K. Āboliņš. Kā Latvijā apkarot ēnu ekonomiku?

Autors: KAA atbalstītājs Dr. K. I. Āboliņš

Pārpublikācija atļauta, saglabājot atsauci uz autoru un pirmavotu. Saīsināta versija publicēta ‘Brīvajā Latvijā’.

Ir labi, ka rūpes par ēnu ekonomikas apkarošanu pieaug. Televīzijas diskusijās par šo tematu piedalās gan finanšu un tieslietu ministri, gan attiecīgo biedrību pārstāvji, kā piemēram „Business Against Shadow Economy” (BASE).

Ir pētījumi, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2014. gadā sasniedza aptuveni 24% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā (ES), kā arī divreiz lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, kur ēnu ekonomika veido 12,5% un 13,2% no IKP.

Arī Laimdotas Straujumas valdība uzsvēra ēnu ekonomikas mazināšanu kā prioritāti, lai mazināšanas pasākumi būtu galvenais avots nodokļu ieņēmumu kāpumam. Finanšu ministrija gada laikā esot izstrādājusi plānu, kā mazināt ēnu ekonomiku, un tas saturot 50 pasākumus ar mērķi mazināt ēnu ekonomikas apmēru Latvijā vismaz par vienu procentpunktu gadā, sasniedzot Eiropas vidējo līmeni līdz 2020. gadam.

Neesmu šo plānu redzējis, kur nu vēl lasījis, tikai no visādiem mēdijiem ieguvis informāciju, ka plāna uzsvars ir uz kontroles pasākumiem un kontrolējušo iestāžu kapacitātes stiprināšanu. No plānā iekļautiem pasākumiem 37 nodarbojās ar kontroles stiprināšanu, kas pavairo adminstratīvo slogu uzņēmējiem.

Saņēmu Jaunās konservatīvās Partijas atklāto vēstuli Tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam un sabiedrībai. Arī tur: ēnu ekonomika ir komplicēta problēma, kas būtībā aptver visu tautsaimniecību.

Vai patiešām? Vai tad patiešām Latvijā nav neviena ekononomista vai banķiera vai vismaz Latvijas Banka varētu pateikt, ka Latvijā ēnu ekonomikas un kukuļošanas pamats ir nepareiza finanšu organizācija?

Kas ir nepareiza finanšu organizācija? Mazs konkrēts piemērs, kurš attiecas uz visiem, kuriem ir īpašumi Latvijā.
Es esmu saistīts ar lauku īpašumu Beverīnas novadā Brenguļu pagastā, man ir īpašums Luksemburgā un Vācijā. Vācijā man īpašuma nodoklis jāmaksā mana novada krājbankā (Sparkasse), Luksemburgā valsts krājbankā (Banque et Caisse d’Epargne de l’Etat). Vācijā un Luksemburgā man nav un nevar būt ne mazākās šaubas par to, ka mans nodoklis būs noteikti pieejams attiecīgai pašvaldībai un daļa no nodokļa tiks izmantot novada attīstībai. Tā Vācijā mazie un vidējie uzņēmumi ir Vācijas labklājības pamats un Luksemburga ir Eiropas Savienības (ES) labklājīgākā valsts.

Brenguļu pagastā īpašumu nodoklis ir jāiemaksā ārzemju bankā! Un patlaban visus īpašumu un arī citus nodokļus Latvijā maksā ārzemju bankās!

Vai tad patiešām nav saprotams, ka tas ir pamats ēnu ekonomikai: kamdēļ man jāveicina ārzemnieku labklājība? Es veicināšu savu un savu līdzstrādnieku labklājību. Savu īpašumu es nodošu savai paskastītes firmai Maltā vai Kotdivuārā. Saviem līdzstrādniekiem algu maksāšu aploksnēs. Darījumus darīšu bez rēķiniem, lai nebūtu jāmaksā PVN. Kontrolieri ielūgšu vismaz uz vakariņām Valmierā; ja vajadzīgs, tad lepni Rīgā, ja pavisam vajadzīgi – tad aploksne.

Saprotu, ka tā ceļš no Brenguļiem uz Trikātu paliks kāds tas ir bijis: neasfaltēts, grantēts un ja nav greiderēts, tad ar mašīnu brauc kā pa trepēm. Bet ēnojoties un kukuļojoties man būs atkal jauna mašīna un braukšu pa trepēm līdz nākošai jaunai mašīnai. Kāda tur problēma?

