LTV: Finanšu instruments laukos – krājaizdevu sabiedrības

14. aprīļa dienas ziņās 2 minūšu sižets par Allažu Saimi.

Laukos aizvien būtiskāku nozīmi iegūst kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, kas ir alternatīva bankām un citām kredītiestādēm. Īpaši to izjūt uzņēmēji, kuriem tajās pieejamie līdzekļi ir ātrāks un izdevīgāks risinājums attīstībai. Krājaizdevu sabiedrības reizē pilda arī sociālās funkcijas, piemēram, kā bankomāti, kur to nav, vai krīzes situācijās, kad pašvaldībai ir ierobežotas iespējas palīdzēt saviem iedzīvotājiem. Par šādu pieredzi – Vidzemes kolēģi.

LSM.lv lapa: http://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/70045/finansu-instruments-laukos–krajaizdevu-sabiedribas/

Advertisements

16. februāra intervija par krājaizdevu sabiedrībām

Šeit klausāms un lasāms pilns raidījuma “Īstenības izteiksme” ieraksts, kurā ir runa par krājaizdevu sabiedrībām Latvijā. 2016. gada 16. februāris. Avots: LR1, http://www.lsm.lv/lv/raksts/zinju-analiize/zinas/krajaizdevu-sabiedribas-latvija-atbalsts-lauku-attistiba-bet-vajas-liegtas-sadarbibas-del.a169245/. Autors: Sintija Ambote, Latvijas Radio korespondente.

Raidījuma balss ieraksts LR1 portālā: http://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/63903/krajaizdevu-sabiedribu-kustiba-latvija-pagaidam-vaja/

Krājaizdevu sabiedrības Latvijā – atbalsts lauku attīstībā, bet vājas liegtās sadarbības dēļ

Krājaizdevu sabiedrību kustība Latvijā pagaidām ir ļoti vāja — valstī licencētas tikai 32, lielākoties Rīgā. Tikmēr citās Eiropas valstīs, tostarp tepat kaimiņos Lietuvā, krājaizdevu sabiedrības spēlē nozīmīgu lomu, īpaši lauku reģionu attīstībā.

  • Naudu vairāk izsniedz līmeņa noturēšanai, nevis attīstībai
  • Krājsabiedrības – iespēja palikt virs ūdens bez ķīlas došanas
  • Bankas noraida apgalvojumus, ka tās stāv krājaizdevumu attīstības ceļā

Naudu vairāk izsniedz līmeņa noturēšanai, nevis attīstībai

Nītaures krājaizdevu sabiedrības valdes locekli Mairu Prikuli un grāmatvedi Vinetu Pētersoni Latvijas Radio sastop vietējā pagastmājā nelielā kabinetā. Izrādās, tikšanās ir svētku dienā, kad šī krājaizdevu sabiedrība svin jau 13. jubileju. Šajā laikā aizdevumus saņēmuši daudzi tuvējo lauku teritoriju iedzīvotāji dažādām vajadzībām.

Uz šo brīdi kredītos izdoti 142 000 eiro, tostarp kādam jaunam lauksaimniekam saimniekošanas uzsākšanai, kā arī vēl kādai saimniecībai mēslu krātuves modernizēšanai, lai tā atbilstu jaunajām Eiropas prasībām. Tāpat iedzīvotāji naudu aizņemas nelieliem ārstniecības pakalpojumiem, mašīnu vai dzīvokļu remontiem, bērnu mācību maksām vai sezonas lauksaimniecības darbiem.

Prikule un Pētersone stāsta, ka sabiedrības revīzijas komitejā ir pieci cilvēki, valdē – trīs.

Mēs šobrīd nevaram izdot lielākus aizdevumus par 3000 eiro. Agrāk vēl mazāk varējām izdot, stāsta Pētersone.

„Bet ir tādi cilvēki, kam varētu dot arī lielākus kredītus. Tāpat nevarējām arī visu laiku uzņemt juridiskas personas, tagad tas likums gan ļauj to darīt, bet tik un tā viss atduras pret nelielajām summām,” norāda grāmatvede.

