Latvijas valsts dzimusi šūpulī, ko kārusi krājaizdevu sabiedrība

17. novembra vakarā Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases telpās Suvorova ielā, kas ir tagadējā Krišjāņa Barona 3, ielā tika nodibināta Tautas padome, kura attiecīgi ievēlēja pirmo Latvijas Pagaidu valdību. 1918. gada 18. novembrī II Rīgas pilsētas teātra telpās (tagad Nacionālais teātris), Tautas Padomes svinīgā sēdē tika proklamēta Latvijas valsts.

————————–

Avots: Ielūgums Krišjānim Baronam, memorialiemuzeji.lv, 31. okt. 2013

Lielas ir mīlgrāviešu, un ne tikai viņu, gaviles, kad sabiedrotie ar Ziemeļamerikas Savienoto Valstu palīdzību 1918. gada rudenī beidzot salauž vācu militāros spēkus. Nozīmīgi notikumi seko cits citam. Vācijā izceļas revolūcija, Vācijas karaspēks gatavojas doties uz savu dzimteni.

Šai laikā Krišjānis Barons uzturas Mīlgrāvī, Dombrovska celtajos lolojumos. Abi spriež par politiku un notikumiem kara laukā.

Latvijā, Rīgā rodas ideja dibināt Latvijas valsti. Latvijas vēsturē 1918. gada 17. novembris ir tikpat būtisks kā šī paša gada 18. novembris, jo 17. novembra vakarā Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases telpās Suvorova, tagadējā Krišjāņa Barona, ielā tika nodibināta Tautas padome, kura attiecīgi ievēlēja pirmo Latvijas Pagaidu valdību. 1918. gada 18. novembrī II Rīgas pilsētas teātra telpās (tagad Nacionālais teātris), Tautas Padomes svinīgā sēdē tika proklamēta Latvijas valsts. TP nebija tautas vēlēta pārstāvniecība, lai gan tās sastāvā bija daudzi, kas 1917. gadā tika ievēlēti dažādās institūcijās.

Par Pagaidu valdības pirmo Ministru prezidentu tika ievēlēts Zemnieku savienības izvirzītais kandidāts Kārlis Ulmanis.

18. novembra pēcpusdienā Bērnu dārzā, kur tobrīd dzīvo Krišjānis Barons, ierodas divi kungi, kas vēlas Barontēvu aizvest uz valsts proklamēšanas svinībām. Bet viņš tobrīd izgājis mežā pastaigāties, kaut arī laiks ir vējains. Barontēvu nesagaidījuši, kungi drīz dodas atpakaļ. Krišjānis Barons atgriežas no pastaigas, kad jau iestājusies krēsla, un atrod ar tinti rakstītu vēstuli, ko šie kungi viņam atstājuši:

Augsti godājams Barona kgs.

Latviešu operas namā Rīgā, Puškina bulvārī, pirmdien, 18. nov. 1918. gadā plkst. 4 pēc pusdienas notiks Latvijas valsts proklamēšana. Latviešu zemnieku savienības frakcijas vārdā lūdzu Jūs, Barona tēvs, ierasties uz šo aktu. Ar patiesu cienību Agr. E. Bauers. Rīga, 18. nov. 1918. g.

Barontēvs bija noskumis, ka palaidis garām izdevību piedalīties lielajā notikumā: „Es būtu gan braucis!”

Bet ir kāds jautājums. Valsti proklamē Nacionālajā teātrī vai kā tolaik teica – II Rīgas pilsētas teātrī, bet ielūgumā parādās Latviešu operas nams. Pirmā pasaules kara laikā operas trupa evakuējas uz Krieviju, bet 1918. gadā Latvijas Mūzikas akadēmijas dibinātāja un ilggadējā rektora profesora Jāzepa Vītola vadībā tā atgriežas Rīgā kā Latvju opera un savu mājvietu atrod Rīgas pilsētas teātrī, kas mūsdienās pazīstams kā Nacionālais teātris. Tāpēc arī ielūgumā figurē nosaukums „Latviešu opera”.

Namā, kur šobrīd atrodas Latvijas Nacionālā opera, agrāk bija II Pilsētas teātris jeb Vācu teātris. Ja ņem vērā ielūgumā minēto adresi, tad 1918. gadā Kronvalda bulvāris, kur atrodas Nacionālais teātris, bijis nosaukts Puškina vārdā.

Rūta Kārkliņa, Krišjāņa Barona muzeja vadītāja

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s