Ēriks Čoders: Mazais krājaizdevu sabiedrību skaits – iemesls, kāpēc zaudējam savu valsti

Avots: Lauku Avīze, 16.09.2013, Ēriks Čoders: Mazais krājaizdevu sabiedrību skaits – iemesls, kāpēc zaudējam savu valsti

Ēriks Čoders, kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības “Allažu saime” valdes priekšsēdētājs:

“Latvijas Avīzes” 9. septembra numurā rakstā “Pašvaldību bankām sola atbalstu no ASV”, atsaucoties uz manu Krājaizdevu apvienības valdes sēdē teikto, bija sniegta informācija par Visvalža Dzeņa solīto trimdas latviešu piecu miljonu latu lielo atbalstu Pašvaldību bankas izveidei Latvijā. Jāprecizē, ka V. Dzenis trimdas tautiešu atbalstu sola Kooperatīvās, nevis Pašvaldību bankas izveidei.

Kādas ir atšķirības un kāpēc Latvijā ir vajadzīga Kooperatīvā banka? Ja tiek veidota Pašvaldību banka, tad visi dibināšanas izdevumi un riski gulstas uz pašvaldībām. Bankas izveides pieredze liecina, ka pamatkapitālā jāiegulda vismaz 11 miljoni latu. Maz ticams, ka pašvaldības šādu banku varētu atļauties veidot.

Savukārt, ja veidotu Kooperatīvo banku, tad naudu var vākt ne tikai pašvaldības, būtu iespējams iesaistīt sabiedrību, izmantojot gan jau esošo krājaizdevu sabiedrību (KS) kapitālu, gan uzņēmēju un sabiedrisko organizāciju ieguldījumus. Minimālais kapitāls drīkst būt divi miljoni eiro.

KS līdzīgi kā Lietuvā darbotos kā bankas filiāles, turklāt riski būtu sadalīti starp pašvaldībām, KS un citiem iesaistītajiem dalībniekiem. Kooperatīvā banka darbotos kā jumta organizācija ar savām filiālēm KS novados.

Latvijā ir ļoti senas krājaizdevu sabiedrību tradīcijas. 1913. gadā to rīcībā bija vairāk nekā 62 milj. Krievijas zelta rubļu, kas pirktspējā atbilst diviem miljardiem latu šodien. Latvieši aizņēmās naudu finanšu kooperatīvos un izpirka zemi, saimniecības. Starpkaru Latvijā KS skaits pārsniedza 600, un valsts ar to starpniecību stiprināja latviešus par Latvijas saimniekiem. Salīdzinājumam – patlaban Latvijā ir 35 finanšu kooperatīvi. To mazais skaits ir iemesls, kāpēc zaudējam savu zemi, tautu un valsti. Kļūstot par KS biedru, katrs var kļūt par nacionālas bankas līdzīpašnieku, par nacionālas finanšu sistēmas atjaunotāju.

Finanšu kooperatīvs “Allažu saime” prot izķepuroties

Lauku Avīze publicējusi rakstu par krājaizdevu sabiedrībām, kura tapšanā intervēts arī Krājaizdevu Apvienības valdes loceklis Ēriks Čoders.

Avots: Finanšu kooperatīvs “Allažu saime” prot izķepuroties

22.04.2013

ULDIS GRAUDIŅŠ

Latvijas laukos jau septiņus gadus nav izveidota neviena Krājaizdevu sabiedrība (KS) jeb finanšu kooperatīvs, kas, kā rāda pieredze, sniedz cilvēkiem lielu atbalstu finanšu krīzes laikā un, starp citu, ļautu saņemt skaidru naudu arī tajos 72 pagastos, kur patlaban nav neviena bankomāta.

Jaunu lauku KS veidošanai, līdzīgi kā Lietuvā, ir vajadzīga jumta KS jeb kooperatīvā banka, uzskata daļa Latvijas KS. Bet otra daļa KS, tostarp arī Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienība un Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija (FKTK), pret šādas bankas izveidi izturas ļoti atturīgi. Turpināt lasīt

Par finanšu kooperācijas nepieciešamību un attīstības iespējām Latvijā

Attīstīto demokrātiju pieredze liecina, ka komercbanku darbība neveicina vienmērīgu uzņēmējdarbības attīstību visā valsts teritorijā un ekonomisko vai politisko krīžu laikā pastiprina uzņēmējdarbības riskus (ekonomiski mazaktīvās teritorijās tiek paaugstināti kredītprocenti un noteiktas papildus prasības kredītnodrošinājumam). Banku pamatojums – „lai nodrošinātos pret riskiem”, bet tas vēl papildus samazina uzņēmēju konkurētspēju. Kā stabilizējošs mehānisms tiek izmantota kooperatīvo banku un finanšu kooperatīvu (krājaizdevu sabiedrību) sistēma. Kā pietiekamu un situāciju stabilizējošu var uzskatīt finanšu tirgu, kur kooperatīvi aizņem 14-18% no kredītu tirgus. Finanšu kooperatīvi ne tikai piedāvā pakalpojumus, bet arī mazina komercbanku iespējas diktēt noteikumus, kas izriet no to monopolstāvokļa.

Turpināt lasīt