Krājaizdevu sabiedrības ir kā pašpalīdzības kases, nevis bankas. Proti, biedri paši izlemj, kam aizdevumu piešķirt, jo lokāli arī pazīst viens otru un nepieciešamā kredītvēsture lauku miestā ir kā uz delnas, stāsta Pētersone un Prikule. Vērtējot, kam naudu aizdot, krājaizdevu sabiedrības pārstāvjiem ir svarīgi, lai ieguldītie līdzekļi pēc iespējas attīstītu lauku teritoriju.

Taču attīstībai pagaidām sanāk izdot mazāk, vairāk dzīves apstākļu uzlabošanai, lai cilvēkus noturētu teritorijā.

Taču ir arī tādi iedzīvotāji, kas tikai iegulda naudu.

“Naudu pārsvarā [dod] vietējie iedzīvotāji, un mums ir arī nelieli procenti, lai cilvēki būtu ieinteresēti šeit noguldīt. Viens pensionārs vienmēr iegulda naudu šeit tikai tāpēc, ka ir sava novada patriots,” stāsta Pētersone. “Tāpat arī attīstībai daži cilvēki iegulda naudu un arī bieži jautā, kur tā nauda reāli darbosies novadā,” piebilst Prikule.

Krājsabiedrības – iespēja palikt virs ūdens bez ķīlas došanas

Turpat līdzās Nītaures pagastam Allažos arī ir krājaizdevu sabiedrība, kas ir pat viena no lielākajām ārpus Rīgas. Upmalu mājā strādā nelielas lopkopības fermas saimniece Ingūna Miezīte, kas krājaizdevu sabiedrības pakalpojumus izmanto no pirmsākumiem. Par ieguvumiem lauksaimniece galvenokārt sauc ātro naudas pieejamību un iespēju arī ātrāk parādu atmaksāt bez procentiem.

Saimniecībā ir tikai 15 slaucamas govis un produkciju realizē nelielos daudzumos, taču ikdienas izdevumiem dažkārt vajadzīgas lielākas summas.

„Mums jau ir kredītsaistības ar banku, un tur vairs nevaram dabūt kredītus zemnieku saimniecībai, bet krājaizdevu sabiedrība mums ļauj  dabūt kredītus bez īpašuma ieķīlāšanas.

Mēs esam maza zemnieku saimniecība, līdz ar to arī jaunu tehniku nevaram atļauties, bet sabiedrība ļauj vismaz lietotu lopbarības sagatavošanas tehniku iegādāt,” par krājaizdevu sabiedrībām stāsta Miezīte.

Allažu krājaizdevu sabiedrība atjaunojusi darbību 2000. gadā, sākot ar 37 biedriem, kas lielākoties bijuši lielākie zemnieki un uzņēmēji teritorijā, bet nu jau to skaits izaudzis līdz 900 biedriem. Patlaban sabiedrības aktīvi sasnieguši miljonu eiro.

Lielu lomu krājaizdevu sabiedrība Allažu pusē spēlējusi krīzes gados, kad palīdzēts ap 33 uzņēmumiem, saglabājot ap 150 darbavietu, lēš sabiedrības „Allažu saime” vadītājs Ēriks Čoders.

„Tie nebija tikai uzņēmēji, kam bija iespēja izdzīvot. Piemēram, ja pilsētā pazaudējat darbu, tad ir iespēja atrast vēl kādu citu darba vietu, bet laukos bieži pat 20 kilometru attālumā citu darbu nevar dabūt,” saka Čoders.

„Ja ģimene varēja dzīvot bez auto, kamēr bija darbs uz vietas, tad tagad tas nav iespējams. Ja nav auto, tad arī darbu izdzīvošanai viņi nevar atrast, un banka kredītu mašīnai nedos, ja esi pazaudējis darbu. Taču mēs devām kredītus arī šiem ļaudīm, jo zinājām šeit uz vietas, kas tie ir par cilvēkiem, zinājām, ka brīdī, kad viņiem būs darbs, viņi sāks atmaksāt,” norāda Čoders.

Krājaizdevu sabiedrību kustība Latvijā kopumā pagaidām ir ļoti vāja — valstī ir tikai 32 licencētas krājaizdevu sabiedrības, turklāt liela daļa no tām realitātē nedarbojoties.

