Latvijā jau ilgāku laiku ir izvērsusies diskusija par grozījumiem Krājaizdevu sabiedrību likumā, it īpaši par tiesībām krājaizdevu sabiedrībām kreditēt komersantus. Lietuvas pieredze finanšu kooperācijas attīstībā tiek locīta visādos iespējamos variantos, gan pozitīvā aspektā, gan negatīvā. Lai gūtu informāciju no pirmavotiem, Krājaizdevu apvienība 2015. gada 25. martā organizēja pieredzes apmaiņas braucienu uz Lietuvu.

Deviņi brauciena dalībnieki pārstāvēja gan strādājošas Latvijas krājaizdevu sabiedrības, gan dibināšanas procesā esošas grupas. Ar pieredzi dalījās Lietuvas Centrālās krājaizdevu sabiedrību savienības (LCKS) (Lietuvos centrinė kredito unija, www.lku.lt) vadītājs Fortunatas Dirgincius un Lietuvas vienas no lielākajām krājaizdevu sabiedrībām, Kauņas Akademinė kredito unija (www.aku.lt) vadītāja Gitana Jaseniene.

F. Dirgincius mūs laipni uzņēma LCKS centrālajā birojā Kauņā. Svarīgākie apspriežamie jautājumi – LCKS loma un uzdevumi, juridisko personu kreditēšana, krīzes mācības un risinājumi.

Neliels ieskats vispārējā situācijā

Lietuvā ir 74 krājaizdevu sabiedrības un 123 norēķinu kases. Tām ir divas kopējas organizācijas: 63 krājaizdevu sabiedrības apvieno Lietuvas Centrālā krājaizdevu sabiedrību savienība (LCKS), kurai ir komersanta statuss, kā arī Lietuvas Krājaizdevu sabiedrību asociācija (LKSA) (Asociacija Lietuvos kredito unijos, http://www.alku.lt), kas ir sabiedriska organizācija.

LCKS ir 3 pamatuzdevumi: uzraudzības funkcijas, informatīvie un ekspertu pakalpojumi, savstarpējie norēķini, un finansēšana ar izeju uz starpbanku norēķinu sistēmu.

Savukārt Lietuvas Krājaizdevu sabiedrību asociācijas pamatuzdevums ir lobēšana, darbs ar likumdevējiem.

Lietuvā ir 11 krājaizdevu sabiedrības, kas nav iestājušās LCKS un darbojas neatkarīgi no tās. Ne visas KS grib pievienoties LCKS, un ne visas KS var tikt uzņemtas LCKS.

Saskaņā ar ES likumiem, monopoli nav pieļaujami, tai skaitā arī kā krājaizdevu sabiedrību apvienības. Jābūt iespējai dibināt alternatīvas. Tomēr neatmaksājas veidot vēl kādu kopējo organizāciju, kamēr visas KS kopā aizņem tikai 2,5% no tirgus.

Kopējais Lietuvas krājaizdevu sabiedrību aktīvu apjoms 2014. gada beigās sastādīja 617 milj. EUR, bet kopā ar LCKS aktīviem 728 milj. EUR. Salīdzinājumam, Latvijā ir 32 krājaizdevu sabiedrības, kuru kopējie aktīvi ir 22,7 milj. EUR. Latvija ir mazāka par Lietuvu, bet ne jau 36 reizes!

Krīze ir pārliecinājusi Lietuvas finanšu sektora uzraugu par kopējā komersanta lomu KS stabilitātes garantēšanā. No 14 individuāli strādājošām Lietuvas KS krīze “paņēma” trīs (21,4%), bet no LCKS 63 dalībniecēm tikai vienu (1,6%), kas ir ievērojami labāks rādītājs par banku sektorā notikušo. Arī Latvijas banku sektors un individuāli strādājošās krājaizdevu sabiedrības uzrādījušas ievērojami sliktākus rezultātus. Tikai 2014. gadā licenci zaudēja 3 no 35 Latvijas KS (8,6%). Papildus jāņem vērā, ka atšķirībā no Lietuvas, Latvijā KS bankrotēja arī pirms krīzes (Raunas KS, KS Vidzemes dukāts).

