16. februāra intervija par krājaizdevu sabiedrībām

Šeit klausāms un lasāms pilns raidījuma “Īstenības izteiksme” ieraksts, kurā ir runa par krājaizdevu sabiedrībām Latvijā. 2016. gada 16. februāris. Avots: LR1, http://www.lsm.lv/lv/raksts/zinju-analiize/zinas/krajaizdevu-sabiedribas-latvija-atbalsts-lauku-attistiba-bet-vajas-liegtas-sadarbibas-del.a169245/. Autors: Sintija Ambote, Latvijas Radio korespondente.

Raidījuma balss ieraksts LR1 portālā: http://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/63903/krajaizdevu-sabiedribu-kustiba-latvija-pagaidam-vaja/

Krājaizdevu sabiedrības Latvijā – atbalsts lauku attīstībā, bet vājas liegtās sadarbības dēļ

Krājaizdevu sabiedrību kustība Latvijā pagaidām ir ļoti vāja — valstī licencētas tikai 32, lielākoties Rīgā. Tikmēr citās Eiropas valstīs, tostarp tepat kaimiņos Lietuvā, krājaizdevu sabiedrības spēlē nozīmīgu lomu, īpaši lauku reģionu attīstībā.

  • Naudu vairāk izsniedz līmeņa noturēšanai, nevis attīstībai
  • Krājsabiedrības – iespēja palikt virs ūdens bez ķīlas došanas
  • Bankas noraida apgalvojumus, ka tās stāv krājaizdevumu attīstības ceļā

Naudu vairāk izsniedz līmeņa noturēšanai, nevis attīstībai

Nītaures krājaizdevu sabiedrības valdes locekli Mairu Prikuli un grāmatvedi Vinetu Pētersoni Latvijas Radio sastop vietējā pagastmājā nelielā kabinetā. Izrādās, tikšanās ir svētku dienā, kad šī krājaizdevu sabiedrība svin jau 13. jubileju. Šajā laikā aizdevumus saņēmuši daudzi tuvējo lauku teritoriju iedzīvotāji dažādām vajadzībām.

Uz šo brīdi kredītos izdoti 142 000 eiro, tostarp kādam jaunam lauksaimniekam saimniekošanas uzsākšanai, kā arī vēl kādai saimniecībai mēslu krātuves modernizēšanai, lai tā atbilstu jaunajām Eiropas prasībām. Tāpat iedzīvotāji naudu aizņemas nelieliem ārstniecības pakalpojumiem, mašīnu vai dzīvokļu remontiem, bērnu mācību maksām vai sezonas lauksaimniecības darbiem.

Prikule un Pētersone stāsta, ka sabiedrības revīzijas komitejā ir pieci cilvēki, valdē – trīs.

Mēs šobrīd nevaram izdot lielākus aizdevumus par 3000 eiro. Agrāk vēl mazāk varējām izdot, stāsta Pētersone.

„Bet ir tādi cilvēki, kam varētu dot arī lielākus kredītus. Tāpat nevarējām arī visu laiku uzņemt juridiskas personas, tagad tas likums gan ļauj to darīt, bet tik un tā viss atduras pret nelielajām summām,” norāda grāmatvede.

Krājaizdevu sabiedrības ir kā pašpalīdzības kases, nevis bankas. Proti, biedri paši izlemj, kam aizdevumu piešķirt, jo lokāli arī pazīst viens otru un nepieciešamā kredītvēsture lauku miestā ir kā uz delnas, stāsta Pētersone un Prikule. Vērtējot, kam naudu aizdot, krājaizdevu sabiedrības pārstāvjiem ir svarīgi, lai ieguldītie līdzekļi pēc iespējas attīstītu lauku teritoriju.

Taču attīstībai pagaidām sanāk izdot mazāk, vairāk dzīves apstākļu uzlabošanai, lai cilvēkus noturētu teritorijā.

