Inesis Feiferis. Neizmantotas iespējas

Neizmantotas iespējas

Autors: Inesis Feiferis, Krājaizdevu apvienības biedrs.

Pārpublikācija atļauta, ja netiek mainīts saturs un tiek saglabāta atsauce uz šo rakstu.

Latvijā jau ilgāku laiku notiek diskusijas par to, lai krājaizdevu sabiedrībām atļautu kreditēt ne tikai zemnieka vai zvejnieka saimniecības, individuālos komersantus vai individuālos (ģimenes) uzņēmumus, kā tas noteikts Krājaizdevu sabiedrību likumā, bet arī komercsabiedrības, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, dārzkopības kooperatīvās sabiedrības un tml. Lai to darītu, krājaizdevu sabiedrībām nepieciešams attiecīgs tehniskais nodrošinājums, kā arī kvalificēti kreditēšanas speciālisti.

Latvijas krājaizdevu sabiedrības apzinās nepieciešamību stiprināt savu institucionālo kapacitāti un tāpēc kā viena no aktuālajām vajadzībām cita starpā tiek minēta nepieciešamība pēc modernas informācijas apstrādes sistēmas, kas ļautu operatīvi un precīzi veikt darījumu uzskaiti, ģenerēt vadībai nepieciešamās atskaites un to analīzi, kā arī vajadzība pēc kreditēšanas speciālistiem, darbinieku apmācība. Ir skaidrs, ka, lai apmierinātu šādas vajadzības, nepieciešami ievērojami līdzekļi, kuru daudzām krājaizdevu sabiedrībām trūkst vai arī tos ir jāizrauj no aprites, samazinot līdzekļus biedru vajadzību apmierināšanai.

Tajā pat laikā, kā tas redzams no Labklājības ministrijas portālā publicētās informācijas, Eiropas Savienība ir izstrādājusi un apstiprinājusi speciālu programmu šādu vajadzību apmierināšanai. Runa iet par Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (European Union Programm for Emploiment and Social Innovations, EaSI)1, Turpināt lasīt

Advertisements

Par dažiem krājaizdevu sabiedrību attīstības nosacījumiem

Autors: Inesis Feiferis, Krājaizdevu Apvienības biedrs

Pārpublikācija atļauta ar nosacījumu, ka teksts netiek mainīts un tiek saglabāta atsauce uz pirmavotu.

Rīgā, 2016. gada 22. janvārī, norisinājās konference “Krājaizdevu sabiedrības kā dzinējspēks reģionālajā attīstībā un izaugsmē: Eiropas pieredze un Latvijas nākotnes skatījums”, ko organizēja Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupa Eiropas Parlamentā sadarbībā ar Krājaizdevu Apvienību (KAA) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC).

Šai konferencei ir būtiska nozīme, lai Latvijā sāktu nopietni diskutēt par krājaizdevu sabiedrību (KS) kustības tālākās attīstības stratēģiju, tās kavējošajiem apstākļiem un stimulējošajiem pasākumiem, kam arī veltu šo rakstu. Tas ir pirmais no rakstu sērijas par tēmu, kā tālāk attīstīt krājaizdevu sabiedrības Latvijā.

Ekonomikas ministrija jau pasen virzīja priekšlikumus par to, lai iesaistītu krājaizdevu sabiedrības mikrokredītu izsniegšanā komersantiem, it īpaši reģionos, kur komercbanku darbība pēckrīzes apstākļos ir samazinājusi finanšu pieejamību uzņēmējiem. Ministrija bija sagatavojusi priekšlikumus par grozījumiem Krājaizdevu sabiedrību likumā ar mērķi atļaut izsniegt mikrokredītus visām personām, kas var būt par krājaizdevu sabiedrību biedriem, jo patreiz to ir atļauts darīt tikai attiecībā uz individuālajiem komersantiem, individuāliem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieka vai zvejnieka saimniecībām, bet ir liegts to darīt attiecībā uz komercsabiedrībām (personālsabiedrībām un kapitālsabiedrībām), lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām, dārzkopības kooperatīvajām sabiedrībām. Paralēli šim priekšlikumam tika virzīts otrs priekšlikums par to, lai ļautu krājaizdevu sabiedrībām veidot kopīgu komercsabiedrību efektīvākai kopdarbībai, lai paaugstinātu KS kompetenci, veicinātu institucionālo attīstību, uzlabotu modernu informācijas tehnoloģiju pielietošanu ikdienas darbā, veicinātu savstarpējo uzraudzību un atbildību.