Lietuvā krājaizdevu sabiedrības cieši sadarbojas ar pašvaldībām, daļai pašvaldību tajās ir norēķinu konti. KS ir liels palīgs vietējiem uzņēmējiem, kuriem bankas kredītus nedod.

F. Dirgincius krājaizdevu nozarē strādā jau 17 gadus un nesen par LCKS vadītāju ievēlēts uz otro termiņu.

Liels kapitāls – lieli riski

Lietuvā KS auga vienmērīgi un stabili līdz brīdim, kad tās “atklāja” spekulanti un sāka izmantot personiskām vajadzībām, piesaistot noguldītāju naudu. Arī viena no LCKS pārstāvētajām KS nokļuva šādu personu ietekmē, bet LCKS uzraudzība nepieļāva to ietekmei izplatīties un nodrošināja Lietuvas finanšu sektora uzraugu ar informāciju, kas deva iespēju samazināt zaudējumus Noguldījumu Garantijas fondam un valsts budžetam. Vairākas šāda tipa KS auga ļoti strauji, pat līdz 200% gadā. Normāls izaugsmes temps, pēc Lietuvas kolēģu ieskata, būtu bijis 20-35% gadā. Tās sāka veidot KS ar “mātes-meitas” attiecībām, spekulanti ņēma kredītus vienā KS, lai palielinātu kapitālu citā KS. Spekulantus interesēja KS ar lielu kapitālu, jo spekulatīviem darījumiem nepieciešami lieli kredīti.

KS, kuras bija izsniegušas lielus kredītus, krīzē zaudēja lielas summas, jo ķīlām nebija seguma, piemēram 4-7 milj. EUR kredīti pret ķīlu, kuras vērtība nepārsniedza 100 tūkst. EUR. Negodprātīgi uzņēmēji piesavinājās noguldītāju un KS kapitālā ieguldīto naudu. Lietuvas Banka šīs šaubīgās krājaizdevu sabiedrības aizvēra.

Nekustamo īpašumu un vērtspapīru vērtības kritums neļāva atgūt spekulatīvos darījumos ieguldīto, un KS zaudēja kapitālu. Rezultātā KS “aizņēmēja” bez kapitāla atstāja arī KS “aizdevējas”. Tā vienas KS bankrots izraisīja vēl divu KS bankrotus.

Bankrotēja Nacionālā kredītsabiedrība ar 2 meitasuzņēmumiem. Viļņā darbojās liela krājaizdevu sabiedrība, Vilniaus taupomajai kasai, kas bija LCKS locekle. LCKS pārstāvju inspekcija atklāja daudz riskantu kredītu pret ķīlām nekustamo īpašumu veidā. LCKS veica pārrunas, lai situāciju uzlabotu, taču minētā krājaizdevu sabiedrība nekā nedarīja lietas labā, turpinot paviršo attieksmi pret stabilitātes prasībām. Rezultātā LCKS informāciju nodeva Lietuvas Bankai, kas to aizvēra, jo glābšanai tā bija par lielu. Sekoja apmēram vienu nedēļu ilgs nestabilitātes periods, kad noguldītāji pastiprināti izņēma naudu no krājaizdevu sabiedrībām, kopumā 27 miljonus litu (apmēram 7,8 milj. EUR). Tad situācija stabilizējās un sistēmā atgriezās nu jau 30 miljoni litu (apmēram 8,7 milj. EUR).
Lietuvas Bankai bija jāatrod risinājumi, tāpēc sadarbībā ar LCKS sekoja uzraudzības sistēmas reorganizācija un pilnveidošana.

Juridisko personu kreditēšana

Interesants ir stāsts par jauno uzņēmēju mikrokreditēšanu (mikrokredīts saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem ir kredīts, kura lielums nepārsniedz 25 tūkst. EUR). Neskatoties uz problēmām Lietuvas KS attīstībā, Lietuvas Investīciju un Biznesa garantiju fonds INVEGA (http://invega.lt/) noslēdza līgumu ar LCKS par jauno uzņēmēju mikrokreditēšanas programmas īstenošanu. Tā bija vērsta uz finanšu pieejamību jaunu uzņēmumu veidošanai tādām iedzīvotāju kategorijām kā

• jaunieši līdz 29 gadiem
• bezdarbnieki
• pirmspensijas vecuma iedzīvotāji
• iedzīvotāji ar īpašām vajadzībām.

