K. Āboliņš. Kā Latvijā apkarot ēnu ekonomiku?

Autors: KAA atbalstītājs Dr. K. I. Āboliņš

Pārpublikācija atļauta, saglabājot atsauci uz autoru un pirmavotu. Saīsināta versija publicēta ‘Brīvajā Latvijā’.

Ir labi, ka rūpes par ēnu ekonomikas apkarošanu pieaug. Televīzijas diskusijās par šo tematu piedalās gan finanšu un tieslietu ministri, gan attiecīgo biedrību pārstāvji, kā piemēram „Business Against Shadow Economy” (BASE).

Ir pētījumi, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2014. gadā sasniedza aptuveni 24% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā (ES), kā arī divreiz lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, kur ēnu ekonomika veido 12,5% un 13,2% no IKP.

Arī Laimdotas Straujumas valdība uzsvēra ēnu ekonomikas mazināšanu kā prioritāti, lai mazināšanas pasākumi būtu galvenais avots nodokļu ieņēmumu kāpumam. Finanšu ministrija gada laikā esot izstrādājusi plānu, kā mazināt ēnu ekonomiku, un tas saturot 50 pasākumus ar mērķi mazināt ēnu ekonomikas apmēru Latvijā vismaz par vienu procentpunktu gadā, sasniedzot Eiropas vidējo līmeni līdz 2020. gadam.

Neesmu šo plānu redzējis, kur nu vēl lasījis, tikai no visādiem mēdijiem ieguvis informāciju, ka plāna uzsvars ir uz kontroles pasākumiem un kontrolējušo iestāžu kapacitātes stiprināšanu. No plānā iekļautiem pasākumiem 37 nodarbojās ar kontroles stiprināšanu, kas pavairo adminstratīvo slogu uzņēmējiem.

Saņēmu Jaunās konservatīvās Partijas atklāto vēstuli Tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam un sabiedrībai. Arī tur: ēnu ekonomika ir komplicēta problēma, kas būtībā aptver visu tautsaimniecību.

Vai patiešām? Turpināt lasīt

Advertisements

Par dažiem krājaizdevu sabiedrību attīstības nosacījumiem

Autors: Inesis Feiferis, Krājaizdevu Apvienības biedrs

Pārpublikācija atļauta ar nosacījumu, ka teksts netiek mainīts un tiek saglabāta atsauce uz pirmavotu.

Rīgā, 2016. gada 22. janvārī, norisinājās konference “Krājaizdevu sabiedrības kā dzinējspēks reģionālajā attīstībā un izaugsmē: Eiropas pieredze un Latvijas nākotnes skatījums”, ko organizēja Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupa Eiropas Parlamentā sadarbībā ar Krājaizdevu Apvienību (KAA) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC).

Šai konferencei ir būtiska nozīme, lai Latvijā sāktu nopietni diskutēt par krājaizdevu sabiedrību (KS) kustības tālākās attīstības stratēģiju, tās kavējošajiem apstākļiem un stimulējošajiem pasākumiem, kam arī veltu šo rakstu. Tas ir pirmais no rakstu sērijas par tēmu, kā tālāk attīstīt krājaizdevu sabiedrības Latvijā.

Ekonomikas ministrija jau pasen virzīja priekšlikumus par to, lai iesaistītu krājaizdevu sabiedrības mikrokredītu izsniegšanā komersantiem, it īpaši reģionos, kur komercbanku darbība pēckrīzes apstākļos ir samazinājusi finanšu pieejamību uzņēmējiem. Ministrija bija sagatavojusi priekšlikumus par grozījumiem Krājaizdevu sabiedrību likumā ar mērķi atļaut izsniegt mikrokredītus visām personām, kas var būt par krājaizdevu sabiedrību biedriem, jo patreiz to ir atļauts darīt tikai attiecībā uz individuālajiem komersantiem, individuāliem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieka vai zvejnieka saimniecībām, bet ir liegts to darīt attiecībā uz komercsabiedrībām (personālsabiedrībām un kapitālsabiedrībām), lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām, dārzkopības kooperatīvajām sabiedrībām. Paralēli šim priekšlikumam tika virzīts otrs priekšlikums par to, lai ļautu krājaizdevu sabiedrībām veidot kopīgu komercsabiedrību efektīvākai kopdarbībai, lai paaugstinātu KS kompetenci, veicinātu institucionālo attīstību, uzlabotu modernu informācijas tehnoloģiju pielietošanu ikdienas darbā, veicinātu savstarpējo uzraudzību un atbildību.

Finanšu ministrijas tā laika parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, paužot konferencē ministrijas negatīvo nostāju pret to, lai krājaizdevu sabiedrībām ļautu izsniegt mikroaizdevumus plašākam lokam juridisko personu, kā arī ļaut krājaizdevu sabiedrībām apvienoties un veidot kopīgu komersantu efektīvākai kopdarbībai, savā runā izmantoja atsauces uz it kā negatīvo krājaizdevu sabiedrību pieredzi Eiropas telpā. Pamatdoma bija tāda, ka Turpināt lasīt