Par dažiem krājaizdevu sabiedrību attīstības nosacījumiem

Autors: Inesis Feiferis, Krājaizdevu Apvienības biedrs

Pārpublikācija atļauta ar nosacījumu, ka teksts netiek mainīts un tiek saglabāta atsauce uz pirmavotu.

Rīgā, 2016. gada 22. janvārī, norisinājās konference “Krājaizdevu sabiedrības kā dzinējspēks reģionālajā attīstībā un izaugsmē: Eiropas pieredze un Latvijas nākotnes skatījums”, ko organizēja Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupa Eiropas Parlamentā sadarbībā ar Krājaizdevu Apvienību (KAA) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC).

Šai konferencei ir būtiska nozīme, lai Latvijā sāktu nopietni diskutēt par krājaizdevu sabiedrību (KS) kustības tālākās attīstības stratēģiju, tās kavējošajiem apstākļiem un stimulējošajiem pasākumiem, kam arī veltu šo rakstu. Tas ir pirmais no rakstu sērijas par tēmu, kā tālāk attīstīt krājaizdevu sabiedrības Latvijā.

Ekonomikas ministrija jau pasen virzīja priekšlikumus par to, lai iesaistītu krājaizdevu sabiedrības mikrokredītu izsniegšanā komersantiem, it īpaši reģionos, kur komercbanku darbība pēckrīzes apstākļos ir samazinājusi finanšu pieejamību uzņēmējiem. Ministrija bija sagatavojusi priekšlikumus par grozījumiem Krājaizdevu sabiedrību likumā ar mērķi atļaut izsniegt mikrokredītus visām personām, kas var būt par krājaizdevu sabiedrību biedriem, jo patreiz to ir atļauts darīt tikai attiecībā uz individuālajiem komersantiem, individuāliem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieka vai zvejnieka saimniecībām, bet ir liegts to darīt attiecībā uz komercsabiedrībām (personālsabiedrībām un kapitālsabiedrībām), lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām, dārzkopības kooperatīvajām sabiedrībām. Paralēli šim priekšlikumam tika virzīts otrs priekšlikums par to, lai ļautu krājaizdevu sabiedrībām veidot kopīgu komercsabiedrību efektīvākai kopdarbībai, lai paaugstinātu KS kompetenci, veicinātu institucionālo attīstību, uzlabotu modernu informācijas tehnoloģiju pielietošanu ikdienas darbā, veicinātu savstarpējo uzraudzību un atbildību.

Finanšu ministrijas tā laika parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, paužot konferencē ministrijas negatīvo nostāju pret to, lai krājaizdevu sabiedrībām ļautu izsniegt mikroaizdevumus plašākam lokam juridisko personu, kā arī ļaut krājaizdevu sabiedrībām apvienoties un veidot kopīgu komersantu efektīvākai kopdarbībai, savā runā izmantoja atsauces uz it kā negatīvo krājaizdevu sabiedrību pieredzi Eiropas telpā. Pamatdoma bija tāda, ka Turpināt lasīt

Advertisements

Lietuvas pieredze finanšu kooperatīvu attīstībā

Latvijā jau ilgāku laiku ir izvērsusies diskusija par grozījumiem Krājaizdevu sabiedrību likumā, it īpaši par tiesībām krājaizdevu sabiedrībām kreditēt komersantus. Lietuvas pieredze finanšu kooperācijas attīstībā tiek locīta visādos iespējamos variantos, gan pozitīvā aspektā, gan negatīvā. Lai gūtu informāciju no pirmavotiem, Krājaizdevu apvienība 2015. gada 25. martā organizēja pieredzes apmaiņas braucienu uz Lietuvu.

Deviņi brauciena dalībnieki pārstāvēja gan strādājošas Latvijas krājaizdevu sabiedrības, gan dibināšanas procesā esošas grupas. Ar pieredzi dalījās Lietuvas Centrālās krājaizdevu sabiedrību savienības (LCKS) (Lietuvos centrinė kredito unija, www.lku.lt) vadītājs Fortunatas Dirgincius un Lietuvas vienas no lielākajām krājaizdevu sabiedrībām, Kauņas Akademinė kredito unija (www.aku.lt) vadītāja Gitana Jaseniene.

F. Dirgincius mūs laipni uzņēma LCKS centrālajā birojā Kauņā. Svarīgākie apspriežamie jautājumi – LCKS loma un uzdevumi, juridisko personu kreditēšana, krīzes mācības un risinājumi.

Neliels ieskats vispārējā situācijā

Lietuvā ir 74 krājaizdevu sabiedrības un 123 norēķinu kases. Turpināt lasīt