Pateicībā par Latvijas Republiku

Autors: Ēriks Čoders, KKS “Allažu saime” valdes priekšsēdētājs

1918.gada 18.novembrī II Rīgas pilsētas teātra telpās (tagad Nacionālais teātris) Tautas Padomes svinīgajā sēdē tika proklamēta Latvijas Republika.

Tautas Padome, kā mūsu valsts pirmais likumdevējs, spēja apvienot visus nacionālos spēkus, kas ticēja latviešu tautas spējai izveidot savu nacionālo valsti.

Karš bija izpostījis Latvijas zemi, liela daļa latviešu saskatīja nākotni saistībā ar Padomju Krieviju, netrūka arī tādu, kas aizstāvēja ideju par Latvijas iekļaušanu Lielvācijas sastāvā.

Kur smelt spēkus, lai realizētu sapni par Latvijas valsti?

Atbildes uz šiem jautājumiem bija jāatrod jau pirms 1918.gada 18.novembra, un atbildes reāla atbalsta formā sniedza latviešu finanšu kooperatīvi (krājaizdevu sabiedrības). Pirms Latvijas Republikas proklamēšanas nacionālpatriotiski un valstiski domājoši spēki veidoja nacionālu finanšu sistēmu, kas izglāba jauno Latvijas valsti krīzes situācijā.

Tautas Padome tika dibināta 1918.gada 17.novembrī Rīgas latviešu amatnieku krājaizdevu kases telpās Rīgā Suvorova ielā (tagad Krišjāņa Barona iela 3, ēka kļuvusi par valsts īpašumu). Arī jaunās Latvijas Republikas valdība savas darbības sākumā izmantoja šīs telpas.

Valsts kancelejas direktors D. Rudzīts par Pagaidu valdības pirmajām dienām raksta:

Grūti stādīties sev priekšā vai ir bijusi pasaulē kāda valdība, kas atrastos bēdīgākā stāvoklī par mūsu Pagaidu valdību, kuras Latvijas tapšanas vēsturē ir piekritusi tik liela loma, tās darbības pirmajā laikā. Pirmajās dienās pēc valsts proklamēšanas valdībai nebija ne santīma naudas, nebija pat telpu, kur noturēt savas sēdes, un nebija arī nekādas varas. Bet šī valdība bija stipra ar savu entuziasmu, lielo uzņēmību un neatlaidību. Pirmās apspriedes Pagaidu valdība noturēja vai nu tais pašās Latviešu amatnieku krājaizdevu kases telpās, vai Centrālo viesnīcā, kur pagaidām bija apmeties ministru prezidents, vai arī viena vai otra jaunā kabineta locekļu privātā dzīvoklī.

Un atkal atbalstu jaunā Latvijas valsts saņēma no latviešu finanšu kooperatīviem.

  • Pirmo aizdevumu, ko saņēma Latvijas Republika, izsniedza Rīgas latviešu amatnieku krājaizdevu kase.
  • Pirmo valsts iekšējo aizņēmumu, ko veica Latvijas Republika, izpirka 4. Rīgas savstarpības kredītsabiedrība.
  • Vislielāko ziedojumu, ko saņēma jaunā Latvijas valsts, iemaksāja 2. Vidzemes savstarpības kredītsabiedrība.

Latvijas Pagaidu valdības protokolā Nr.1 aprakstīts viss tā brīža Latvijas valsts budžets. Pagaidu valdībai ienākušas sekojošas naudas summas:

  • caur A. Kampi 5575 markas;
  • no 2. Vidzemes savstarpējās kredītbiedrības 5000 krievu rubļu
  • no E. Kalniņa Palsmanē 100 markas;
  • caur 2. Rīgas tirgotāju biedrību 100 krievu rubļu un 1000 markas;
  • no 4. Rīgas savstarpējās kredītbiedrības (iemaksa uz pirmo iekšējo aizņēmumu) 10.000 markas;
  • no Rīgas Latviešu amatnieku krājaizdevu kases (aizdevums) 25.000 krievu rubļu;
  • no Latviešu nacionālās padomes 3454 markas.

Pārfrāzējot Latvijas Republikas valsts kancelejas direktora D. Rudzīša teikto, var apgalvot:

“Grūti stādīties sev priekšā, vai ir bijusi pasaulē kāda valdība, kuras darbībā tik izšķiroša loma ir bijusi finanšu kooperatīviem – krājaizdevu sabiedrībām.”