Finanšu ministrijas tā laika parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, paužot konferencē ministrijas negatīvo nostāju pret to, lai krājaizdevu sabiedrībām ļautu izsniegt mikroaizdevumus plašākam lokam juridisko personu, kā arī ļaut krājaizdevu sabiedrībām apvienoties un veidot kopīgu komersantu efektīvākai kopdarbībai, savā runā izmantoja atsauces uz it kā negatīvo krājaizdevu sabiedrību pieredzi Eiropas telpā. Pamatdoma bija tāda, ka Turpināt lasīt

Krājaizdevu sabiedrība – instruments reģiona attīstībai

2015. gada 16. jūnijā 11.00 Jelgavas Ozolnieku tautas namā notika seminārs ”Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) nozīme un pieredze Eiropā un pasaulē”. Mērķis – popularizēt Kooperatīvās Krājaizdevu sabiedrības un informēt par pamatprincipiem to izveidē, rosināt diskusiju par finanšu līdzekļu piesaisti, lai lauku teritorijās būtu iespēja īstenot ES struktūrfondu projektus un citas aktivitātes. Piedalījās arī Krājaizdevu Apvienības pārstāvji.

 Semināra dalībnieku prezentācijas ielādējamas kā PDF dokumenti:

eriks_coders_kks.pdf
inesis_feiferis_kks.pdf
rihards_strenga_kks.pdf

Semināra kopsavilkums pārpublicēts no Lauku tīkla lapas (http://laukutikls.lv/nozares/lauku-telpa/raksti/krajaizdevu-sabiedriba-instruments-regiona-attistibai).

Kooperatīvo Krājaizdevu sabiedrību (KKS) aizdevumi Latvijā veido vien 0,1% no kopējām finanšu operācijām, kamēr citviet pasaulē KKS nodrošina 20-60% no tām. Kādēļ izveidojusies šāda situācija un kā tomēr palielināt šo sabiedrību skaitu, šodien eksperti sprieda Valsts Lauku tīkla organizētajā seminārā Ozolnieku Tautas namā.

Krājaizdevu apvienības valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis uzsver, – kas kontrolē mūsu naudu, tas kontrolē mūs pašus. Turpināt lasīt

Lietuvas pieredze finanšu kooperatīvu attīstībā

Latvijā jau ilgāku laiku ir izvērsusies diskusija par grozījumiem Krājaizdevu sabiedrību likumā, it īpaši par tiesībām krājaizdevu sabiedrībām kreditēt komersantus. Lietuvas pieredze finanšu kooperācijas attīstībā tiek locīta visādos iespējamos variantos, gan pozitīvā aspektā, gan negatīvā. Lai gūtu informāciju no pirmavotiem, Krājaizdevu apvienība 2015. gada 25. martā organizēja pieredzes apmaiņas braucienu uz Lietuvu.

Deviņi brauciena dalībnieki pārstāvēja gan strādājošas Latvijas krājaizdevu sabiedrības, gan dibināšanas procesā esošas grupas. Ar pieredzi dalījās Lietuvas Centrālās krājaizdevu sabiedrību savienības (LCKS) (Lietuvos centrinė kredito unija, www.lku.lt) vadītājs Fortunatas Dirgincius un Lietuvas vienas no lielākajām krājaizdevu sabiedrībām, Kauņas Akademinė kredito unija (www.aku.lt) vadītāja Gitana Jaseniene.

F. Dirgincius mūs laipni uzņēma LCKS centrālajā birojā Kauņā. Svarīgākie apspriežamie jautājumi – LCKS loma un uzdevumi, juridisko personu kreditēšana, krīzes mācības un risinājumi.

Neliels ieskats vispārējā situācijā

Lietuvā ir 74 krājaizdevu sabiedrības un 123 norēķinu kases. Turpināt lasīt

Lekcija “Nacionāla finanšu sistēma Latvijā. Vai tas iespējams eirozonā?”

