Lietuvas pieredze finanšu kooperatīvu attīstībā

Latvijā jau ilgāku laiku ir izvērsusies diskusija par grozījumiem Krājaizdevu sabiedrību likumā, it īpaši par tiesībām krājaizdevu sabiedrībām kreditēt komersantus. Lietuvas pieredze finanšu kooperācijas attīstībā tiek locīta visādos iespējamos variantos, gan pozitīvā aspektā, gan negatīvā. Lai gūtu informāciju no pirmavotiem, Krājaizdevu apvienība 2015. gada 25. martā organizēja pieredzes apmaiņas braucienu uz Lietuvu.

Deviņi brauciena dalībnieki pārstāvēja gan strādājošas Latvijas krājaizdevu sabiedrības, gan dibināšanas procesā esošas grupas. Ar pieredzi dalījās Lietuvas Centrālās krājaizdevu sabiedrību savienības (LCKS) (Lietuvos centrinė kredito unija, www.lku.lt) vadītājs Fortunatas Dirgincius un Lietuvas vienas no lielākajām krājaizdevu sabiedrībām, Kauņas Akademinė kredito unija (www.aku.lt) vadītāja Gitana Jaseniene.

F. Dirgincius mūs laipni uzņēma LCKS centrālajā birojā Kauņā. Svarīgākie apspriežamie jautājumi – LCKS loma un uzdevumi, juridisko personu kreditēšana, krīzes mācības un risinājumi.

Neliels ieskats vispārējā situācijā

Lietuvā ir 74 krājaizdevu sabiedrības un 123 norēķinu kases. Turpināt lasīt

Advertisements

Prezentācija par Lietuvas krājaizdevu sabiedrībām

Resursu sadaļā pieejama latviski pārtulkota prezentācija par Lietuvas krājaizdevu sabiedrībām, tās autors ir Fortunatas Dirgincius (Linkedin), Lietuvas Centrālās Krājaizdevu savienības valdes priekšsēdētājs, kurš 2012. gada 28. jūnijā Rīgā uzstājās ar ļoti interesantu lekciju par Lietuvas krājaizdevu sabiedrību sistēmu, tās veikumiem un izaicinājumiem. Lietuvas Centrālā Krājaizdevu savienība faktiski jau ir kļuvusi par kooperatīvo banku.

Kooperācija kā Beverīnas novada attīstības ceļš

Latvijas valsts 93. dzimšanas dienas svinīgajā sarīkojumā Trikātā Beverīnas novada domes priekšsēdētājs Māris Zvirbulis aicināja klātesošos salīdzināt pirmskara Latvijas brīvvalsts 20 gadu pastāvēšanas laikā sasniegto ar stāvokli šodien, pēc citiem 20 gadiem.

Ja pirmā perioda sasniegumus raksturoja gan tādām rietumvalstīm kā Somijai un Dānijai pielīdzināms dzīves līmenis, gan zelta rezervju uzkrājumi ārzemju bankās, tad otrā iezīmes kā valstī tā arī novadā ir lielas kredītsaistības, bērnu skaita mazināšanās, vietējās ražošanas apsīkums un aizvietošana ar importa precēm, no tā izrietošs darbavietu trūkums un darbaspējīgo cilvēku, īpaši jauniešu došanās projām darba un nodrošinātas dzīves meklējumos. Secinājums, M. Zvirbulis saka, ir viens – līdzšinējā saimniekošana vedusi nepareizā virzienā.
Turpināt lasīt