Publicējam Pasaules krājaizdevu sabiedrību savienības (World Council of Credit Unions, WCCU) 1995. gadā Latvijas vēstnesī pausto viedokli par krājaizdevu sabiedrību (KS) attīstību. Raksts precīzi skaidro, kāpēc Latvijas krājaizdevu sabiedrības pēc 21 darbības gada joprojām ir tikai attīstības sākuma stadijā, neskatoties uz plašo starptautisko palīdzību (WCCU atbalsta programma, Kanādas valsts un Kanādas kredītsabiedrību savienības Desjardins atbalsta programmas, Latviešu kredītsabiedrību apvienības un tās biedru atbalsta instrumenti).

Raksts tapis pirms vairāk kā 21 gada, bet savu aktualitāti nav zaudējis. WCCU viedoklis balstās uz pasaules pieredzi, un Latvijas krājaizdevu sabiedrību attīstība to ir tikai apstiprinājusi.

WCCU rakstā uzsver, ka sekmīgai darbībai krājaizdevu sabiedrībā jābūt vismaz 500 biedriem. Neskatoties uz Krājaizdevu sabiedrību likuma 1. pantā noteikto mērķi – reğionālās attīstības veicināšanu – tieši reğionos tika noteikti ierobežojumi KS attīstībai. Līdz 2002. gadam likums aizliedza veidot spēcīgas krājaizdevu sabiedrības lielākajā daļā valsts teritorijas. KS drīkstēja veidot tikai vienā pašvaldībā, bet absolūtais vairākums pagastu bija ar iedzīvotāju skaitu līdz 700 cilvēkiem. Tas pat teorētiski neļāva reğionos veidoties darboties spējīgām KS. WCCU uzsver, ka sadrumstalotība ir raksturīga tikai KS attīstības sākuma stadijai. Latvijai tā ir raksturīga joprojām.

Rakstā sniegto informāciju šodien vairs nevar izmantot, lai Latvijā dibinātu jaunu krājaizdevu sabiedrību, jo ir mainījusies likumdošana. Interesenti par iespējām šodien var uzzināt no Krājaizdevu Apvienības biedriem.

WCCU pārstāvniecība Latvijā darbojās no 1995. gada līdz 2000. gada 31. janvārim, kad tika likvidēta (Lursoft dati).

Avots: Ja jūs dibināt krājaizdevu sabiedrību. Publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, 6.09.1995., Nr. 135 (418) https://www.vestnesis.lv/ta/id/36601

Ja jūs dibināt krājaizdevu sabiedrību

Krājaizdevu sabiedrības finansu industrijā

Daudzās vietās finansu industrijā dominē komerciālas vai valdības kontrolētas bankas, kas palīdz īstenot monetāro politiku, kuru nosaka valdības struktūras. Krājaizdevu sabiedrības ir kooperatīvā sektora organizācijas, kuras apkalpo individuālu personu vajadzības. Lielāko daļu privāto finansu institūciju kontrolē investori, kuri ir ieinteresēti gūt peļņu no pakalpojumiem, kas tiek piedāvāti to izmantotājiem un klientiem. Krājaizdevu sabiedrībās pakalpojumu izmantotāji ir arī krājaizdevu sabiedrības īpašnieki. Visa peļņa, kas tiek iegūta no sniegtajiem pakalpojumiem, pieder biedriem. Biedru īpašumtiesības nodrošina iespēju droši darboties, tajā pašā laikā nosakot pieņemamas procentu likmes un piedāvājot cilvēkiem pakalpojumus, kurus citas organizācijas uzskata par “peļņu nenesošiem”. Turpiniet lasīt →