Taču ir arī tādi iedzīvotāji, kas tikai iegulda naudu.

“Naudu pārsvarā [dod] vietējie iedzīvotāji, un mums ir arī nelieli procenti, lai cilvēki būtu ieinteresēti šeit noguldīt. Viens pensionārs vienmēr iegulda naudu šeit tikai tāpēc, ka ir sava novada patriots,” stāsta Pētersone. “Tāpat arī attīstībai daži cilvēki iegulda naudu un arī bieži jautā, kur tā nauda reāli darbosies novadā,” piebilst Prikule.

Krājsabiedrības – iespēja palikt virs ūdens bez ķīlas došanas

Turpat līdzās Nītaures pagastam Allažos arī ir krājaizdevu sabiedrība, kas ir pat viena no lielākajām ārpus Rīgas. Upmalu mājā strādā nelielas lopkopības fermas saimniece Ingūna Miezīte, kas krājaizdevu sabiedrības pakalpojumus izmanto no pirmsākumiem. Par ieguvumiem lauksaimniece galvenokārt sauc ātro naudas pieejamību un iespēju arī ātrāk parādu atmaksāt bez procentiem.

Saimniecībā ir tikai 15 slaucamas govis un produkciju realizē nelielos daudzumos, taču ikdienas izdevumiem dažkārt vajadzīgas lielākas summas.

„Mums jau ir kredītsaistības ar banku, un tur vairs nevaram dabūt kredītus zemnieku saimniecībai, bet krājaizdevu sabiedrība mums ļauj  dabūt kredītus bez īpašuma ieķīlāšanas.

Mēs esam maza zemnieku saimniecība, līdz ar to arī jaunu tehniku nevaram atļauties, bet sabiedrība ļauj vismaz lietotu lopbarības sagatavošanas tehniku iegādāt,” par krājaizdevu sabiedrībām stāsta Miezīte.

Allažu krājaizdevu sabiedrība atjaunojusi darbību 2000. gadā, sākot ar 37 biedriem, kas lielākoties bijuši lielākie zemnieki un uzņēmēji teritorijā, bet nu jau to skaits izaudzis līdz 900 biedriem. Patlaban sabiedrības aktīvi sasnieguši miljonu eiro.

Lielu lomu krājaizdevu sabiedrība Allažu pusē spēlējusi krīzes gados, kad palīdzēts ap 33 uzņēmumiem, saglabājot ap 150 darbavietu, lēš sabiedrības „Allažu saime” vadītājs Ēriks Čoders.

„Tie nebija tikai uzņēmēji, kam bija iespēja izdzīvot. Piemēram, ja pilsētā pazaudējat darbu, tad ir iespēja atrast vēl kādu citu darba vietu, bet laukos bieži pat 20 kilometru attālumā citu darbu nevar dabūt,” saka Čoders.

„Ja ģimene varēja dzīvot bez auto, kamēr bija darbs uz vietas, tad tagad tas nav iespējams. Ja nav auto, tad arī darbu izdzīvošanai viņi nevar atrast, un banka kredītu mašīnai nedos, ja esi pazaudējis darbu. Taču mēs devām kredītus arī šiem ļaudīm, jo zinājām šeit uz vietas, kas tie ir par cilvēkiem, zinājām, ka brīdī, kad viņiem būs darbs, viņi sāks atmaksāt,” norāda Čoders.

Krājaizdevu sabiedrību kustība Latvijā kopumā pagaidām ir ļoti vāja — valstī ir tikai 32 licencētas krājaizdevu sabiedrības, turklāt liela daļa no tām realitātē nedarbojoties.