Procentu likme jaunajiem uzņēmējiem ir zemāka nekā banku piedāvātā un kredītņēmējam var izmaksāt tikai 0,28% gadā.

Latvijā Lietuva tiek pasniegta kā “negatīvais” piemērs juridisko personu kreditēšanā, kura apdraud KS stabilitāti, bet Lietuvas valsts rīkojas gluži pretēji un paplašina mikrokreditēšanas programmas sadarbībā ar KS. Kāpēc?

Visupirms jau tāpēc, ka saskatīja krājaizdevu sabiedrībās – kā mikrofinanšu institūcijās – atbilstošus partnerus valstij svarīgu uzdevumu risināšanā: nodrošināt finanšu pieejamību tiem Lietuvas iedzīvotājiem, kas no komercbanku viedokļa tika uzskatīti par nepiemērotiem kreditēšanai.

Programmas īstenošanā piedalījās 57 LCKS dalībnieces, tā iegūstot pieredzi mikrokreditēšanā. Kopējais programmas apjoms bija 50 milj. LTL (apmēram 14,5 milj. EUR). Sākotnējais mērķis bija izsniegt 1 milj. LTL (apmēram 290 tūkst. EUR) mēnesī, rēķinoties ar citu valstu pieredzi, ka pirmajos 3-5 gados bankrotē ap 50% no jaunajiem uzņēmumiem. Lietuvas gadījumā no KS izsniegto kredītu saņēmējiem pēc 3 gadiem ir tikai 3% bankrotējušu uzņēmumu! Tas tika panākts, kopīgi sadarbojoties gan LCKS, gan fonda INVEGA speciālistiem, gan Valsts kontrolei, kā arī Eiropas Savienības speciālistiem. Kopīgi tika izstrādāti stingri atlases kritēriji, vairāku līmeņu atlases “sieti” un īstenotas kredīta izsniedzēju un ņēmēju apmācības programmas.

Mikrokreditēšanas programmas ietvaros bija iekļauts atbalsts krājaizdevu sabiedrībām, kuras piedalījās mikrokreditēšanas programmā.

Pateicoties dalībai mikrokreditēšanas programmās, Lietuvas KS spējušas iegūt ap 8 milj. LTL (apmēram 2,32 milj. EUR) finansējumu, lai stiprinātu administratīvos resursus, uzlabotu kapitāla pietiekamības un likviditātes rādītājus, kā arī lai iegūtu resursus IT sistēmas pilnveidošanai. Tās ir problēmas, kurām Latvijas krājaizdevu sabiedrības nerod risinājumus jau daudzu gadu garumā. Tieši mikrokreditēšanas programma ļāvusi Lietuvas KS veiksmīgi pārvarēt krīzi un uzrādīt stabilu attīstību un izaugsmi. Ja Latvijā 2014. gadu ar zaudējumiem beidza vairākums krājaizdevu sabiedrību (17 no 32), tad Lietuvā ar peļņu strādāja 54 no 74 KS un uzņēmēju mikrokreditēšanas programmās kavēto un zaudēto kredītu īpatsvars ir 2 – 3 reizes mazāks kā patēriņa kredītiem.

LCKS īstenotā uzraudzība un ieguldījumi vērtspapīros

LCKS uzrauga un vērtē KS izsniegto kredītu kvalitāti un riskus. Pozitīvi tiek vērtēts to KS kredītportfelis, kur kavējumi nepārsniedz 5%. Ja kavēto kredītu procents ir 12% un vairāk, tad LCKS pret šādām KS ievieš pastiprinātas uzraudzības prasības.

Kredītus, kuru apmērs pārsniedz 85 tūkst. EUR, papildus vērtē LCKS speciālisti.

Ja KS aktīvi pārsniedz 15 milj. EUR, tad nepieciešami savi risku vērtēšanas speciālisti.