„Pētījumā par krājaizdevu sabiedrībām Eiropā redzams – spēcīgākās no tām darbojas laukos, jo pieprasījums pēc tām ir tieši tur. Arī Lietuvā visvairāk šis tīkls attīstījās pēc „Snoras” bankas bankrotēšanas – filiāles pazuda laukos, un iedzīvotāji, vienkārši lai nepaliktu bez pakalpojumiem, sāka veidot krājaizdevu sabiedrības,” pauž Čoders. „Pie mums ir otrādi – lielākoties sabiedrības ir Rīgā. Savukārt Latgalē, kur tās būtu nepieciešamas visvairāk, ir tikai viena neliela krājaizdevu sabiedrība, kas nespēj atsperties, un mēs nevaram Latvijā strādāt kopā,” saka sabiedrības vadītājs.

Bankas noraida apgalvojumus, ka tās stāv krājaizdevumu attīstības ceļā

Lauku konsultāciju centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis norāda, ka

uzņēmējdarbība lauku teritorijās pēdējos gados neattīstās tieši tādēļ, ka nav pieejas starta kapitālam.

Arī Cimermanis līdzīgi kā Allažu krājaizdevu sabiedrībā norādīja uz trūkumiem regulējumos. „Pašlaik nevar finansēt citas uzņēmējdarbības formas, izņemot zemnieku saimniecības, un otrs traucēklis ir liegums kooperēties krājaizdevu sabiedrībām valsts līmenī,” atzīmē Cimermanis. „Tas nenozīmē, ka aizdevumi tiek doti televizoram vai ceļojumam, bet gan ekonomiskajai aktivitātei, tieši darba vietu radīšanai. Jau šobrīd ir daudzi labi piemēri, bet, manuprāt, ir spēcīgs lielo banku lobijs, lai krājaizdevu sabiedrību kooperācija neattīstītos,” viņš norāda.

Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijā vērtē, ka krājaizdevu sabiedrību tīkls valstī nav attīstījies tieši finansējuma dēļ, proti biedriem ir jābūt gana lieliem līdzekļiem, kurus noguldīt kopējā katlā un varētu aizdot kredītus. Savukārt pārmetumus, ka lielās bankas apzināti neiegulda lauku attīstībā, asociācija noraida. Iespējamo krājaizdevu sabiedrību attīstību Latvijā asociācijas pārstāve Baiba Melnace sauc par veselīgu konkurenci. “Tas ir viens no finanšu nozares darbības veidiem un viens no spēlētājiem” saka Melnace. “Ir krājaizdevumi, riska kapitāla fondi – valsts atbalsta instrumenti. (..) Taču uzskatīt, ka ar krājaizdevu  sabiedrībām ir iespējams risināt jautājumus, ko šobrīd nerisina bankas, nav pamatoti.

Stāsti, ka bankas nekreditē lauksaimniekus un nedod kredītus zemniekiem, bieži vien nav patiesi tādēļ, ka šie potenciālie kredītņēmēji nekvalificējas kritērijiem,” norāda Melnace.

Viņa uzsver, ka pat saimniecību labā kredītus reizēm nevajadzētu ņemt – pēcāk nespēs tos atdot.

Bijušais ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra ar šo jautājumu strādājis iepriekš ministrijā, un, viņa ieskatā, līdz šim krājaizdevu sabiedrības nav attīstījušās Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas piesardzības dēļ, jo vienotā tīkla modelis ir tikai tapšanas stadijā.

Patlaban uzsākts arī darbs pie pētījuma Ekonomikas ministrijā, lai apzinātu krājaizdevu sabiedrību darbības pieredzi Lietuvā, Polijā, Nīderlandē. “Lietuvā pērn sadarbībā ar krājaizdevu sabiedrībām realizēja modeli, kura mērķis bija radīt reģionos 1000 darbavietas. Taču viņi ieguva 3012 darbavietas. Šī programma bija sevi attaisnojusi ar uzviju (..),” stāsta Putra, norādot, ka arī Nīderlandē tiek veidoti līdzīgi projekti. Tāpēc arī Latvijai vajadzētu sekot šiem piemēriem. Viņaprāt, liela nozīme šajās programmās varētu būt finanšu institūcijai “Altum”.