Līdz 1940.gada 17.jūnijam Latvijas Republikas valdības neaizmirsa šo finanšu kooperatīvu izšķirošo devumu valsts tapšanā. Ar vairāk kā 600 krājaizdevu sabiedrību starpniecību saimnieciskā aktivitāte tika veicināta visos Latvijas reģionos. Krājaizdevu sabiedrības no Latvijas valsts saņēma gan tiesisku, gan finansiālu, gan materiālu atbalstu. Un ieguvēja bija Latvijas tauta.

Tāpēc loģisks ir padomju okupācijas varas lēmums aizliegt finanšu kooperatīvu darbību Latvijā jau pirmajā okupācijas dienā, 1940.gada 17.jūnijā.

Taču neloģiska ir situācija, kad atjaunotā Latvijas Republika ir vienīgā valsts Eiropā, kur krājaizdevu sabiedrības nav saņēmušas no valsts ne tiesisku, ne materiālu, ne finansiālu atbalstu. Latvijas valstij šodien pieder daudzi īpašumi, ko Padomju okupācijas iestādes konfiscēja krājaizdevu sabiedrībām. Padomju vara to darīja ar mērķi  “ar saknēm izravēt ideju par Latvijas valsti”.

1918.gadā Latvijas valsti izglāba valsts vīru gudrība, jo viņi prata izvēlēties uzticamus sabiedrotos un bija uzticīgi savai izvēlei.

Brīvības cīņu dalībnieki nešaubījās, ka jāveido kopīga kredītiestāde – banka, kas piederētu sabiedrībai un pārstāvētu tās intereses. Latvieši sāka plūkt savas uzvaras augļus. Viņi dibināja Tautas banku, kas jau savas darbības sākumā apvienoja 429 organizācijas, no tām 205 kooperatīvus, 66 biedrības un 158 pašvaldības.

Kāda situācija Latvijā ir šodien? Pēdējie notikumi ap Krājbanku, Hipotēku bankas likvidācija, kredītresursu nepieejamība uzņēmējiem (it sevišķi laukos) un daudzo augļotāju augstie procenti liecina, ka problēma ir aktuāla un ne mazāk svarīga.

2008. gada krīzē Latvijas Republikas liktenis izšķīrās ārzemēs, jo vēstures mācības netika ņemtas vērā un atjaunotajā Latvijā netika izveidota nacionāla finanšu sistēma.

Diemžēl pašreiz Latvijas Republikā par uzvarētājiem sevi var uzskatīt cariskās Krievijas ierēdņi un Baltvācu muižniecība, kā arī padomju okupācijas darboņi, jo likumdošanā ir nostiprinātas viņu idejas un uzskati.

Pirmkārt, tikusi ierobežota ideja par kopīgu kooperatīvu kredītiestādi – banku, kas būtu glābusi daudzu uzņēmēju un pašvaldību naudu Sakaru bankā un Krājbankā.

Otrkārt, ierobežotas tiesības vietējiem uzņēmējiem aizņemties no apkārtnes iedzīvotājiem un citiem uzņēmējiem, kā arī sabiedrisko organizāciju iesaistīšana.

Par to, ka mūsu valsts pamatlicējiem bija taisnība, veidojot nacionālu finanšu sistēmu, atbalstot sadarbību, veidojot krājaizdevu sabiedrības, liecina arī tāds fakts, ka viņu izstrādāto attīstības ceļu izvēlējās un turpina iet gan skandināvi un vācieši, gan īri, poļi, lietuvieši un igauņi, kā arī daudzas citas valstis. Gan citu valstu, gan pirmās Latvijas Republikas pieredze liecina, ka tikai modernas finanšu kooperācijas attīstība dotu iespēju uzņēmējiem, iedzīvotājiem un pašvaldībām arī lauku teritorijās saņemt konkurētspējīgus un līdzvērtīgus finanšu pakalpojumus.

Kā tas bija iespējams, ka mūsu senči pirms simts gadiem bez atbilstošas izglītības un zināšanām, bez pieredzes (jo kur gan to varēja ņemt, ja celmlauži un pionieri reģionā bija  tieši latvieši?) izveidoja tik modernu finanšu kooperācijas modeli?

Atbilde ir vienkārša un reizē sarežģīta. Viņiem priekšā teica sirds, jo viņi sev un savai valstij ticēja no visas sirds.

Biedrība “Krājaizdevu apvienība”, kas dibināta ar mērķi atjaunot neatkarīgu finanšu sistēmu, valsts svētkos aicina atcerēties, ka neatkarība nav aizsargājama tikai ar ieročiem. Tautas pārticība un neatkarība no “svešas” naudas ir labākais tautas un valsts pastāvēšanas garants.

Advertisements