16.09.2014. Siguldas novada Kultūras centrā notika seminārs par jautājumiem, kas aktuāli Latvijas kooperatīvajām krājaizdevu sabiedrībām (KKS). Seminārs tika organizēts sadarbībā ar Latvijas lauku konsultāciju centru, Siguldas novada domes Uzņēmējdarbības atbalsta punktu, Igaunijas kredītsabiedrību apvienību, krājaizdevu sabiedrību “Allažu saime” un biedrību “Krājaizdevu apvienība”.

Par jautājumu aktualitāti liecina fakts, ka uz semināru pieteicās 15 krājaizdevu sabiedrības un vēlmi saņemt informāciju par rezultātiem lūdza vēl trīs. Igauņu kolēģus pārsteidza fakts, ka problēmas atzīst tik daudzas Latvijas krājaizdevu sabiedrības, bet seminārā nepiedalās neviens no LKKSS (Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienības) valdes locekļiem. Viņiem neizprotams bija arī fakts, ka par pasākumiem, ko organizē Krievijas kredītsabiedrības, Latvijas krājaizdevu sabiedrības ir informētas, bet par sadarbības iespējām ar citām Eiropas un Baltijas reģiona kredītsabiedrībām informācijas nav. Vai Latvija izstājusies no Eiropas Savienības un atrodas Eirāzijas Muitas savienībā?

Paskaidrojām, ka diemžēl tā ir ilggadīga LKKSS tradīcija, jo arī 2008.gadā, kad pieredzes braucienā uz Lietuvu devās 16 krājaizdevu sabiedrības, starp pārstāvjiem nebija neviena valdes locekļa. LKKSS valde deva priekšroku tikties ar lietuviešiem atsevišķi bez ierindas biedru līdzdalības. Arī par programmnodrošinājumu savām KKS lielākā daļa LKKSS valdes locekļu ir parūpējušies un apmaksājuši to no kopīgajiem biedru maksājumiem. Ierindas biedriem jāspēj problēmas risināt saviem spēkiem, bet biedru naudas jāmaksā, lai palīdzētu LKKSS valdes locekļiem. LKKSS budžetā atvēlētā summa programmas iegādei nav risinājums, jo savienībai ir jāorganizē un jāpiedāvā. Ja viss jādara pašiem, tad kādus pienākumus uzņēmušies valdes locekļi?

Izskatāmās tēmas: Turpiniet lasīt →