Pētījums par krājaizdevu sabiedrībām citās valstīs tapšot divu mēnešu laikā, un attiecīgi rudenī varētu parādīties konkrēti likuma grozījumi, kurus varētu skatīt Saeimā.

Turpināt lasīt

Krājaizdevu sabiedrībās iesaistās arī uzņēmēji; palīdz “mazajiem” ātrāk nekā bankas

Pārpublicēts no Lauku Avīzes, http://www.la.lv/krajaizdevas-aktivizejas/

Latvijas KKS izaugsme

Vismaz četras iniciatīvas grupas, aptverot desmit novadus, tostarp iesaistot Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistus, patlaban apzina iespējamos kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) dalībniekus, gatavo statūtus un citus dokumentus iesniegšanai Finanšu un kapitāla uzraudzības komisijā (FKTK), kā arī gatavojas dibināšanas sapulcēm.

Iesaistās arī uzņēmēji

Vēl pirms vairākiem gadiem KKS Latvijā galvenokārt atbalstīja, aizdeva naudu un palīdzēja pelnīt cilvēkiem, kas nenodarbojas ar uzņēmējdarbību, turpretim tagad finanšu kooperatīvu priekšrocības saredz un izmanto aizvien vairāk uzņēmēju. Tā aprīļa beigās licenci saņēma Latvijas Lauksaimnieku KKS, Turpināt lasīt

Krājaizdevu sabiedrība Allažu saime veicina ekonomisko attīstību novadā

Pārpublicēts no Daigas Stokenbergas raksta NRA: http://nra.lv/latvija/regionos/126640-krajaizdevu-sabiedriba-allazu-saime-veicina-ekonomisko-attistibu-novada.htm

Krājaizdevu sabiedrībām Latvijas vēsturē ir nepārvērtējama loma – tieši tās bija lielākie ziedotāji un aizdevēji, lai 1918. gadā Latvija kā suverēna valsts spētu nodrošināt savas valstiskās vajadzības. Patlaban Latvijā darbojas pavisam nedaudz krājaizdevu sabiedrību.

Allažu saime ir lielākā reģionālā krājaizdevu sabiedrība, kas veidota pēc teritoriālā principa un apvieno 843 biedrus. Par šīs sabiedrības biedriem var kļūt Siguldas novada un tam piegulošo pagastu iedzīvotāji un uzņēmēji.

Eiropā un ASV krājaizdevu sabiedrības ir ļoti populāras un sniedz bankām līdzvērtīgus pakalpojumus. Piemēram, Vācijā darbojas 12 tūkstoši šādu sabiedrību, un tas ir instruments, ar ko valsts un pašvaldības stimulē uzņēmējdarbības attīstību konkrētā teritorijā. Īrijā divas trešdaļas iedzīvotāju ir saistīti ar krājaizdevu sabiedrībām un tās ekonomisko krīžu pārvarēšanai aktīvi izmanto Īrijas valdība. Vidēji Eiropā krājaizdevu sabiedrībās iedzīvotāji glabā 20% savu noguldījumu, arī trešdaļu mikrokredītu uzņēmējdarbībai izsniedz krājaizdevu sabiedrības. Siguldas novads ir eiropeisks un seko šiem piemēriem. Siguldieši arvien aktīvāk izmanto krājaizdevu sabiedrības pakalpojumus, kas ir ekonomiski izdevīgāki, jo piedāvā lielākus noguldījumu procentus un mazākas kredītu likmes nekā bankas, ja kredītņēmēja rīcībā nav lielu nodrošinājumu. Turklāt attiecībā uz krājaizdevu sabiedrībām likumā noteiktas tās pašas noguldītāju drošības garantijas kā bankām, līdz 100 000 EUR. Sadarbībā ar krājaizdevu sabiedrību Allažu saime iesaistījusies arī Siguldas novada pašvaldība. Vaicāts par procentu likmēm, krājaizdevu sabiedrības Allažu saime vadītājs Ēriks Čoders norāda:

Katrs gadījums ir izvērtējams atsevišķi, taču, salīdzinot ar lielajām komercbankām, mēs visus riskus neuzkraujam tikai kredītņēmējam. Nosakot likmi, vērā tiek ņemts arī pašvaldības atzinums – ja arī pašvaldība uzskata, ka konkrētā uzņēmuma attīstība novadam ir nepieciešama, procentu likme ir zemāka. Varu pateikt vienu konkrētu un pavisam nesenu piemēru: komercbanka novada uzņēmējiem bija gatava izsniegt kredītu ar likmi 18% gadā, bet mēs šo kredītu izsniedzām ar 10% gadā. Novada ieguvums 14–15%, jo 8% ietaupīja uzņēmējs, bet kredītprocenti palika novadā.

