Latvijas vēstnesis par Krājaizdevu sabiedrībām 1995. gadā. Ieskats vēsturē

Publicējam Pasaules krājaizdevu sabiedrību savienības (World Council of Credit Unions, WCCU) 1995. gadā Latvijas vēstnesī pausto viedokli par krājaizdevu sabiedrību (KS) attīstību. Raksts precīzi skaidro, kāpēc Latvijas krājaizdevu sabiedrības pēc 21 darbības gada joprojām ir tikai attīstības sākuma stadijā, neskatoties uz plašo starptautisko palīdzību (WCCU atbalsta programma, Kanādas valsts un Kanādas kredītsabiedrību savienības Desjardins atbalsta programmas, Latviešu kredītsabiedrību apvienības un tās biedru atbalsta instrumenti).

Raksts tapis pirms vairāk kā 21 gada, bet savu aktualitāti nav zaudējis. WCCU viedoklis balstās uz pasaules pieredzi, un Latvijas krājaizdevu sabiedrību attīstība to ir tikai apstiprinājusi.

WCCU rakstā uzsver, ka sekmīgai darbībai krājaizdevu sabiedrībā jābūt vismaz 500 biedriem. Neskatoties uz Krājaizdevu sabiedrību likuma 1. pantā noteikto mērķi – reğionālās attīstības veicināšanu – tieši reğionos tika noteikti ierobežojumi KS attīstībai. Līdz 2002. gadam likums aizliedza veidot spēcīgas krājaizdevu sabiedrības lielākajā daļā valsts teritorijas. KS drīkstēja veidot tikai vienā pašvaldībā, bet absolūtais vairākums pagastu bija ar iedzīvotāju skaitu līdz 700 cilvēkiem. Tas pat teorētiski neļāva reğionos veidoties darboties spējīgām KS. WCCU uzsver, ka sadrumstalotība ir raksturīga tikai KS attīstības sākuma stadijai. Latvijai tā ir raksturīga joprojām.

Rakstā sniegto informāciju šodien vairs nevar izmantot, lai Latvijā dibinātu jaunu krājaizdevu sabiedrību, jo ir mainījusies likumdošana. Interesenti par iespējām šodien var uzzināt no Krājaizdevu Apvienības biedriem.

WCCU pārstāvniecība Latvijā darbojās no 1995. gada līdz 2000. gada 31. janvārim, kad tika likvidēta (Lursoft dati).


Avots: Ja jūs dibināt krājaizdevu sabiedrību. Publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, 6.09.1995., Nr. 135 (418) https://www.vestnesis.lv/ta/id/36601

Ja jūs dibināt krājaizdevu sabiedrību

Krājaizdevu sabiedrības finansu industrijā

Daudzās vietās finansu industrijā dominē komerciālas vai valdības kontrolētas bankas, kas palīdz īstenot monetāro politiku, kuru nosaka valdības struktūras. Krājaizdevu sabiedrības ir kooperatīvā sektora organizācijas, kuras apkalpo individuālu personu vajadzības. Lielāko daļu privāto finansu institūciju kontrolē investori, kuri ir ieinteresēti gūt peļņu no pakalpojumiem, kas tiek piedāvāti to izmantotājiem un klientiem. Krājaizdevu sabiedrībās pakalpojumu izmantotāji ir arī krājaizdevu sabiedrības īpašnieki. Visa peļņa, kas tiek iegūta no sniegtajiem pakalpojumiem, pieder biedriem. Biedru īpašumtiesības nodrošina iespēju droši darboties, tajā pašā laikā nosakot pieņemamas procentu likmes un piedāvājot cilvēkiem pakalpojumus, kurus citas organizācijas uzskata par “peļņu nenesošiem”. Turpināt lasīt

Advertisements

Latvijas Republikas dibināšanu finansēja latviešu finanšu kooperatīvi (krājaizdevu sabiedrības)

Par krājaizdevu sabiedrību lielo lomu neatkarīgas Latvijas valsts dibināšanā rakstījām jau pirms gada. Taču šo domu der atgādināt atkal un atkal, jo nerimstas ārvalstu politisko ideologu mēģinājumi pārrakstīt vēsturi un noniecināt visu, ko sasnieguši mūsu priekšteči.

1918.gada 18.novembrī II Rīgas pilsētas teātra telpās (tagad Nacionālais teātris) Tautas Padomes svinīgajā sēdē tika proklamēta Latvijas Republika. Tautas Padome, kā mūsu valsts pirmais likumdevējs, spēja apvienot visus nacionālos spēkus, kas ticēja latviešu tautas spējai izveidot savu nacionālo valsti.