Reizi pusotrā gadā KS kontroli veic LCKS un par rezultātiem informē Lietuvas Banku. Vērojama tendence, kad Lietuvas Banka arvien vairāk uzticas LCKS kontrolei un KS kontroli klātienē veic retāk. KS, kuru aktīvi pārsniedz 3 milj. EUR, gada pārskatam nepieciešams auditora atzinums.

LCKS īpašu uzmanību vērš uz KS brīvo līdzekļu turēšanu vērtspapīros, kas ir saistīta ar paaugstinātiem riskiem. Tādēļ Lietuvas Banka ir noteikusi ierobežojumus ieguldījumiem vērtspapīros.

Lai mazinātu riskus no operācijām vērtspapīru tirgos, LCKS saviem biedriem palīdz investēt liekos līdzekļus un konsultē par investīciju iespējām.

LCKS stabilizācijas fonds

Arī Lietuvā KS veic iemaksas noguldījumu garantiju fondā, no kura tiek izmaksātas kompensācijas noguldītājiem KS bankrota gadījumā, bet atšķirībā no Latvijas Lietuvā LCKS sistēmas ietvaros papildus uztur likviditātes jeb stabilizācijas fondu, kura mērķis ir nepieļaut KS bankrotus. Likviditātes fonds palīdzējis 13 KS izvairīties no bankrota. Līdzīgi stabilitātes fondi tika izveidoti arī Vācijā, kad Berliner Raiffeisen bankrotā noguldītāji zaudēja 10 miljardus EUR.

Akademinė Kredito unija

Pēcpusdienā apciemojām krājaizdevu sabiedrību „Akademinė Kredito unija” (AKU), http://www.aku.lt/, kuras nosaukumu latviski var tulkot kā “Akadēmiskā krājaizdevu sabiedrība”. Ar tās darbību mūs iepazīstināja Gitana Jaseniene, AKU administrācijas vadītāja.

AKU ar 58 milj. LTL (apmēram 16,8 milj. EUR) aktīviem un 4600 paju īpašniekiem ir piektā lielākā Lietuvas KS. Tajā strādā 7 pilna laika darbinieki, drīz pieņems astoto, kas atbildēs par mārketingu. Algas aptuveni uz pusi mazākas kā bankās. Valdes sēdes notiek ik nedēļu, un valdes locekļi par katru sēdi saņem 50 EUR.

Lielākais ienākumu avots ir kredīti, un rentabilitāte ir 1%. Peļņa tiek ieguldīta pamatkapitālā, jo Lietuvas Banka pastiprina prasības attiecībā uz kapitāla pietiekamību. AKU priekšroku dod juridisko personu kreditēšanai, jo patēriņa kredītiem ir 2 -3 reizes lielāks kavējumu īpatsvars.

Hipotekārajiem kredītiem pieejamā likme ir 3,9%, kas parasti tiek noteikta nemainīga pietiekami ilgam laika periodam. Izvērtējot kredīta pieprasījumus, ņem vērā galvojumus, oficiālās algas un citus pārbaudāmus ienākumus. Pieaugušam cilvēkam iztikas minimums noteikts 232 EUR mēnesī, bērniem puse no tā. Ja klienta mājsaimniecības ienākumi mazāki, kredītu atsaka. Vispārējais noteikums ir, ka ģimene var maksāt kredītos ne vairāk par 40% no mēneša ienākumiem.

AKU kopējā kredītportfelī 90% ir standarta kredīti, fiziskajām personām izsniegtajos tādi ir 86%, bet juridiskajām personām izsniegtajos 95%. Tādēļ juridiskās personas AKU kreditē labprātāk, pagājušajā gadā juridiskajām personām izsniegto kredītu portfelis pieaudzis par 50%. Visriskantākie ir privātpersonām izsniegtie lielie kredīti. Jaunu biedru piesaiste pamatā balstās uz citu klientu rekomendācijām.

Arī Lietuvā liela problēma ir tā saucamie „ātrie kredīti”; tie orientējas uz ļoti specifisku klientu loku – jauniem vīriešiem, kas neapsver riskus.