Allažu saime ir pierādījusi savas darbības efektivitāti. Tad, kad bankas atsakās palīdzēt, uzņēmēji nāk pie mums. Esam saņēmuši Latvijas Ministru prezidenta Valda Dambrovska pateicības rakstu par to, ka esam palīdzējuši pārvarēt ekonomisko krīzi novadā. Esam unikāli ar to, ka krīzes laikā Allažu pagastā iedzīvotāju skaits pat pieauga, kas ir vistiešākais apliecinājums ekonomiskajai aktivitātei, ko sekmēja arī mūsu krājaizdevu sabiedrība. Protams, mēs riskējām, bet aizdevām, jo zinājām: ja uzņēmums tiks likvidēts, zudīs darba vietas, cilvēki no teritorijas izbrauks, pašvaldībā samazināsies ienākumi no nodokļiem. Atgūt to visu būs daudz dārgāk un ļoti grūti. Faktiski mēs uzņēmāmies vienus riskus, lai samazinātu citus riskus. Mums tas izdevās, un tas ir vēl viens pierādījums krājaizdevu sabiedrību efektivitātei.

Uzņēmējdarbība bez banku parādu jūga?

11.februārī Siguldas novadu apmeklēja Zviedrijā populāras organizācijas “Crowd Equity” pārstāvji. Organizācijas darbības mērķis ir atbrīvot savus uzņēmējus no parādu jūga. Nelielā prezentācijā, kuru Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietniekam J.Zilveram un krājaizdevu sabiedrības “Allažu saime” valdes locekļiem demonstrēja Crowd Equity pārstāvis Leo Padazakos, tika stāstīts par darbības būtību: vietējā kapitāla fondu veidošana, piesaistot iespējami daudz vietējās sabiedrības pārstāvju.

Kredītsabiedrību izsniegtos kredītus tur nomaina ar vietējās sabiedrības ieguldījumiem (obligācijām) lokālās uzņēmējdarbības kapitālā, tādējādi ieguldītāji kļūst par biznesa līdzīpašniekiem. Kad uzņēmums sāk darbu, ieguldītāji savus ieguldījumus atgūst ar dažāda veida atlaidēm uzņēmuma produkcijai (atlaižu kartēm).

Šādai pieejai ir vēl dažas priekšrocības: var attīstīt tikai tādus uzņēmumus, kuri vajadzīgi vietējiem iedzīvotājiem, citādi būs ļoti grūti no viņiem savākt naudu darbības uzsākšanai. Iedzīvotājiem kā līdzīpašniekiem ir tiesības zināt, kas notiek uzņēmumā, un tas dod papildus drošības garantijas. Savukārt uzņēmējam, kurš uzņēmumu vada, nav jāuztraucas par to, ka uzņēmumu finansējusī banka kādu dienu var negaidīti atprasīt kredītu vai palielināt ķīlas vērtību, ja pasliktinās ekonomiskā situācija vai bankas bilance.

Ieguvēji ir visi:

  • uzņēmējus neapgrūtina parādi;
  • iedzīvotājiem samazinās pakalpojumu cenas;
  • aktivizējas komūnas ekonomika, jo iedzīvotāji ir ieinteresēti dot priekšroku vietējiem uzņēmējiem;
  • aug vietējās sabiedrības konkurētspēja, jo nopelnītais netiek atdots dažādiem starpniekiem.

Zviedru viesi apmeklēja Siguldas novada kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību “Allažu saime” un pauda nožēlu, ka Zviedrijā šī kustība ir nepelnīti pamesta novārtā. Viņu skatījumā Siguldas novadam šādas organizācijas pastāvēšana ir papildus ieguvums, lai veiksmīgi pārņemtu viņu piedāvāto un praksē pārbaudīto modeli.

