Sveicam KKS Metsepole ar licenses saņemšanu!

Krājaizdevu Apvienība apsveic KKS Metsepole ar licenses saņemšanu!

Tālāk citējam FKTK preses relīzi:

 

Rīgā, 21.06.2018

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

FKTK padomes sēdē pieņemts lēmums izsniegt licenci kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai “METSEPOLE”

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 19.06.2018. pieņēmusi lēmumu izsniegt licenci jaundibinātajai kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai “METSEPOLE” (turpmāk – KKS).

Jaunā KKS tiek veidota pēc teritoriālā principa, plānojot piesaistīt biedrus no blakus administratīvajām teritorijām – Salacgrīvas, Alojas, Kocēnu, Pārgaujas, Krimuldas, Sējas un Saulkrastiem.

Sabiedrības dibinātāji ir 23 fiziskas personas. Par valdes priekšsēdētāju ir apstiprināts Agris Vēveris, par valdes priekšsēdētāja vietnieku – Hermanis Juzefovičs, savukārt par valdes locekli – Aija Ošāne.

 

Turpmākai informācijai:

Ieva Upleja

FKTK Komunikācijas daļas vadītāja

tālr.: + 371 67774807; e-pasts: ieva.upleja@fktk.lv

 

Vairāk par FKTK:

www.fktk.lv, www.klientuskola.lv, Twitter.com/FKTK_LV

Advertisements

K. Āboliņš. Kā Latvijā apkarot ēnu ekonomiku?

Autors: KAA atbalstītājs Dr. K. I. Āboliņš

Pārpublikācija atļauta, saglabājot atsauci uz autoru un pirmavotu. Saīsināta versija publicēta ‘Brīvajā Latvijā’.

Ir labi, ka rūpes par ēnu ekonomikas apkarošanu pieaug. Televīzijas diskusijās par šo tematu piedalās gan finanšu un tieslietu ministri, gan attiecīgo biedrību pārstāvji, kā piemēram „Business Against Shadow Economy” (BASE).

Ir pētījumi, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2014. gadā sasniedza aptuveni 24% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā (ES), kā arī divreiz lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, kur ēnu ekonomika veido 12,5% un 13,2% no IKP.

Arī Laimdotas Straujumas valdība uzsvēra ēnu ekonomikas mazināšanu kā prioritāti, lai mazināšanas pasākumi būtu galvenais avots nodokļu ieņēmumu kāpumam. Finanšu ministrija gada laikā esot izstrādājusi plānu, kā mazināt ēnu ekonomiku, un tas saturot 50 pasākumus ar mērķi mazināt ēnu ekonomikas apmēru Latvijā vismaz par vienu procentpunktu gadā, sasniedzot Eiropas vidējo līmeni līdz 2020. gadam.

Neesmu šo plānu redzējis, kur nu vēl lasījis, tikai no visādiem mēdijiem ieguvis informāciju, ka plāna uzsvars ir uz kontroles pasākumiem un kontrolējušo iestāžu kapacitātes stiprināšanu. No plānā iekļautiem pasākumiem 37 nodarbojās ar kontroles stiprināšanu, kas pavairo adminstratīvo slogu uzņēmējiem.

Saņēmu Jaunās konservatīvās Partijas atklāto vēstuli Tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam un sabiedrībai. Arī tur: ēnu ekonomika ir komplicēta problēma, kas būtībā aptver visu tautsaimniecību.

Vai patiešām? Turpināt lasīt

Par dažiem krājaizdevu sabiedrību attīstības nosacījumiem

Autors: Inesis Feiferis, Krājaizdevu Apvienības biedrs

Pārpublikācija atļauta ar nosacījumu, ka teksts netiek mainīts un tiek saglabāta atsauce uz pirmavotu.

Rīgā, 2016. gada 22. janvārī, norisinājās konference “Krājaizdevu sabiedrības kā dzinējspēks reģionālajā attīstībā un izaugsmē: Eiropas pieredze un Latvijas nākotnes skatījums”, ko organizēja Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupa Eiropas Parlamentā sadarbībā ar Krājaizdevu Apvienību (KAA) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC).

Šai konferencei ir būtiska nozīme, lai Latvijā sāktu nopietni diskutēt par krājaizdevu sabiedrību (KS) kustības tālākās attīstības stratēģiju, tās kavējošajiem apstākļiem un stimulējošajiem pasākumiem, kam arī veltu šo rakstu. Tas ir pirmais no rakstu sērijas par tēmu, kā tālāk attīstīt krājaizdevu sabiedrības Latvijā.

Ekonomikas ministrija jau pasen virzīja priekšlikumus par to, lai iesaistītu krājaizdevu sabiedrības mikrokredītu izsniegšanā komersantiem, it īpaši reģionos, kur komercbanku darbība pēckrīzes apstākļos ir samazinājusi finanšu pieejamību uzņēmējiem. Ministrija bija sagatavojusi priekšlikumus par grozījumiem Krājaizdevu sabiedrību likumā ar mērķi atļaut izsniegt mikrokredītus visām personām, kas var būt par krājaizdevu sabiedrību biedriem, jo patreiz to ir atļauts darīt tikai attiecībā uz individuālajiem komersantiem, individuāliem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieka vai zvejnieka saimniecībām, bet ir liegts to darīt attiecībā uz komercsabiedrībām (personālsabiedrībām un kapitālsabiedrībām), lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām, dārzkopības kooperatīvajām sabiedrībām. Paralēli šim priekšlikumam tika virzīts otrs priekšlikums par to, lai ļautu krājaizdevu sabiedrībām veidot kopīgu komercsabiedrību efektīvākai kopdarbībai, lai paaugstinātu KS kompetenci, veicinātu institucionālo attīstību, uzlabotu modernu informācijas tehnoloģiju pielietošanu ikdienas darbā, veicinātu savstarpējo uzraudzību un atbildību.