„Pētījumā par krājaizdevu sabiedrībām Eiropā redzams – spēcīgākās no tām darbojas laukos, jo pieprasījums pēc tām ir tieši tur. Arī Lietuvā visvairāk šis tīkls attīstījās pēc „Snoras” bankas bankrotēšanas – filiāles pazuda laukos, un iedzīvotāji, vienkārši lai nepaliktu bez pakalpojumiem, sāka veidot krājaizdevu sabiedrības,” pauž Čoders. „Pie mums ir otrādi – lielākoties sabiedrības ir Rīgā. Savukārt Latgalē, kur tās būtu nepieciešamas visvairāk, ir tikai viena neliela krājaizdevu sabiedrība, kas nespēj atsperties, un mēs nevaram Latvijā strādāt kopā,” saka sabiedrības vadītājs.

Bankas noraida apgalvojumus, ka tās stāv krājaizdevumu attīstības ceļā

Lauku konsultāciju centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis norāda, ka

uzņēmējdarbība lauku teritorijās pēdējos gados neattīstās tieši tādēļ, ka nav pieejas starta kapitālam.

Arī Cimermanis līdzīgi kā Allažu krājaizdevu sabiedrībā norādīja uz trūkumiem regulējumos. „Pašlaik nevar finansēt citas uzņēmējdarbības formas, izņemot zemnieku saimniecības, un otrs traucēklis ir liegums kooperēties krājaizdevu sabiedrībām valsts līmenī,” atzīmē Cimermanis. „Tas nenozīmē, ka aizdevumi tiek doti televizoram vai ceļojumam, bet gan ekonomiskajai aktivitātei, tieši darba vietu radīšanai. Jau šobrīd ir daudzi labi piemēri, bet, manuprāt, ir spēcīgs lielo banku lobijs, lai krājaizdevu sabiedrību kooperācija neattīstītos,” viņš norāda.

Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijā vērtē, ka krājaizdevu sabiedrību tīkls valstī nav attīstījies tieši finansējuma dēļ, proti biedriem ir jābūt gana lieliem līdzekļiem, kurus noguldīt kopējā katlā un varētu aizdot kredītus. Savukārt pārmetumus, ka lielās bankas apzināti neiegulda lauku attīstībā, asociācija noraida. Iespējamo krājaizdevu sabiedrību attīstību Latvijā asociācijas pārstāve Baiba Melnace sauc par veselīgu konkurenci. “Tas ir viens no finanšu nozares darbības veidiem un viens no spēlētājiem” saka Melnace. “Ir krājaizdevumi, riska kapitāla fondi – valsts atbalsta instrumenti. (..) Taču uzskatīt, ka ar krājaizdevu  sabiedrībām ir iespējams risināt jautājumus, ko šobrīd nerisina bankas, nav pamatoti.

Stāsti, ka bankas nekreditē lauksaimniekus un nedod kredītus zemniekiem, bieži vien nav patiesi tādēļ, ka šie potenciālie kredītņēmēji nekvalificējas kritērijiem,” norāda Melnace.

Viņa uzsver, ka pat saimniecību labā kredītus reizēm nevajadzētu ņemt – pēcāk nespēs tos atdot.

Bijušais ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra ar šo jautājumu strādājis iepriekš ministrijā, un, viņa ieskatā, līdz šim krājaizdevu sabiedrības nav attīstījušās Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas piesardzības dēļ, jo vienotā tīkla modelis ir tikai tapšanas stadijā.

Patlaban uzsākts arī darbs pie pētījuma Ekonomikas ministrijā, lai apzinātu krājaizdevu sabiedrību darbības pieredzi Lietuvā, Polijā, Nīderlandē. “Lietuvā pērn sadarbībā ar krājaizdevu sabiedrībām realizēja modeli, kura mērķis bija radīt reģionos 1000 darbavietas. Taču viņi ieguva 3012 darbavietas. Šī programma bija sevi attaisnojusi ar uzviju (..),” stāsta Putra, norādot, ka arī Nīderlandē tiek veidoti līdzīgi projekti. Tāpēc arī Latvijai vajadzētu sekot šiem piemēriem. Viņaprāt, liela nozīme šajās programmās varētu būt finanšu institūcijai “Altum”.