Zviedrijā šīs kustības popularitāte aug un viņi ir gatavi dalīties pieredzē, un būtu tikai priecīgi par sabiedrotajiem cīņā ar Briseles ierēdniecību.

Ar šīs zviedru organizācijas pieredzi var iepazīties mājas lapā : www.crowdequity.com

Organizācijas darbības principi īsi izklāstīti šajā īsajā (1,5 min, angļu valodā) video:

Daži foto no pasākuma:

IMG_5822 IMG_5804 IMG_5808

Ziņas par šo notikumu publicētas arī Sigulda.lv.

Ēriks Čoders: Lai Latvijā nebūtu “caurās cepures” ekonomika

Avots: Rīgas apriņķa avīze, 31.oktobris. http://www.aprinkis.lv/ekonomika/finanses/item/13788-eriks-coders-lai-latvij

Krājaizdevu apvienības valdes loceklis Ēriks Čoders uzskata, ka tieši krājaizdevu sabiedrības ir tas instruments, ar kura palīdzību apturēt naudas aizplūšanu no Latvijas.

“Sākšu ar pasaku par ganu zēnu un velnu. Ganu zēns ar velnu saderēja. Velns solīja, ka viņš piebērs pilnu ganu zēna cepuri ar naudu un tad iegūs tā dvēseli, bet ja nē, zēns iegūs visu pasauli. Velns skraidīja pa visu pasauli, nesa zeltu un bēra cepurē, bet cepure bija caura un viņš to nepiebēra.

Ja mēs paskatāmies uz šodienas Latvijas ekonomiku, tad to droši var saukt par “caurās cepures” ekonomiku. Tiek minētas iespaidīgas summas, kas Latvijas ekonomikā ienākušas ar uzturēšanās atļaujām, cik cepurē daudz iebērts. Taču, kad mēs paskatāmies statistiku, cik tai “cepurē” ir palicis, tad izrādās, ka tieši otrādi – kolīdz naudas plūsma it kā pieauga, tā nauda, kas aizplūst no Latvijas, palielinājās vēl straujāk. Reālā ekonomikā nauda neieiet. Un neieiet viena iemesla dēļ. Tādēļ, ka mums nav finanšu sistēmas ar robežām.

Zem tās ganiņa cepures šodien stāv otra cepure – tā ir skandināvu banku cepure vai nekustamo īpašumu tirdzniecības firmu cepure, bet tā nav ganiņa cepure, tā nav mūsu valsts sabiedrības cepure. Viņa ir tukša un paliek arvien tukšāka. Lai panāktu, ka nauda paliek Latvijā, tad vai nu cepurei ir tomēr jābūt ar dibenu, vai arī lai tā cepure ir virs bedres kā ganiņam, kas pieder viņam pašam.

Lai to panāktu, mums ir jāizveido finanšu sistēma, kuras pamatā ir kooperācija un kur ir noteiktas barjeras naudas aizplūšanai. Amerikā, Kanādā un citās attīstījās valstīs nav iespējams tā kā Latvijā, ka naudu ieskaita un tūlīt pat aizskaita tālāk. Priekšā ir ļoti spēcīgas barjeras, kas aizstāv vietējo tirgu, vietējo sabiedrību.

Taču mēs esam pilnīgi atvērti, bez jebkādas aizsardzības. Pārdodot banku “Citadele“, vairs nebūs nozīmes, cik mums ir noguldījumi, cik mums ir investīcijas, viņas būs tikai līdz tam brīdim, kamēr te varēs gūt lielāku peļņu nekā citur. Lai gūtu šeit lielāku peļņu nekā citur, mums ir jābūt mazākām algām, sliktākiem dzīves nosacījumiem, tikai šādā gadījumā šeit plūdīs nauda. Pietiek mums gribēt dzīvot mazliet labāk, nauda no mums aizbēgs. Lai tā nenotiktu, ir jābūt robežām, kas šo naudu notur valstī, reģionos.