Svinīgo sēdi vadīja Latviešu amatnieku krājaizdevu kases vadītājs Gustavs Zemgals. Latvijas amatnieku krājaizdevu sabiedrību G. Zemgals vadīja veselus 32 gadus.

Gustavs Zemgals

Gustavs Zemgals, LR Prezidents 1927-1930. 32 (!) gadus Zemgals bija Latvijas amatnieku krājaizdevu sabiedrības vadītājs (Avots: https://www.vestnesis.lv/ta/id/31720)

Tautas Padome tika nodibināta 1918.gada 17.novembrī Rīgas latviešu amatnieku krājaizdevu kases telpās Rīgā, Suvorova ielā (tagad Krišjāņa Barona iela 3, ēka kļuvusi par valsts īpašumu). Arī jaunās Latvijas Republikas valdība savas darbības sākumā izmantoja šī latviešu finanšu kooperatīva telpas.

 

 

 

 

Valsts kancelejas direktors D. Rudzīts par Pagaidu valdības pirmajām dienām raksta: Turpināt lasīt

Vai spēsim radīt vidi, lai aizbraukušie atgrieztos?

Ēriks Čoders, kooperatīvās krājaizdevumu sabiedrības „Allažu saime” valdes priekšsēdētājs:
Latvijas tauta nav unikāli savādnieki. Daudzas valstis un tautas piedzīvojušas laikus, kad iedzīvotāji balsoja nevis par parlamentu un pašvaldībām, bet gan par darbu un cilvēka cienīgu dzīvi, dodoties prom no savas valsts. Un ne jau aiz vieglas dzīves tauta balso ar kājām un čemodāniem.

Nekas nav jāizgudro no jauna, ir tikai jāskatās plašāk. Ir valstis, kur risinājumi meklēti un atrasti, bet ir arī tādas valstis kā Latvija, kur iedzīvotāju skaita samazināšanās turpinās jau ilgus gadus.

Īrija kļuvusi par dzīves vietu daudzām Latvijas ģimenēm. Valsts, kuru pirms četrdesmit gadiem pameta tās pilsoņi, šodien spēj atgriezt aizbraukušos, un piedāvā dzīves un darba vietu jauniem imigrantiem, tai skaitā ekonomiskajiem bēgļiem no Latvijas.

Kas to paveica, kāpēc tā nedarām Latvijā?

Īrijā risinājumu atrada tauta, jo valsts atcerējās seno tautas gudrību: “Divas galvas gudrākas par vienu, četras rokas varošākas par divām.” Tika samazināta ierēdniecība un daudzu lēmumu pieņemšanu uzticēja sabiedrībai. Tika mainīti likumi, lai attīstītos kooperācija. Katram Īrijas iedzīvotājam tika dotas iespējas aktīvi piedalīties sava novada attīstībā. Savu darbu, savu naudu drīkstēja ieguldīt savā pašvaldībā un kopīgi lemt, kādiem mērķiem šī nauda tiks novirzīta.

Šodien 2/3 Īrijas iedzīvotāju ir kāda finanšu kooperatīva biedri un jaunu darba vietu veidošanā aktīvu līdzdalību ņem sabiedrība. Ir darbs un ir ienākumi, kas ļauj nodrošināt ģimenēm sociālo komfortu. Turpināt lasīt

Kooperācija vai čemodāni

Pārpublicēts no http://www.diena.lv/blogi/kooperacija-vai-cemodani-13942798

Autors: Jānis Kučinskis. 2012. gada 19. aprīlis 13:23

„Cilvēki savā dziļākajā būtībā ir sadarbības būtnes. Kad cilvēki apvienojas, viņi kļūst sekmīgi”

/Viens no „Mondragon” dibinātājiem Haviers Salaberija/

Kooperācija tulkojumā nozīmē kopdarbību.

Lai kooperētos, nepieciešama:

  1. Liela gribēšana vai sāpīga vajadzība;
  2. Savstarpēja uzticība;
  3. Kooperācijas principu un vērtību izpratne, kā arī aroda zināšana;
  4. Praktiska darbība soli pa solim.