Finanšu ministrijas tā laika parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, paužot konferencē ministrijas negatīvo nostāju pret to, lai krājaizdevu sabiedrībām ļautu izsniegt mikroaizdevumus plašākam lokam juridisko personu, kā arī ļaut krājaizdevu sabiedrībām apvienoties un veidot kopīgu komersantu efektīvākai kopdarbībai, savā runā izmantoja atsauces uz it kā negatīvo krājaizdevu sabiedrību pieredzi Eiropas telpā. Pamatdoma bija tāda, ka Turpināt lasīt

Latvijā izveidota vēl viena krājaizdevu sabiedrība

Avots: FKTK 29. aprīļa paziņojums presei

Rīgā, 29.04.2015
Informācija plašsaziņas līdzekļiem

Tiks izsniegta licence “Latvijas lauksaimnieku krājaizdevu sabiedrībai”

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome šodien pieņēma lēmumu izsniegt licenci jaundibinātajai kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai (KKS) – “Latvijas lauksaimnieku krājaizdevu sabiedrībai”.

Jaunā KKS tiek veidota pēc nodarbinātības principa ar mērķi apvienot esošās Latvijas lauksaimnieku biedrības biedrus. Par tās valdes priekšsēdētāju ir apstiprināta Irina Pilvere, savukārt par valdes priekšsēdētāja vietnieku Andris Štamers un valdes locekli Ivars Keviešens.

Šobrīd Latvijā darbojas 32 licencētas kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības. Pēc FKTK datiem biedriem izsniegto kredītu atlikums 2014. gada 4. ceturkšņa laikā nedaudz samazinājās (par 0.5%) un decembra beigās sasniedza 16.2 milj. eiro, tomēr gada laikā kopumā kredītportfeļa atlikums saglabāja izaugsmi (par 1.9% jeb par 301 tūkst. eiro). Lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots ir biedru noguldījumi – to atlikums kopš 2014. gada sākuma audzis par 8.1% jeb par 1.2 milj. eiro, pērnā gada beigās sasniedzot 16.5 milj. eiro.

Turpmākai informācijai:
Elīna Avotiņa
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 
Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr. 67774860, 27435292, 
elina.avotina@fktk.lv

Krājaizdevu Apvienība palīdz jaunajām KKS

Apsveicam ar panākumiem savus sadarbības partnerus, Ķekavas krājaizdevu sabiedrības dibinātājus!

Pēc vairāk kā septiņu gadu pārtraukuma Latvijas laukos nodibināta un saņēmusi licenci jauna pēc teritoriālā principa veidota krājaizdevu sabiedrība. Prieku vairo apstāklis, ka tas ir “Krājaizdevu Apvienības” un Ķekavas iniciatīvas grupas sadarbības rezultāts.

Pēc tam, kad jebkāds atbalsts dibināšanai tika liegts no LKKSS (Latvijas Kooperatīvo Krājaizdevu Sabiedrību Savienības), ķekavnieki nepalika vieni ar savām problēmām, tās palīdzēja atrisināt Krājaizdevu Apvienība. Arī citiem Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja griezties pēc palīdzības pie mums krājaizdevu sabiedrību dibināšanas un darbības jautājumos.

Ķekavnieki kā jaunas KKS pārstāvji bez maksas varēs pievienoties grāmatvedības – uzskaites programmai, ko KKS piedāvā “Krājaizdevu Apvienība” un arī pretendēt uz “Krājaizdevu Apvienības” piedāvātajiem kredītresursiem.

“Krājaizdevu Apvienība” arī turpmāk piedāvās atbalstu krājaizdevu kustības attīstībai.

Turpināt lasīt

Krājaizdevu Apvienība piedalās jaunas datorprogrammas izstrādē

Krājaizdevu Apvienība vēlas informēt esošās KKS, ka FKTK veiktajās pārbaudēs tiek aizrādīts par Microbanker DOS neatbilstību, jo programmas aprēķini ne vienmēr ir korekti. FKTK pārbaudes aktos pieprasa programmas nomaiņu.

Krājaizdevu Apvienība sadarbībā ar SIA “JP risinājumi” ir sākusi izstrādāt pilnīgi jaunu grāmatvedības un uzskaites programmatūru tieši KKS vajadzībām. Šonedēļ veikta pirmā testēšana un darbs tiks pabeigts 3 mēnšu laikā.

Programma būs vairākas reizes lētāka kā Microbanker WIN, jo datorprogrammu izstrādā un uzturēs Latvijas uzņēmums un licence nebūs jāpērk katram lietotājam, bet tikai Krājaizdevu Apvienībai. Orientējoši pievienošanās programmai maksās Ls 300 esošajām KKS un jaunajām tas būs par brīvu, lai veicinātu KKS attīstību Latvijā. LKKSS atvēlējusi Ls 240 atbalstam, tāpēc programma izmaksās Ls 60. Gada maksa būs 7-10 Ls mēnesī, tas ir maksimums Ls 120 gadā.

Programma darbosies kā kooperāciju atbalstošs mehānisms, kur tiks ievērots princips: jo vairāk lietotāju, jo lētāk. Tām KKS, kas vēlas uzzināt vairāk par pievienošanās nosacījumiem, esam gatavi nosūtīt papildus informāciju.

Ar cieņu,

Pauls Irbins
Valdes priekšsēdētājs
Biedrība “Krājaizdevu Apvienība”
+37129423324