Viens no 200 gadus pasaulē pārbaudītiem mehānismiem ir finanšu kooperācija jeb krājaizdevu sabiedrības. Vietējā sabiedrība izveido finanšu institūciju, kur viņi iegulda savu naudu. Ar šīs finanšu institūcijas palīdzību viņi meklē arī naudu no malas un kļūst par šīs piesaistītās naudas noteicējiem. Tieši viņi nosaka, vai šai naudai ir laiks iet prom no teritorijas, vai tai ir jāpaliek. Tas arī ir Īrijas atkopšanās cēlonis, tas ir arī iemesls, kādēļ Anglijā krīzes laikā četrkāršojās kooperatīvu īpatsvars finanšu sektorā. Tieši tāpēc, ka viņi būvēja robežas jeb barjeras, lai nauda neplūstu prom.

Es pat domāju, ka tādā veidā, pat nepiesaistot naudu, var panākt, ka naudas daudzums palielinās, jo, ja mēs strādājam, mēs radām vērtību, ja mēs neļaujam šai vērtībai aizplūst, mēs kļūstam arvien bagātāki. Un gluži otrādi, ja nav šīs robežas, mēs varam strādāt, cik gribam, kāds vienmēr paņems vairāk, nekā varam paturēt. Mūsu darbs pārvērtīsies bezcerīgā skrējienā pakaļ ātri braucošam vilcienam.

Latvijai jau ir pieredze kooperatīvu finanšu sistēmas veidošanā ar senu vēsturi. Cara laikā, kad latvieši ieguva brīvību no dzimtbūšanas, viņi bija pilnīgi bez īpašumiem, viņiem nebija ķīlu, ko dot bankām. Gandrīz visi bija spiesti sākt no nulles, un loģiski viņiem bija nepieciešams kaut kāds starta kapitāls, un vienīgais reālais veids, kā to iegūt, bija ar nelielām naudām mesties kopā, viens ir pirmais, kas nostājas uz kājām, viņš palīdz nākamajam utt. Tas ir iespējams tikai tad, ja nopelnītā nauda paliek pašu rīcībā.

Tāpat to ļoti labi izmantoja arī starpkaru Latvijas periodā. Valsts ļoti brīvi deva naudu finanšu kooperatīviem, tāpēc arī tie izveidojās Latvijā vairāk nekā 600. Gandrīz katrā pagastā tādi bija. Un tad nebija tā, kā tagad, ka tikai vienā vai divās vietās attīstās ekonomika uz visas valsts rēķina. Tad visa valsts attīstījās. Un tieši pateicoties šai sistēmai, kas ļāva naudu novirzīt konkrētā teritorijā, jo bija robeža, kas neļāva šai naudai aizplūst.

Šodien ir ļoti daudz programmu, daudz prezentāciju un pētījumu, cik daudz naudas ir ieguldīts Latgales atbalstam un citu reģionu atbalstam, bet tāds īsts pētījums, cik no šīs ieguldītās naudas paliek tur, nav, ja šādu pētījumu paveiktu, parādītos ļoti bēdīgs skats, ka nauda, kas ieguldīta Latgalē, ātri pa dažādiem ceļiem aizplūst atpakaļ uz Rīgu. Un diemžēl ar cilvēkiem kopā.

Lai to apturētu, jāveido robeža. Un robežas var izveidot šādi finanšu kooperatīvi, kuriem ir jāapvienojas, jo skaidrs, ka šodien Latgalē savākt tik daudz līdzekļus, lai paši saviem spēkiem viņi paceltu Latgali, nav iespējams. Tur, kur ekonomika ir atpalikusi, tur ir lieli riski ieguldīt naudu, bet tur ir arī liela iespēja nopelnīt. Jo riskos ir liela peļņas iespēja. Ja šādu sistēmu mēs izveidojam pa visu valsti, mēs varam panākt, ka no tām teritorijām, kur nauda šobrīd ir lieka, tā tiek novirzīta tām teritorijām, kur ir vairāk vajadzīga. Īriem, pateicoties finanšu kooperatīviem, izdevās apturēt iedzīvotāju bēgšanu no valsts.