Ir patiešām nesaprotami un katrā ziņā žēl, ka ministrijas, biedrības, partijas nesaprot, kas Latvijā ir pamatā ēnu ekonomikai un kukuļošanai.

Kas būtu jādara, lai pamatos mazinātu ēnu ekonomiku un kukuļošanu Latvijā?

Būtu jāizvedo inovatīva finanšu organizācija Latvijā. Proti, būtu jāapvieno krājbanku un krājaizdevu stratēģijas vienā finanšu institūcijā. Krājbankas stratēgija ir kā bezpeļņas bankai attīstīt attiecīgo pilsētu vai novadu. Peļņa tiek izmantota, lai veicinātu attiecīgās pilsētas vai novada ekonomisko darbību. It sevišķi finansējot jaunas biznesa idejas un uzņēmumus. Vācijas labklājības pamats ir galvenokārt mazie un vidējie uzņemumi, kuri nav koncentrēti lielajās pilsētās, bet darbojās visās pilsētās un novados. Tamdēļ ne Vācijā, ne Luksemburgā nav pareizs apgalvojums, ka valsts nākotne ir pilsētu nākotne.

Savukārt krājaizdevu sabiedrības stratēgija ir veicināt biedru labklājību.

Arī Vācijā jau sāk diskutēt par to, vai krājbankas un krājaizdevu sabiedrības nebūtu jāapvieno. Izskaidrojums tam ir vienkāršs: arvien mazāk ir vajadzīgi tieši banku pakalpojumi, jo tos arvien vairāk var nokārtot ar datora palīdzību. Bet arvien lielāka nozīme ir veicināt un finansēt novadā jaunas uzņēmejdarbības idejas. Arvien vairāk jaunās uzņēmējdarbības idejas finansē ar to saukto „pūļa finansēšanu” (crowd financing). Savienojot krājbanku un krājaizdevu sabiedrību, pūļa finansēšanas pamats būtu šīs institūcijas biedri un līdz ar to šis jaunais finansēšanas veids nebūtu tik kļūdains kā patlaban. Arī lokālām valūtām – lokāliem vērtībniekiem – būtu aptverošāks pamats.

Tātad Latvijā vajadzētu organizēt katrā novadā un katrā lielākā pilsētā finanšu institūciju, kas no vienas puses ir krājaizdevu sabiedrība, bet tā kā pašvaldībai ir obligāti jābūt sabiedrības biedram, tā darbojās arī kā novada vai pilsētas ekonomiskās attīstības institūcija. Visi nodokļu maksājumi tiek maksāti šīs institūcijas pašvaldības kontā. Tā fundamentāli mazinātos ēnu ekonomikas, aplokšņu maksājumu un kukuļošanas dzenuļi. Tieši otrādi, varēs plaši izmantot Leader programmu, jo maksājumus veiktu šīs finanšu institūcijas, kuras pēc projekta realizēšanas naudu saņemtu no LAD. Pašvaldības varēs izmantot pirmpirkuma tiesības un tā veidot lauku attīstības stratēģiju. Uz šī fona Brenguļu Trikātas ceļa asfaltēšana būtu Beverīnas novada konkrēts darījums tuvākā laikā.

Šīs novadu krājaizdevu sabiedrības institūcijas revidētu un refinansētu Latgales, Vidzemes, Kurzemes un Zemgales šo pašu finanšu institūciju apvienības. Šīs apvienības savukārt revidētu un refinansētu Latvijas finanašu institūciju apvienība, kura revidētu un refinansētu it sevišķi Rīgas krājaizdevu finananšu institūciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) revidētu vienīgi Latvijas krājaizdevu finanšu institūcijas apvienību.

FKTK tad varētu pilnībā rūpēties par naudas atmazgāšanas novēršanu un veidot Latviju par vietu, kur būtu izdevīgi veidot ofšoru uzņēmumus. Tie ir uzņēmumi, kuri vada, menedžē tos uzņēmumus, kurus ir nodibinājuši, piemēram, kāds Vācijas un Ukrainas uzņēmums. Bieži vācu uzņēmums negribēs, ka jaunā uzņēmuma vadība ir Ukrainā un Ukrainas uzņēmums negribēs, ka jaunā uzņēmuma vadība ir Vācijā. Latvijā būtu jādara viss, lai tā būtu pievilcīgākā vieta šādu uzņēmumu vadības lokalizēšanai Austrumeiropā.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s