“Ceļu būvējam, to ejot”

/Mondragon kooperatīvu devīze/

Ja papētam katras kooperatīvas kustības iesākumus dažādās valstīs un laikos, tad ievērojam, ka parasti cilvēki sāk kooperēties grūtos laikos. Grūti laiki var izpausties dažādi:

  • Sociāli netaisnīgs režīms;
  • Liela un plaša nabadzība;
  • Vispārējs morāles pagrimums;
  • Karu, epidēmiju vai citu katastrofālu notikumu sagrauta ekonomika;
  • Ekonomikas krīze, masu bezdarbs;
  • Kad zudušas cerības uz citiem krīzes risinājumiem.

„Kooperācija ir nabadzības meita un turības māte”

/Šarls Žids/

Labs grūtu laiku piemērs ir periods pēc dzimtbūšanas atcelšanas Latvijā XIX gadsimta otrajā pusē, kad latviešu zemnieki ieguva t.s. putna brīvību, kad teorētiski no muižniekiem varēja izpirkt zemi, bet zemniekiem nebija līdzekļu, nedz arī kādas valsts atbalsta programmas. Tāpēc bez savas zemes un naudas līdzekļiem palikušie iedzīvotāji nolēma sev palīdzēt paši.

Arī tajā smagajā periodā daudzi cilvēki izvēlējās no Latvijas aizbraukt, bet palikušie sāka sadarboties, lai krīzi pārvarētu kopīgiem spēkiem. Dibinot dažādas biedrības, krājaizdevu sabiedrības, lauksaimniecības kooperatīvus, patērētāju biedrības un citas kooperatīvās sadarbības formas, lauku cilvēki atdzīvināja vietējo saimniekošanu un samērā īsā laikā radās turība. Gandrīz katra pagasta centrā tika uzbūvēts lepns krājaizdevu sabiedrības nams, parādījās savi veikali, darbnīcas, koppienotavas, krejotavas, dzirnavas un citi objekti. Drīz vien turīgie lauku kooperatīvi bija tik stipri, ka sāka investēt Rīgā. Grūti iztēloties, cik tālu šis saimnieciskais pacēlums būtu gājis, ja to nepārtrauktu karš.

Vai mūsdienu Latvijā ir nobrieduši apstākļi vajadzībai pēc kooperācijas?

Es uzskatu, ka Turpināt lasīt

Pateicībā par Latvijas Republiku

Autors: Ēriks Čoders, KKS “Allažu saime” valdes priekšsēdētājs

1918.gada 18.novembrī II Rīgas pilsētas teātra telpās (tagad Nacionālais teātris) Tautas Padomes svinīgajā sēdē tika proklamēta Latvijas Republika.

Tautas Padome, kā mūsu valsts pirmais likumdevējs, spēja apvienot visus nacionālos spēkus, kas ticēja latviešu tautas spējai izveidot savu nacionālo valsti.

Karš bija izpostījis Latvijas zemi, liela daļa latviešu saskatīja nākotni saistībā ar Padomju Krieviju, netrūka arī tādu, kas aizstāvēja ideju par Latvijas iekļaušanu Lielvācijas sastāvā.

Kur smelt spēkus, lai realizētu sapni par Latvijas valsti?

Atbildes uz šiem jautājumiem bija jāatrod jau pirms 1918.gada 18.novembra, un atbildes reāla atbalsta formā sniedza latviešu finanšu kooperatīvi (krājaizdevu sabiedrības). Pirms Latvijas Republikas proklamēšanas nacionālpatriotiski un valstiski domājoši spēki veidoja nacionālu finanšu sistēmu, kas izglāba jauno Latvijas valsti krīzes situācijā.

Tautas Padome tika dibināta 1918.gada 17.novembrī Rīgas latviešu amatnieku krājaizdevu kases telpās Rīgā Suvorova ielā (tagad Krišjāņa Barona iela 3, ēka kļuvusi par valsts īpašumu). Arī jaunās Latvijas Republikas valdība savas darbības sākumā izmantoja šīs telpas.

Valsts kancelejas direktors D. Rudzīts par Pagaidu valdības pirmajām dienām raksta:

Grūti stādīties sev priekšā vai ir bijusi pasaulē kāda valdība, kas atrastos bēdīgākā stāvoklī par mūsu Pagaidu valdību, kuras Latvijas tapšanas vēsturē ir piekritusi tik liela loma, tās darbības pirmajā laikā. Pirmajās dienās pēc valsts proklamēšanas valdībai nebija ne santīma naudas, nebija pat telpu, kur noturēt savas sēdes, un nebija arī nekādas varas. Bet šī valdība bija stipra ar savu entuziasmu, lielo uzņēmību un neatlaidību. Pirmās apspriedes Pagaidu valdība noturēja vai nu tais pašās Latviešu amatnieku krājaizdevu kases telpās, vai Centrālo viesnīcā, kur pagaidām bija apmeties ministru prezidents, vai arī viena vai otra jaunā kabineta locekļu privātā dzīvoklī.