Pētījums par krājaizdevu sabiedrībām citās valstīs tapšot divu mēnešu laikā, un attiecīgi rudenī varētu parādīties konkrēti likuma grozījumi, kurus varētu skatīt Saeimā.

Turpināt lasīt

Nedaudz plašāka informācija par 22. janvāra konferenci

Konferences programma pieejama mūsu iepriekšējā rakstā.

Konferencē spriedīs par krājaizdevu sabiedrību lomu ekonomiskās izaugsmes veicināšanā

Piektdien, 2016. gada 22. janvārī Rīgā norisināsies konference “Krājaizdevu sabiedrības kā dzinējspēks reģionālajā attīstībā un izaugsmē: Eiropas pieredze un Latvijas nākotnes skatījums”, ko organizē Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupa Eiropas Parlamentā sadarbībā ar Krājaizdevu Apvienību (KAA) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC).

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, kurš atklās pasākumu ar ievadvārdiem, atzīmē:

Krājaizdevu sabiedrību kustība Latvijā pagaidām ir ļoti vāja — valstī darbojas tikai 32 licencētas krājaizdevu sabiedrības. Arī regulējums nav pilnīgs. Tikmēr citās Eiropas valstīs krājaizdevu sabiedrības spēlē nozīmīgu lomu. Šī pasākuma ietvaros mums būs iespēja izzināt citu valstu pieredzi, veiksmes stāstus, kā arī reālistiski saprast pārējos ar nozari saistītos aspektus, tai skaitā nepilnības.

Konference pulcēs virkni ārzemju un pašmāju nozares darbiniekus un ekspertu, tai skaitā Īrijas krājaizdevu sabiedrību savienības pārstāvi David Matthews, kurš klātesošos iepazīstinās ar valsts krājaizdevu savienību kustību, to biznesa modeļiem, kā arī trūkumiem regulējumā. Savukārt Polijas nacionālās kooperatīvo noguldījumu un krājaizdevu savienības asociācijas priekšsēdētājs Rafal Matusiak uzstāsies ar priekšlasījumu “Kā tikt pie diviem miljoniem biedru 20 gados: Polijas krājaizdevu sabiedrību stāsts”. Attiecīgajā diskusijā dalību ņems arī Lietuvas centrālās krājaizdevu sabiedrības pārstāvis Fortunatas Dirginčius, kā arī Andrus Ristkok no Igaunijas krājaizdevu sabiedrību apvienības. Kaimiņvalstu pieaicinātie eksperti kontekstā runās par krājaizdevu kustības attīstību reģionā un izvairīšanos no paredzamiem riskiem.

Pašmāju ekspertu panelī cita starpā dalību ņems Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, kā arī Latvijas Universitātes asociētais profesors un Domnīcas Certus pētniecības direktors Daunis Auers. Krājaizdevu Apvienības valdes priekšsēdētājs Rihards Strenga stāstīs par līdz šim kopējo panākto progresu kustības veicināšanā Latvijā. Savu skatījumu par situāciju nozarē sniegs arī virkne reģionālās Krājaizdevu sabiedrības, t.sk. “Allažu saime”, “Dzēse”, Pūņu KKS un Rīgas KKS.

Rihards Strenga, Krājaizdevu Apvienības valdes priekšsēdētājs:

Visvairāk vēlamies uzzināt par citu valstu krājaizdevu sabiedrību modeļiem, ar kuriem mūs iepazīstinās pieaicinātie augsta līmeņa eksperti. Piemēram, Īrijas reģionos krājaizdevu sabiedrības darbojas ļoti sekmīgi, un no tām būtu ko mācīties. Arī Polijas pieredze mums ir īpaši saistoša. Sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru pašlaik strādājam, lai veiktu grozījumus likumā par Krājaizdevu sabiedrībām, lai sabiedrības var uzņemt juridiskās personas ar balsstiesībām, un tās varētu arī kreditēt. Vēl viena būtiska izmaiņa likumdošanā, ko būtu jāpanāk, ir atļauja sabiedrībām apvienoties, veidojot t.s. “jumta” organizāciju, kas veicinātu to attīstību.