Šī gada 4.februārī Zaļās partijas Ekonomikas padome rīkoja semināru – lekciju par tēmu “Nacionāla finanšu sistēma Latvijā. Vai tas iespējams eirozonā?

Semināru vadīja Inesis Feiferis, kurš pastāstīja par krājaizdevu sabiedrību lomu dažādās Eiropas Savienības valstīs un Latvijas Nacionālās finanšu sistēmas izveides iespējām, atrodoties eirozonā. Pārrunāti tika pasākumi, kurus būtu jāveic, lai valdība sniegtu nepieciešamo atbalstu krājaizdevu sabiedrību kustības attīstībai, it īpaši ņemot vērā L. Straujumas valdības deklarācijā (http://www.pkc.gov.lv/images/LS_MK_deklaracija.pdf, 3. lpp) pausto:

10. Sadarbībā ar pašvaldībām atbalstīsim finanšu sistēmas attīstību, tajā skaitā veicinot iedzīvotāju un pašvaldību apvienošanos kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībās ar mērķi pašiem pārvaldīt savus finanšu resursus, nodrošinot finansējuma pieejamību pēc iespējas tuvāk cilvēku dzīvesvietām.

Zaļās partijas Ekonomikas padome izteica savu atbalstu seminārā paustajām idejām, kas saskan ar tās darbības programmu.

Lasīt par šo notikumu Zaļās Partijas lapā.

Kooperācijas principu ievērošanas pozitīvais efekts krīzes laikā jo īpaši spilgti ir redzams Eiropas Savienības (ES) banku sektorā. Neviena kooperatīvā banka ES vēl nav bankrotējusi. Kooperatīvās bankas ir sekmīgi izturējušas finanšu krīzi, piesaistītas vienai teritorijai, koncentrējas uz kooperatīva biedru interesēm un veicina sadarbību,

uz ieguvumiem norāda I. Feiferis.

Krājaizdevu sabiedrības – alternatīvs finanšu instruments pašvaldībās

Avots: http://laukutikls.lv/nozares/uznemejdarbiba/raksti/krajaizdevu-sabiedribas-alternativs-finansu-instruments-pasvaldibas

Rēzeknē 2014. gada 4. decembrī notika konference „Krājaizdevu sabiedrības kā alternatīvs finanšu instruments pašvaldību teritorijās”.

LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis savā prezentācijā atspoguļoja tos iemeslus, kas pēc uzņēmēju viedokļa un pieredzes kavē uzņēmējdarbības attīstību laukos (reģionos). Par galveno kavēkli darbības uzsākšanai uzņēmēji min kredītresursu nepietiekamu pieejamību, bet darbības paplašināšanu lauku teritorijās visbūtiskāk kavē speciālistu un kredītresursu trūkums. Siguldas novada pieredze liecina, ka abu šo uzņēmējdarbības attīstību kavējošo faktoru mazināšanā būtisku ieguldījumu var dot pašvaldības, sadarbojoties ar krājaizdevu sabiedrībām.

LLKC šo sadarbību varētu stiprināt, piedāvājot apmācības uzņēmējiem un to darbiniekiem, kā arī, veicinot pozitīvās pieredzes pārņemšanu.

Konferencē savā pieredzē dalījās Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietnieks sociālajos jautājumos Jānis Zilvers un Siguldas novada krājaizdevu sabiedrības „Allažu saime” valdes priekšsēdētājs Ēriks Čoders. Turpināt lasīt

Krājaizdevu Apvienībai jauns valdes priekšsēdētājs

2014. gada 25. martā notika Krājaizdevu Apvienības biedru pilnsapulce, kurā par jauno valdes priekšsēdētāju ievēlēja Paulu Irbinu. Iepriekšējais valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis atkāpās no valdes priekšsēdētāja amata sakarā ar jaunajiem pienākumiem Fiskālās disciplīnas padomē, un arī turpmāk darbosies Krājaizdevu Apvienībā.

Tehniskas kļūdas dēļ 30. martā tika izziņots, ka par valdes priekšsēdētāju ievēlēts Arnis Lemešonoks. Atvainojamies par šo neprecizitāti.