi, par ko varēja uzzināt 22. janvāra konferencē.
Eiropā finanšu kooperatīvi apvienojas, piedāvā jaunus pakalpojumus biedru piesaistei
http://www.la.lv/krajaizdevu-sabiedribas-izaugsmei-nevis-pelnai/
Youtube pieejams LTV7 sižets par 2016. gada 22. janvāra konferenci:
Atgādinām, ka 10.00 sāksies tiešraide www.llkc.lv/tiesraide no krājaizdevu sabiedrībām veltītās konferences.
Konferences programma pieejama mūsu iepriekšējā rakstā.
Konferencē spriedīs par krājaizdevu sabiedrību lomu ekonomiskās izaugsmes veicināšanā
Piektdien, 2016. gada 22. janvārī Rīgā norisināsies konference “Krājaizdevu sabiedrības kā dzinējspēks reģionālajā attīstībā un izaugsmē: Eiropas pieredze un Latvijas nākotnes skatījums”, ko organizē Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupa Eiropas Parlamentā sadarbībā ar Krājaizdevu Apvienību (KAA) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC).
Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, kurš atklās pasākumu ar ievadvārdiem, atzīmē:
Krājaizdevu sabiedrību kustība Latvijā pagaidām ir ļoti vāja — valstī darbojas tikai 32 licencētas krājaizdevu sabiedrības. Arī regulējums nav pilnīgs. Tikmēr citās Eiropas valstīs krājaizdevu sabiedrības spēlē nozīmīgu lomu. Šī pasākuma ietvaros mums būs iespēja izzināt citu valstu pieredzi, veiksmes stāstus, kā arī reālistiski saprast pārējos ar nozari saistītos aspektus, tai skaitā nepilnības.
Konference pulcēs virkni ārzemju un pašmāju nozares darbiniekus un ekspertu, tai skaitā Īrijas krājaizdevu sabiedrību savienības pārstāvi David Matthews, kurš klātesošos iepazīstinās ar valsts krājaizdevu savienību kustību, to biznesa modeļiem, kā arī trūkumiem regulējumā. Savukārt Polijas nacionālās kooperatīvo noguldījumu un krājaizdevu savienības asociācijas priekšsēdētājs Rafal Matusiak uzstāsies ar priekšlasījumu “Kā tikt pie diviem miljoniem biedru 20 gados: Polijas krājaizdevu sabiedrību stāsts”. Attiecīgajā diskusijā dalību ņems arī Lietuvas centrālās krājaizdevu sabiedrības pārstāvis Fortunatas Dirginčius, kā arī Andrus Ristkok no Igaunijas krājaizdevu sabiedrību apvienības. Kaimiņvalstu pieaicinātie eksperti kontekstā runās par krājaizdevu kustības attīstību reģionā un izvairīšanos no paredzamiem riskiem.
Pašmāju ekspertu panelī cita starpā dalību ņems Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, kā arī Latvijas Universitātes asociētais profesors un Domnīcas Certus pētniecības direktors Daunis Auers. Krājaizdevu Apvienības valdes priekšsēdētājs Rihards Strenga stāstīs par līdz šim kopējo panākto progresu kustības veicināšanā Latvijā. Savu skatījumu par situāciju nozarē sniegs arī virkne reģionālās Krājaizdevu sabiedrības, t.sk. “Allažu saime”, “Dzēse”, Pūņu KKS un Rīgas KKS.
Rihards Strenga, Krājaizdevu Apvienības valdes priekšsēdētājs:
Visvairāk vēlamies uzzināt par citu valstu krājaizdevu sabiedrību modeļiem, ar kuriem mūs iepazīstinās pieaicinātie augsta līmeņa eksperti. Piemēram, Īrijas reģionos krājaizdevu sabiedrības darbojas ļoti sekmīgi, un no tām būtu ko mācīties. Arī Polijas pieredze mums ir īpaši saistoša. Sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru pašlaik strādājam, lai veiktu grozījumus likumā par Krājaizdevu sabiedrībām, lai sabiedrības var uzņemt juridiskās personas ar balsstiesībām, un tās varētu arī kreditēt. Vēl viena būtiska izmaiņa likumdošanā, ko būtu jāpanāk, ir atļauja sabiedrībām apvienoties, veidojot t.s. “jumta” organizāciju, kas veicinātu to attīstību.
Konference notiks ES Mājā, Aspazijas bulvārī 28 (2. stāvā). Sākums plkst. 10.00.
Pasākumam var reģistrēties bez maksas, nosūtot e-vēstuli uz andrejs.briedis@llkc.lv.
Pasākumu varēs skatīties arī tiešsaistē: www.llkc.lv/tiesraide.
Plašāka informācija: Rihards Strenga, t. 26658784
Konference “Krājaizdevu sabiedrības kā dzinējspēks reģionālajā attīstībā un izaugsmē: Eiropas pieredze un Latvijas nākotne”
Piektdien, 2016. GADA 22. janvārī ES mājā, Aspazijas bulvārī 28.
Programma:
1. diskusija, moderators Ansis Bogustovs.
12.30 – 13.00 Kafijas pauze.
