Latvijas valsts dzimusi šūpulī, ko kārusi krājaizdevu sabiedrība

17. novembra vakarā Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases telpās Suvorova ielā, kas ir tagadējā Krišjāņa Barona 3, ielā tika nodibināta Tautas padome, kura attiecīgi ievēlēja pirmo Latvijas Pagaidu valdību. 1918. gada 18. novembrī II Rīgas pilsētas teātra telpās (tagad Nacionālais teātris), Tautas Padomes svinīgā sēdē tika proklamēta Latvijas valsts.

————————–

Avots: Ielūgums Krišjānim Baronam, memorialiemuzeji.lv, 31. okt. 2013

Lielas ir mīlgrāviešu, un ne tikai viņu, gaviles, kad sabiedrotie ar Ziemeļamerikas Savienoto Valstu palīdzību 1918. gada rudenī beidzot salauž vācu militāros spēkus. Nozīmīgi notikumi seko cits citam. Vācijā izceļas revolūcija, Vācijas karaspēks gatavojas doties uz savu dzimteni.

Šai laikā Krišjānis Barons uzturas Mīlgrāvī, Dombrovska celtajos lolojumos. Abi spriež par politiku un notikumiem kara laukā.

Latvijā, Rīgā rodas ideja dibināt Latvijas valsti. Latvijas vēsturē 1918. gada 17. novembris ir tikpat būtisks kā šī paša gada 18. novembris, jo 17. novembra vakarā Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases telpās Suvorova, tagadējā Krišjāņa Barona, ielā tika nodibināta Tautas padome, kura attiecīgi ievēlēja pirmo Latvijas Pagaidu valdību. 1918. gada 18. novembrī II Rīgas pilsētas teātra telpās (tagad Nacionālais teātris), Tautas Padomes svinīgā sēdē tika proklamēta Latvijas valsts. TP nebija tautas vēlēta pārstāvniecība, lai gan tās sastāvā bija daudzi, kas 1917. gadā tika ievēlēti dažādās institūcijās. Turpināt lasīt