Un atkal atbalstu jaunā Latvijas valsts saņēma no latviešu finanšu kooperatīviem.

  • Pirmo aizdevumu, ko saņēma Latvijas Republika, izsniedza Rīgas latviešu amatnieku krājaizdevu kase.
  • Pirmo valsts iekšējo aizņēmumu, ko veica Latvijas Republika, izpirka 4. Rīgas savstarpības kredītsabiedrība.
  • Vislielāko ziedojumu, ko saņēma jaunā Latvijas valsts, iemaksāja 2. Vidzemes savstarpības kredītsabiedrība.

Latvijas Pagaidu valdības protokolā Nr.1 aprakstīts viss tā brīža Latvijas valsts budžets. Pagaidu valdībai ienākušas sekojošas naudas summas:

  • caur A. Kampi 5575 markas;
  • no 2. Vidzemes savstarpējās kredītbiedrības 5000 krievu rubļu
  • no E. Kalniņa Palsmanē 100 markas;
  • caur 2. Rīgas tirgotāju biedrību 100 krievu rubļu un 1000 markas;
  • no 4. Rīgas savstarpējās kredītbiedrības (iemaksa uz pirmo iekšējo aizņēmumu) 10.000 markas;
  • no Rīgas Latviešu amatnieku krājaizdevu kases (aizdevums) 25.000 krievu rubļu;
  • no Latviešu nacionālās padomes 3454 markas.

Pārfrāzējot Latvijas Republikas valsts kancelejas direktora D. Rudzīša teikto, var apgalvot:

“Grūti stādīties sev priekšā, vai ir bijusi pasaulē kāda valdība, kuras darbībā tik izšķiroša loma ir bijusi finanšu kooperatīviem – krājaizdevu sabiedrībām.”

Līdz 1940.gada 17.jūnijam Latvijas Republikas valdības neaizmirsa šo finanšu kooperatīvu izšķirošo devumu valsts tapšanā. Ar vairāk kā 600 krājaizdevu sabiedrību starpniecību saimnieciskā aktivitāte tika veicināta visos Latvijas reģionos. Krājaizdevu sabiedrības no Latvijas valsts saņēma gan tiesisku, gan finansiālu, gan materiālu atbalstu. Un ieguvēja bija Latvijas tauta.

Tāpēc loģisks ir padomju okupācijas varas lēmums aizliegt finanšu kooperatīvu darbību Latvijā jau pirmajā okupācijas dienā, 1940.gada 17.jūnijā.

Taču neloģiska ir situācija, kad atjaunotā Latvijas Republika ir vienīgā valsts Eiropā, kur krājaizdevu sabiedrības nav saņēmušas no valsts ne tiesisku, ne materiālu, ne finansiālu atbalstu. Latvijas valstij šodien pieder daudzi īpašumi, ko Padomju okupācijas iestādes konfiscēja krājaizdevu sabiedrībām. Padomju vara to darīja ar mērķi  “ar saknēm izravēt ideju par Latvijas valsti”.

1918.gadā Latvijas valsti izglāba valsts vīru gudrība, jo viņi prata izvēlēties uzticamus sabiedrotos un bija uzticīgi savai izvēlei.

Brīvības cīņu dalībnieki nešaubījās, ka jāveido kopīga kredītiestāde – banka, kas piederētu sabiedrībai un pārstāvētu tās intereses. Latvieši sāka plūkt savas uzvaras augļus. Viņi dibināja Tautas banku, kas jau savas darbības sākumā apvienoja 429 organizācijas, no tām 205 kooperatīvus, 66 biedrības un 158 pašvaldības.

Kāda situācija Latvijā ir šodien? Pēdējie notikumi ap Krājbanku, Hipotēku bankas likvidācija, kredītresursu nepieejamība uzņēmējiem (it sevišķi laukos) un daudzo augļotāju augstie procenti liecina, ka problēma ir aktuāla un ne mazāk svarīga.

2008. gada krīzē Latvijas Republikas liktenis izšķīrās ārzemēs, jo vēstures mācības netika ņemtas vērā un atjaunotajā Latvijā netika izveidota nacionāla finanšu sistēma.