AKU dalība LCKS maksā apmēram 1000 EUR mēnesī, jo 0,2% no kredītportfeļa jāiemaksā LCKS uzturētajā stabilizācijas fondā. Pēdējā laikā izdevies riskanto kredītu daudzumu samazināt no 14 līdz 10%, tāpēc iemaksas ir samazinājušās. Līdzīgi kā Latvijā, valdes locekļi par saviem lēmumiem atbild ar visu savu mantu. Ja krājaizdevu sabiedrības loceklis vēlas izstāties, savu paju kapitālu varēs saņemt pēc tuvākās gada atskaites.

Ēriks Čoders
Krājaizdevu sabiedrības „Allažu saime” valdes priekšsēdētājs:

Lietuvā uzņēmējs netiek uzskatīts par spekulantu, tāpēc izmaiņas likumos ir vērstas uz spekulatīvu darījumu ierobežošanu, nevis pret uzņēmējdarbības kreditēšanu. Tieši otrādi, Lietuvas valsts noslēgusi sadarbības līgumu ar 57 krājaizdevu sabiedrībām par atbalsta programmu jaunajiem uzņēmējiem 14,5 milj. EUR apmērā, kur 2,3 milj. EUR tiek novirzīti KS administratīvā resursa stiprināšanai (algas, apmācība, IT attīstība). No 63 Lietuvas Centrālās krājaizdevu savienības biedriem tikai 5 KS nav pozitīvas pieredzes uzņēmēju kreditēšanā. Lietuvā nav bankrotējusi neviena KS, ko būtu izraisījusi uzņēmējdarbības kreditēšana.

Lietuvas Banka atbalsta izmaiņas likumdošanā, lai neļautu KS darboties individuāli, jo tas veicina spekulatīvus darījumus un KS bankrotus. No LCKS 63 biedriem bankrotējusi 1 KS (1,59%), kamēr individuāli strādājošo KS vidū no 14 bankrotēja 3 (21,4%). Salīdzinājumam – Latvijā no 38 KS bankrotēja 6 (15,79%).

Lietuvas KS strauji atgūst stabilitāti un 2014. gadu ar peļņu beidza 54 no 74 KS (72,97%), kamēr Latvijā no 32 KS tikai 15 (46,88%).

Inesis Feiferis
Biedrības „Krājaizdevu apvienība” valdes priekšsēdētājs:

Tikšanās ar Lietuvas Centrālo krājaizdevu sabiedrību savienību atvēra acis un ļāva iegūt pareizu priekšstatu par notiekošo Lietuvas finanšu kooperācijas jomā. Saņemot informāciju no pirmajām personām, pārliecinājos, ka Latvijas Bankas, kā arī Finanšu ministrijas agrāk izteiktie argumenti par to, ka nevajag ļaut Latvijas krājaizdevu sabiedrībām kreditēt komercsabiedrības, kooperatīvus un tml., atspoguļoja tikai daļu no patiesības. Nezinu, vai tas tika darīts apzināti, lai pamatotu savu negatīvo nostāju pret grozījumiem Krājaizdevu sabiedrību likumā, vai arī tā izpaudās attiecīgo institūciju speciālistu neprofesionālisms, nevēlēšanās iedziļināties lietas būtībā.

Ir skaidrs, ka Lietuvā bankrotēja tās krājaizdevu sabiedrības, kuru vadība bija neprofesionāla, ar noslieci uz apzinātu kreditēšanas standartu neievērošanu. Tā teikt, cilvēciskais faktors bija galvenais iemesls bankrotam, nevis tas, ka Lietuvas krājaizdevu sabiedrības kreditēja komersantus. Par to liecina arī tāds fakts, ka, īstenojot INVEGA (valstij piederošs uzņēmējdarbības atbalsta fonds) uzņēmēju iesācēju mikrokreditēšanas programmu, tika izsniegti vairāk kā 4000 kredīti, no kuriem pēc trim gadiem ir neveiksmīgi tikai 3%, kas ir vairāk nekā labs rezultāts, jo starptautiski atzīts, ka parasti šādās programmās neveiksmīgi jau pēc pirmā gada ir ap 50%!

