16.09.2014. Siguldas novada Kultūras centrā notika seminārs par jautājumiem, kas aktuāli Latvijas kooperatīvajām krājaizdevu sabiedrībām (KKS). Seminārs tika organizēts sadarbībā ar Latvijas lauku konsultāciju centru, Siguldas novada domes Uzņēmējdarbības atbalsta punktu, Igaunijas kredītsabiedrību apvienību, krājaizdevu sabiedrību “Allažu saime” un biedrību “Krājaizdevu apvienība”.

Par jautājumu aktualitāti liecina fakts, ka uz semināru pieteicās 15 krājaizdevu sabiedrības un vēlmi saņemt informāciju par rezultātiem lūdza vēl trīs. Igauņu kolēģus pārsteidza fakts, ka problēmas atzīst tik daudzas Latvijas krājaizdevu sabiedrības, bet seminārā nepiedalās neviens no LKKSS (Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienības) valdes locekļiem. Viņiem neizprotams bija arī fakts, ka par pasākumiem, ko organizē Krievijas kredītsabiedrības, Latvijas krājaizdevu sabiedrības ir informētas, bet par sadarbības iespējām ar citām Eiropas un Baltijas reģiona kredītsabiedrībām informācijas nav. Vai Latvija izstājusies no Eiropas Savienības un atrodas Eirāzijas Muitas savienībā?

Paskaidrojām, ka diemžēl tā ir ilggadīga LKKSS tradīcija, jo arī 2008.gadā, kad pieredzes braucienā uz Lietuvu devās 16 krājaizdevu sabiedrības, starp pārstāvjiem nebija neviena valdes locekļa. LKKSS valde deva priekšroku tikties ar lietuviešiem atsevišķi bez ierindas biedru līdzdalības. Arī par programmnodrošinājumu savām KKS lielākā daļa LKKSS valdes locekļu ir parūpējušies un apmaksājuši to no kopīgajiem biedru maksājumiem. Ierindas biedriem jāspēj problēmas risināt saviem spēkiem, bet biedru naudas jāmaksā, lai palīdzētu LKKSS valdes locekļiem. LKKSS budžetā atvēlētā summa programmas iegādei nav risinājums, jo savienībai ir jāorganizē un jāpiedāvā. Ja viss jādara pašiem, tad kādus pienākumus uzņēmušies valdes locekļi?

Izskatāmās tēmas:

Programnodrošinājums

Izmaiņas likumdošanā uzliek par pienākumu daudzām Latvijas KKS līdz gada beigām atrast risinājumus. Igauņu kolēģu prezentācija demonstrēja kraso atšķirību izvēlētajos attīstības ceļos. Pretstatā Latvijai, mūsu kaimiņi Igaunijā un Lietuvā izvēlējušies stiprināt sadarbību starp kredītsabiedrībām un, piesaistot finanšu resursus no starptautiskām atbalsta programmām, izveidojuši programmu, kurai var pievienoties ikviena kredītsabiedrība. Latvijā LKKSS valde pieņēma lēmumu, izmantot visu sabiedrības biedru maksāto naudu un pieslēgties programmai, kuru varēs izmantot neliela daļa krājaizdevu sabiedrību, un par to noteica priviliģētas iespējas sev, lai šai programmai pievienotos.Tā Latvijā izveidoti priekšnosacījumi, lai krājaizdevu sabiedrības nespētu darboties saliedēti.

Starptautiskā sadarbība

Igauņu izstrādātā programma ir viens no starptautiskās sadarbības pozitīvajiem piemēriem. Mūsu kaimiņi jau ilgstoši piedāvā iespēju arī Latvijas krājaizdevu sabiedrībām iesaistīties šai sadarbības procesā. Diemžēl arī šeit LKKSS neļauj baltiešiem darboties vienoti. Informācija par pasākumiem Krievijā tiek nodota visām krājaizdevu sabiedrībām, bet par sadarbības iespējām, ko piedāvā mūsu kaimiņi, informācija tiek slēpta. Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, paceļas jautājums, kādi ir šādas politikas patiesie mērķi.

Finanšu resursu piesaiste un sadarbība

2014.gadu Latvijas krājaizdevu sabiedrības sāka cerīgi, jo pirmo reizi atjaunotās Latvijas valsts vēsturē valdības deklarācijā tika iekļauts atbalsts krājaizdevu sabiedrībām. Tas bija biedrības “Krājaizdevu apvienība” mērķtiecīga darba rezultāts. Turpinājums vairs nebija tik iepriecinošs. Latvija uzstādīja Eiropas mēroga antirekordu un darbu pārtrauca 3 krājaizdevu sabiedrības no 35. Pirms 10 gadiem Latvijā bija vairāk krājaizdevu sabiedrību nekā šobrīd un attīstība bijusi ar mīnusa zīmi. Izmaiņas likumdošanā izvirzījušas prasības, kuru izpildi saviem spēkiem nespēs nodrošināt vēl vairākas sabiedrības. Līdz gada beigām krājaizdevu sabiedrību skaits var samazināties vēl.

Krājaizdevu apvienības (KAA) aktivitātes

Seminārā piedalījās pirms gada dibinātā Ķekavas KKS un jaundibināmā Ziemeļvidzemes KKS, kurām atbalstu dibināšanā sniedza apvienība. Pieteikumu uz licenci septembrī iesniegušas vēl divas jaunas KKS, tāpēc nākotnē tomēr varam skatīties ar zināmu optimismu.