Resursu sadaļā pieejama latviski pārtulkota prezentācija par Lietuvas krājaizdevu sabiedrībām, tās autors ir Fortunatas Dirgincius (Linkedin), Lietuvas Centrālās Krājaizdevu savienības valdes priekšsēdētājs, kurš 2012. gada 28. jūnijā Rīgā uzstājās ar ļoti interesantu lekciju par Lietuvas krājaizdevu sabiedrību sistēmu, tās veikumiem un izaicinājumiem. Lietuvas Centrālā Krājaizdevu savienība faktiski jau ir kļuvusi par kooperatīvo banku.
Monthly Archives: februāris 2013
Presei: Tiek veidota nacionāla finanšu sistēma
Vairāk kā divdesmit sociāli un ekonomiski aktīvi Latvijas iedzīvotāji, to skaitā ekonomists Jānis Ošlejs, bijušais Hipotēkas bankas vadītājs Inesis Feiferis un citi, nodibinājuši biedrību “Krājaizdevu Apvienība”. Jaundibinātā apvienība ir kā atbilde uz esošo finanšu sistēmu Latvijā un tās uzdevums būs veicināt finanšu kooperācijas kustības attīstību valstī.
Biedrība “Krājaizdevu Apvienība” ir sociāli un ekonomiski aktīvu un atbildīgu Latvijas iedzīvotāju atbilde esošajai stagnējošai finanšu sistēmai Latvijā. Tā ir atbilde komercbankām, kuras pamet lauku reģionus, atstājot iedzīvotājus, uzņēmējus, organizācijas un pašvaldības bez iespējām saņemt finanšu pakalpojumus. Turpiniet lasīt
Valdes locekļa K. Āboliņa intervija TV24.LV
Velta Puriņa intervē Krājaizdevu Apvienības valdes locekļi K. Āboliņu TV24.LV raidījumā “Viedokļi un notikumi” (garums 12 min).
Runa par krājaizdevu sabiedrību un pašvaldību banku lomu vietējās ekonomikas, kooperācijas un lauksaimniecības attīstīšanā. Piemin arī Saūda Arābijas un Kataras lomu Sīrijas notikumos. Bioloģiskā lauksaimniecība kā perspektīva nozare Latvijā, Rietumeiropa kā milzīgs tirgus bioloģiski audzētās lauksaimniecības produkcijas noietam. Kaņepes kā nepelnīti aizmirsta un perspektīva kultūra.
Žurnāls “Logs” par krājaizdevu sabiedrībām
Latvijas Pašvaldību savienības žurnālā “Logs” publicēts raksts par krājaizdevu sabiedrībām. Raksta tapšanā intervēts arī mūsu biedrības valdes loceklis Ēriks Čoders.
K. Āboliņa intervija laikrakstam “Brīvā Latvija”
2013. gada 8. februārī laikraksts “Brīvā Latvija” publicējis interviju ar Krājaizdevu Apvienības valdes locekli Kārli Āboliņu. Pieminēti interesanti fakti par zemes tirgu Luksemburgā un Vācijā, par krājaizdevu apvienību un pašvaldību lomu tajā un par Latvijas perspektīvajām nozarēm, kurās esam spēcīgi.
Komentārs par divu KKS beigām Lietuvā
25. janvārī Neatkarīgā Rīta avīzē tika nopublicēta LETA informācija par to, ka Lietuvas Banka anulējusi licences divām krājaizdevu sabiedrībām un vienai piemērojusi darbības ierobežojumus.
Ceturtdien ar Lietuvas Bankas lēmumu tika anulētas darbības licences divām krājaizdevu sabiedrībām – Nacionālajai krājaizdevu sabiedrībai un “Švyturio taupomoji kasa”, kas dalījušas aizdevumus pret gandrīz bezvērtīgām ķīlām.
Noskaidrots, ka šo krājaizdevu sabiedrību saistības pārsniedz aktīvus, tādēļ tām atliek vienīgi bankrots, raksta “Lrytas.lt”. Vairāk nekā 3600 noguldītājiem 20 dienu laikā būtu jāsaņem kompensācijas no Noguldījumu apdrošināšanas fonda aptuveni 139 miljonu litu (28 miljonu latu) apmērā.
Sazinoties ar Lietuvas Centrālās kredītsabiedrības LCKU administrācijas vadītāju Fortunatas Dirginčius, saņēmām sekojošus paskaidrojumus: Turpiniet lasīt
Valdes sēde un seminārs 2013. g. 22. februārī
Nākošā biedrības valdes sēde notiks 22. februārī 12.00-13.00 Zemkopības ministrijā, 314.kabinetā.
Turpat 13.00-15.00 notiks biedru apmācības seminārs par Krājaizdevu sabiedrībām, lai katrs no Biedrības biedriem varētu kļūt par “KKS veidošanas aģentiem”.
Kooperācija kā Beverīnas novada attīstības ceļš
Latvijas valsts 93. dzimšanas dienas svinīgajā sarīkojumā Trikātā Beverīnas novada domes priekšsēdētājs Māris Zvirbulis aicināja klātesošos salīdzināt pirmskara Latvijas brīvvalsts 20 gadu pastāvēšanas laikā sasniegto ar stāvokli šodien, pēc citiem 20 gadiem.
Ja pirmā perioda sasniegumus raksturoja gan tādām rietumvalstīm kā Somijai un Dānijai pielīdzināms dzīves līmenis, gan zelta rezervju uzkrājumi ārzemju bankās, tad otrā iezīmes kā valstī tā arī novadā ir lielas kredītsaistības, bērnu skaita mazināšanās, vietējās ražošanas apsīkums un aizvietošana ar importa precēm, no tā izrietošs darbavietu trūkums un darbaspējīgo cilvēku, īpaši jauniešu došanās projām darba un nodrošinātas dzīves meklējumos. Secinājums, M. Zvirbulis saka, ir viens – līdzšinējā saimniekošana vedusi nepareizā virzienā.
Turpiniet lasīt
Valdes locekļa Dr. Kārļa Āboliņa intervija Latvijas Avīzei
Jākopē Vācijas finanšu modelis. Saruna ar Dr.Kārli Āboliņu.
Nokārtojis bioloģisko graudu eksporta jautājumu, nolasījis interesentiem lekciju par krājaizdevu sabiedrībām, pagājušonedēļ pirms izlidošanas uz Luksemburgu “Latvijas Avīzē” viesojās Vācijas latvietis – uzņēmējs un konsultants, ekonomikas zinātņu doktors Kārlis Āboliņš.
Krājaizdevu Apvienība 