LCKS panāca tādu rezultātu tāpēc, ka apzinājās kļūdu iemeslus un, sadarbojoties ar Lietuvas Banku, Finanšu ministriju, tos novērsa, apmācot cilvēkus, ieviešot attiecīgus standartus kreditēšanā, informācijas sistēmu pielietošanā, risku vadībā, nevis aizliedzot nodarboties ar komersantu kreditēšanu, kā tas ir vērojams Latvijā.

Jā, kreditēšana vienmēr ir saistīta ar riskiem. Bet vajag nevis aizliegt to darīt, bet gan kopā ar krājaizdevu sabiedrībām strādāt pie tā, lai iemācītos vadīt riskus. Lietuvā krājaizdevu sabiedrības netika pamestas likteņa varā, pēc principa, lai katrs tiek galā, kā māk, bet gan tika apvienoti Seima, Lietuvas Bankas, Finanšu ministrijas un LCKS spēki, kas ļāva sekmīgi pārvarēt izveidojušos kritisko situāciju. Latvijai ir jāmācās no Lietuvas kolēģu prasmes risināt problēmas, nevis kā strausam iebāzt galvu smiltīs. Latvijas krājaizdevu sabiedrībām ir jāapvienojas un kopīgi ar Saeimu, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Zemkopības ministriju, Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisiju jārada nacionāla, uz reģionu attīstību vērstu finanšu sistēma, kas pieder krājaizdevu sabiedrībām.

Lietuvas krājaizdevu sabiedrību veiksmes stāsta pamatā ir kooperācija valsts līmenī!

Arnis Lemešonoks
Nītaures Kooperatīvā krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētājs:

Tiekoties ar Lietuvas Centrālo krājaizdevu sabiedrību savienības vadību, gan arī apmeklējot Kauņas lielāko krājaizdevu sabiedrību, vēlreiz pārliecinājos par nepieciešamību arī Latvijā veidot Centrālo krājaizdevu savienību. Lietuvas piemērs parāda, ka visus jautājumus, kas saistīti ar krājaizdevu sabiedrību darbību, var risināt kopīgi. Tā var izvairīties no kļūdām, izstrādājot vienotus dokumentus, kas regulē krājaizdevu sabiedrību kredītpolitiku, noguldījumu piesaisti, risku kontroli u. c. Protams, daudz vienkāršāk tādā veidā ir piesaistīt līdzekļus vienotas grāmatvedības datorprogrammas izstrādei. Lietuvā lielāko kredītu risku izvērtēšanā piedalās riska kontroles speciālisti no Lietuvas Centrālās kredītsabiedrību savienības, kas līdz minimumam samazina iespēju pieņemt kļūdainu lēmumu, izsniedzot kredītus. Tā ir arī iespēja kopīgi piedalīties valsts un Eiropas mikrokreditēšanas programmās.

Dzintars Vaivods
SIA „Lauku konsultāciju un izglītības centra” finansists:

Vizīte Lietuvā vēlreiz apliecināja to, ka labi rezultāti ir panākami ar mērķtiecīgu darbu un nozares kopdarbību. Lietuvas krājaizdevu sabiedrību pēdējo gadu attīstības panākuma atslēga ir klientu loka paplašināšana, uzsākot kreditēt iesācēju uzņēmumus (start-ups). Lai arī šādu uzņēmumu kreditēšana ir saistīta ar papildus riskiem, tomēr tā ir brīva niša komerckredītu tirgū un ļoti svarīga nodarbinātības veicināšanai vietējās teritorijās. Latvijas krājaizdevu sabiedrībām daudz jāstrādā, lai paplašinātu iespējas finansēt lauksaimniecības un citus uzņēmumus, tādā veidā dažādojot savu kredītportfeli un piešķirot lielāku jēgu to darbībai. Lai KS darbības būtu stabilāka, kā arī varētu piedāvāt vairāk pakalpojumus klientiem, Lietuvas pieredze parāda, ka ir nepieciešama otrā līmeņa kooperācija, KS apvienojoties kopdarbības organizācijās.