 

Konference notiks ES Mājā, Aspazijas bulvārī 28 (2. stāvā). Sākums plkst. 10.00.

Pasākumam var reģistrēties bez maksas, nosūtot e-vēstuli uz andrejs.briedis@llkc.lv.

Pasākumu varēs skatīties arī tiešsaistē: www.llkc.lv/tiesraide.

Plašāka informācija: Rihards Strenga, t. 26658784

Konference Krājaizdevu sabiedrības kā dzinējspēks reģionālajā attīstībā un izaugsmē: Eiropas pieredze un Latvijas nākotne

Konference “Krājaizdevu sabiedrības kā dzinējspēks reģionālajā attīstībā un izaugsmē:  Eiropas pieredze un Latvijas nākotne”

Piektdien, 2016. GADA 22. janvārī ES mājā, Aspazijas bulvārī 28.

Programma:

1. diskusija,  moderators Ansis Bogustovs.

  • 10.00 – 10.10  Ievadruna.  Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts.
  • 10.10 – 10.35  Īrijas krājaizdevu savienību kustība — biznesa modeļa apskats un trūkumi regulējumā. David Matthews, Īrijas krājaizdevu sabiedrību savienība.
  • 10.35 – 11.00  Kā tikt pie diviem miljoniem biedru 20 gados: Polijas krājaizdevu sabiedrību stāsts. Rafal Matusiak,  Polijas nacionālā kooperatīvo noguldījumu un krājaizdevu savienību asociācija.
  • 11.00 – 11.25  Konsolidācija un izvairīšanās no riskiem tautsaimniecībā. Fortunatas Dirginčius, Lietuvas centrālā krājaizdevu sabiedrība.
  • 11.25 – 11.50  Krājaizdevu sabiedrību attīstības iespējas un plāni Igaunijā. Andrus Ristkok, Igaunijas krājaizdevu sabiedrību apvienība.
  • 11.50 – 12.30  Jautājumi un atbildes.

12.30 – 13.00  Kafijas pauze.

2. diskusija.  Moderators  Ansis Bogustovs.

  • 13.00 – 13.10  Krājaizdevu sabiedrību un Altum loma reģionu ekonomikas attīstībā. Reinis Bērziņš, valdes priekšsēdētājs, attīstības finanšu institūcija Altum.
  • 13.10 – 13.20  Padarītais, lai stiprinātu un attīstītu krājaizdevu sabiedrības Latvijā un tālākie soļi. Edgars Putra, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.
  • 13.20 – 13:30  Krājaizdevu sabiedrību attīstība FM redzējumā.  Arvils Ašeradens, FM parlamentārais
    sekretārs.
  • 13:30-13:50  Krājaizdevu sabiedrības: dzinējspēks reģionālajā attīstībā un izaugsmē. Daunis Auers, Latvijas Universitātes asociētais profesors, domnīcas Certus pētniecības direktors.
  • 13:50-14:15  Krājaizdevu sabiedrības Latvijā: vēsturiskie sasniegumi un tālākās iespējas. Rihards Strenga, valdes priekšsēdētājs, Krājaizdevu Apvienība.
  • 14.15 – 15:15  Diskusija, jautājumi un atbildes  Piedalās arī lielākās Latvijas reģionālās krājaizdevu sabiedrības.

15.15 – 17.00  Neformālas sarunas un uzkodas.

Abpusēja sinhronā tulkošana latviešu <-> angļu valodā tiks nodrošināta visa pasākuma garumā.
Konferencē izteiktie viedokļi no jebkura tās dalībnieka ne obligāti atspoguļo Eiropas Parlamenta vai ECR grupas viedokli.

Konferences programma drukājamā veidā (PDF).