Arī mums ir izdevies pierādīt, ka tas ir iespējams. Manis pārstāvētā Allažu Saime, kas ir šobrīd lielākā krājaizdevu sabiedrību ārpus Rīgas, 2008. gadā pierādīja efektivitāti šādai krājaizdevu sabiedrību sistēmai. Kad Latvijā dēļ krīzes sākās otrais emigrācijas vilnis un cilvēki sāka braukt prom, Siguldas novada Allažu pagastā bija pretēja tendence. Mums pēkšņi strauji palielinājās iedzīvotāju skaits. Tas notika tāpēc, ka mēs bijām tas salmiņš, pie kura glābās slīcēji – finanšu problēmās nokļuvušie cilvēki. Mēs nebijām tāds kuģis, kāds ir krājaizdevu sabiedrības Īrijā, Anglijā, Vācijā vai Polijā, mēs neesam arī tāda laiva, kā Lietuvā, mēs bijām tikai salmiņš, bet pie viņa ķērās desmitiem ģimeņu, un tas salmiņš bija tas, kas ļāva neaizbraukt.

Mums bija divi milzīgi kredītu pieaugumi. Uzņēmēji nāca pēc kredītiem, jo krīzes laikā viņiem strauji kritās apgrozījums, bet, tā kā viņiem jau bija kredīti bankās, bankas prasīja papildu ķīlas un nodrošinājumus, bet šādu iespēju uzņēmējiem nebija. Viņiem draudēja atņemt ražošanas iekārtas, tad viņi būtu spiesti pārtraukt ražošanu, atlaist cilvēkus. Mēs bijām vienīgie, kas bija gatavi šīs iekārtas ļaut pārkreditēt, lai viņi ražošanu neslēdz.

Otra grupa bija cilvēki, kas bija zaudējuši darbu, un jaunu darbu varēja atrast diezgan patālu no mājām. Mums palielinājās pieprasījums pēc mašīnām. Cilvēki ņēma mašīnas, lai varētu aizbraukt strādāt.

Mēs rēķinām, ka aptuveni 70 ģimenēm šādā veidā palīdzējām palikt Latvijā. Ja šāda krājaizdevu sabiedrību sistēma būtu visā valstī, tad mēs varētu reizināt šīs 70 ģimenes ar simts. Tās būtu ģimenes, kas droši paliktu Latvijā. Tādēļ ir svarīgi izvērst finanšu kooperatīvu kustību visā Latvijā un, lai šī sistēma darbotos efektīgāk, būvēt otrā līmeņa kooperatīvu, kurā apvienotos mazie reģionu kooperatīvi, lai palīdzētu viens otram un kopā spētu paveikt lielākus projektus. Taču, lai to izdarītu, ir jāmaina likums.

Ja mēs vēlamies būt saimnieki paši savā zemē, tas ir nekavējoties jādara, lai nauda un cilvēki pārtrauktu aizplūst no Latvijas. “

Siguldas Avīze: Siguldieši novērtē KKS “Allažu Saime”

Avots: http://www.allazusaime.lv/par-mumssiguldiesi-noverte-kks-allazu-saime/

Siguldas pilsētas iedzīvotāji veido 2/3 no jaunuzņemto biedru skaita kooperatīvajā krājaizdevu sabiedrībā “Allažu saime” (KKS). No jauna piesaistītajos noguldījumos Siguldiešu īpatsvars ir vēl iespaidīgāks. Un nozīme nav tikai tam , ka noguldījumu drošību līdz 70 000 latu krājaizdevu sabiedrībā garantē valsts. Noteicošais ir faktors, ka noguldījumi KKS ir divas trīs reizes pelnošāki par noguldījumiem bankās. Noguldījumi ar termiņu – 12 mēneši, gadā pelna 3,6%, 24 mēnešos tiek nopelnīti 4%, 36 mēnešos – 4,5%, 60 mēnešos – 5%, bet noguldījumiem ar paaugstinātu ienesīgumu tiek piedāvāti 12% gadā.

Gada laikā noguldījumu apjoms KKS audzis par 38%. Tas ļāvis “Allažu saimei” atmaksāt Hipotēku un Zemes bankā ņemto kredītu Ls 100 000,-. Tā sasniegts viens no finanšu kooperatīvu mērķiem – nodrošināt, lai no Sabiedrības darbības pelna vietējā reģiona iedzīvotāji un novadnieku nopelnītais neaizplūstu uz citām valstīm vai reģioniem. Novadnieku ienākumi auguši, jo % likmes augstākas par banku piedāvātajām, pelna Siguldas novads, jo palielinājies iedzīvotāju maksātais ienākumu nodoklis.

Turpināt lasīt