2. diskusija. Moderators Ansis Bogustovs.
15.15 – 17.00 Neformālas sarunas un uzkodas.
Abpusēja sinhronā tulkošana latviešu <-> angļu valodā tiks nodrošināta visa pasākuma garumā.
Konferencē izteiktie viedokļi no jebkura tās dalībnieka ne obligāti atspoguļo Eiropas Parlamenta vai ECR grupas viedokli.
2015. gada 16. jūnijā 11.00 Jelgavas Ozolnieku tautas namā notika seminārs ”Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) nozīme un pieredze Eiropā un pasaulē”. Mērķis – popularizēt Kooperatīvās Krājaizdevu sabiedrības un informēt par pamatprincipiem to izveidē, rosināt diskusiju par finanšu līdzekļu piesaisti, lai lauku teritorijās būtu iespēja īstenot ES struktūrfondu projektus un citas aktivitātes. Piedalījās arī Krājaizdevu Apvienības pārstāvji.
Semināra dalībnieku prezentācijas ielādējamas kā PDF dokumenti:
eriks_coders_kks.pdf
inesis_feiferis_kks.pdf
rihards_strenga_kks.pdf
Semināra kopsavilkums pārpublicēts no Lauku tīkla lapas (http://laukutikls.lv/nozares/lauku-telpa/raksti/krajaizdevu-sabiedriba-instruments-regiona-attistibai).
Kooperatīvo Krājaizdevu sabiedrību (KKS) aizdevumi Latvijā veido vien 0,1% no kopējām finanšu operācijām, kamēr citviet pasaulē KKS nodrošina 20-60% no tām. Kādēļ izveidojusies šāda situācija un kā tomēr palielināt šo sabiedrību skaitu, šodien eksperti sprieda Valsts Lauku tīkla organizētajā seminārā Ozolnieku Tautas namā.
Krājaizdevu apvienības valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis uzsver, – kas kontrolē mūsu naudu, tas kontrolē mūs pašus. Turpiniet lasīt
Šī gada 4.februārī Zaļās partijas Ekonomikas padome rīkoja semināru – lekciju par tēmu “Nacionāla finanšu sistēma Latvijā. Vai tas iespējams eirozonā?”
Semināru vadīja Inesis Feiferis, kurš pastāstīja par krājaizdevu sabiedrību lomu dažādās Eiropas Savienības valstīs un Latvijas Nacionālās finanšu sistēmas izveides iespējām, atrodoties eirozonā. Pārrunāti tika pasākumi, kurus būtu jāveic, lai valdība sniegtu nepieciešamo atbalstu krājaizdevu sabiedrību kustības attīstībai, it īpaši ņemot vērā L. Straujumas valdības deklarācijā (http://www.pkc.gov.lv/images/LS_MK_deklaracija.pdf, 3. lpp) pausto:
10. Sadarbībā ar pašvaldībām atbalstīsim finanšu sistēmas attīstību, tajā skaitā veicinot iedzīvotāju un pašvaldību apvienošanos kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībās ar mērķi pašiem pārvaldīt savus finanšu resursus, nodrošinot finansējuma pieejamību pēc iespējas tuvāk cilvēku dzīvesvietām.
Zaļās partijas Ekonomikas padome izteica savu atbalstu seminārā paustajām idejām, kas saskan ar tās darbības programmu.
Lasīt par šo notikumu Zaļās Partijas lapā.
Kooperācijas principu ievērošanas pozitīvais efekts krīzes laikā jo īpaši spilgti ir redzams Eiropas Savienības (ES) banku sektorā. Neviena kooperatīvā banka ES vēl nav bankrotējusi. Kooperatīvās bankas ir sekmīgi izturējušas finanšu krīzi, piesaistītas vienai teritorijai, koncentrējas uz kooperatīva biedru interesēm un veicina sadarbību,
uz ieguvumiem norāda I. Feiferis.
Rēzeknē 2014. gada 4. decembrī notika konference „Krājaizdevu sabiedrības kā alternatīvs finanšu instruments pašvaldību teritorijās”.
LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis savā prezentācijā atspoguļoja tos iemeslus, kas pēc uzņēmēju viedokļa un pieredzes kavē uzņēmējdarbības attīstību laukos (reģionos). Par galveno kavēkli darbības uzsākšanai uzņēmēji min kredītresursu nepietiekamu pieejamību, bet darbības paplašināšanu lauku teritorijās visbūtiskāk kavē speciālistu un kredītresursu trūkums. Siguldas novada pieredze liecina, ka abu šo uzņēmējdarbības attīstību kavējošo faktoru mazināšanā būtisku ieguldījumu var dot pašvaldības, sadarbojoties ar krājaizdevu sabiedrībām.
LLKC šo sadarbību varētu stiprināt, piedāvājot apmācības uzņēmējiem un to darbiniekiem, kā arī, veicinot pozitīvās pieredzes pārņemšanu.
Konferencē savā pieredzē dalījās Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietnieks sociālajos jautājumos Jānis Zilvers un Siguldas novada krājaizdevu sabiedrības „Allažu saime” valdes priekšsēdētājs Ēriks Čoders. Turpiniet lasīt