Diemžēl pašreiz Latvijas Republikā par uzvarētājiem sevi var uzskatīt cariskās Krievijas ierēdņi un Baltvācu muižniecība, kā arī padomju okupācijas darboņi, jo likumdošanā ir nostiprinātas viņu idejas un uzskati.

Pirmkārt, tikusi ierobežota ideja par kopīgu kooperatīvu kredītiestādi – banku, kas būtu glābusi daudzu uzņēmēju un pašvaldību naudu Sakaru bankā un Krājbankā.

Otrkārt, ierobežotas tiesības vietējiem uzņēmējiem aizņemties no apkārtnes iedzīvotājiem un citiem uzņēmējiem, kā arī sabiedrisko organizāciju iesaistīšana.

Par to, ka mūsu valsts pamatlicējiem bija taisnība, veidojot nacionālu finanšu sistēmu, atbalstot sadarbību, veidojot krājaizdevu sabiedrības, liecina arī tāds fakts, ka viņu izstrādāto attīstības ceļu izvēlējās un turpina iet gan skandināvi un vācieši, gan īri, poļi, lietuvieši un igauņi, kā arī daudzas citas valstis. Gan citu valstu, gan pirmās Latvijas Republikas pieredze liecina, ka tikai modernas finanšu kooperācijas attīstība dotu iespēju uzņēmējiem, iedzīvotājiem un pašvaldībām arī lauku teritorijās saņemt konkurētspējīgus un līdzvērtīgus finanšu pakalpojumus.

Kā tas bija iespējams, ka mūsu senči pirms simts gadiem bez atbilstošas izglītības un zināšanām, bez pieredzes (jo kur gan to varēja ņemt, ja celmlauži un pionieri reģionā bija  tieši latvieši?) izveidoja tik modernu finanšu kooperācijas modeli?

Atbilde ir vienkārša un reizē sarežģīta. Viņiem priekšā teica sirds, jo viņi sev un savai valstij ticēja no visas sirds.

Biedrība “Krājaizdevu apvienība”, kas dibināta ar mērķi atjaunot neatkarīgu finanšu sistēmu, valsts svētkos aicina atcerēties, ka neatkarība nav aizsargājama tikai ar ieročiem. Tautas pārticība un neatkarība no “svešas” naudas ir labākais tautas un valsts pastāvēšanas garants.

Latvijas valsts dzimusi šūpulī, ko kārusi krājaizdevu sabiedrība

17. novembra vakarā Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases telpās Suvorova ielā, kas ir tagadējā Krišjāņa Barona 3, ielā tika nodibināta Tautas padome, kura attiecīgi ievēlēja pirmo Latvijas Pagaidu valdību. 1918. gada 18. novembrī II Rīgas pilsētas teātra telpās (tagad Nacionālais teātris), Tautas Padomes svinīgā sēdē tika proklamēta Latvijas valsts.

————————–

Avots: Ielūgums Krišjānim Baronam, memorialiemuzeji.lv, 31. okt. 2013

Lielas ir mīlgrāviešu, un ne tikai viņu, gaviles, kad sabiedrotie ar Ziemeļamerikas Savienoto Valstu palīdzību 1918. gada rudenī beidzot salauž vācu militāros spēkus. Nozīmīgi notikumi seko cits citam. Vācijā izceļas revolūcija, Vācijas karaspēks gatavojas doties uz savu dzimteni.

Šai laikā Krišjānis Barons uzturas Mīlgrāvī, Dombrovska celtajos lolojumos. Abi spriež par politiku un notikumiem kara laukā.

Latvijā, Rīgā rodas ideja dibināt Latvijas valsti. Latvijas vēsturē 1918. gada 17. novembris ir tikpat būtisks kā šī paša gada 18. novembris, jo 17. novembra vakarā Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases telpās Suvorova, tagadējā Krišjāņa Barona, ielā tika nodibināta Tautas padome, kura attiecīgi ievēlēja pirmo Latvijas Pagaidu valdību. 1918. gada 18. novembrī II Rīgas pilsētas teātra telpās (tagad Nacionālais teātris), Tautas Padomes svinīgā sēdē tika proklamēta Latvijas valsts. TP nebija tautas vēlēta pārstāvniecība, lai gan tās sastāvā bija daudzi, kas 1917. gadā tika ievēlēti dažādās institūcijās. Turpināt lasīt