Kooperācija vai čemodāni

Pārpublicēts no http://www.diena.lv/blogi/kooperacija-vai-cemodani-13942798

Autors: Jānis Kučinskis. 2012. gada 19. aprīlis 13:23

„Cilvēki savā dziļākajā būtībā ir sadarbības būtnes. Kad cilvēki apvienojas, viņi kļūst sekmīgi”

/Viens no „Mondragon” dibinātājiem Haviers Salaberija/

Kooperācija tulkojumā nozīmē kopdarbību.

Lai kooperētos, nepieciešama:

  1. Liela gribēšana vai sāpīga vajadzība;
  2. Savstarpēja uzticība;
  3. Kooperācijas principu un vērtību izpratne, kā arī aroda zināšana;
  4. Praktiska darbība soli pa solim.

“Ceļu būvējam, to ejot”

/Mondragon kooperatīvu devīze/

Ja papētam katras kooperatīvas kustības iesākumus dažādās valstīs un laikos, tad ievērojam, ka parasti cilvēki sāk kooperēties grūtos laikos. Grūti laiki var izpausties dažādi:

  • Sociāli netaisnīgs režīms;
  • Liela un plaša nabadzība;
  • Vispārējs morāles pagrimums;
  • Karu, epidēmiju vai citu katastrofālu notikumu sagrauta ekonomika;
  • Ekonomikas krīze, masu bezdarbs;
  • Kad zudušas cerības uz citiem krīzes risinājumiem.

„Kooperācija ir nabadzības meita un turības māte”

/Šarls Žids/

Labs grūtu laiku piemērs ir periods pēc dzimtbūšanas atcelšanas Latvijā XIX gadsimta otrajā pusē, kad latviešu zemnieki ieguva t.s. putna brīvību, kad teorētiski no muižniekiem varēja izpirkt zemi, bet zemniekiem nebija līdzekļu, nedz arī kādas valsts atbalsta programmas. Tāpēc bez savas zemes un naudas līdzekļiem palikušie iedzīvotāji nolēma sev palīdzēt paši.

Arī tajā smagajā periodā daudzi cilvēki izvēlējās no Latvijas aizbraukt, bet palikušie sāka sadarboties, lai krīzi pārvarētu kopīgiem spēkiem. Dibinot dažādas biedrības, krājaizdevu sabiedrības, lauksaimniecības kooperatīvus, patērētāju biedrības un citas kooperatīvās sadarbības formas, lauku cilvēki atdzīvināja vietējo saimniekošanu un samērā īsā laikā radās turība. Gandrīz katra pagasta centrā tika uzbūvēts lepns krājaizdevu sabiedrības nams, parādījās savi veikali, darbnīcas, koppienotavas, krejotavas, dzirnavas un citi objekti. Drīz vien turīgie lauku kooperatīvi bija tik stipri, ka sāka investēt Rīgā. Grūti iztēloties, cik tālu šis saimnieciskais pacēlums būtu gājis, ja to nepārtrauktu karš.

Vai mūsdienu Latvijā ir nobrieduši apstākļi vajadzībai pēc kooperācijas?

Es uzskatu, ka Turpiniet lasīt