Krājaizdevu sabiedrībās iesaistās arī uzņēmēji; palīdz “mazajiem” ātrāk nekā bankas

Pārpublicēts no Lauku Avīzes, http://www.la.lv/krajaizdevas-aktivizejas/

Latvijas KKS izaugsme

Vismaz četras iniciatīvas grupas, aptverot desmit novadus, tostarp iesaistot Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistus, patlaban apzina iespējamos kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) dalībniekus, gatavo statūtus un citus dokumentus iesniegšanai Finanšu un kapitāla uzraudzības komisijā (FKTK), kā arī gatavojas dibināšanas sapulcēm.

Iesaistās arī uzņēmēji

Vēl pirms vairākiem gadiem KKS Latvijā galvenokārt atbalstīja, aizdeva naudu un palīdzēja pelnīt cilvēkiem, kas nenodarbojas ar uzņēmējdarbību, turpretim tagad finanšu kooperatīvu priekšrocības saredz un izmanto aizvien vairāk uzņēmēju. Tā aprīļa beigās licenci saņēma Latvijas Lauksaimnieku KKS, Turpināt lasīt

Advertisements

Latvija turpina pārsteigt

16.09.2014. Siguldas novada Kultūras centrā notika seminārs par jautājumiem, kas aktuāli Latvijas kooperatīvajām krājaizdevu sabiedrībām (KKS). Seminārs tika organizēts sadarbībā ar Latvijas lauku konsultāciju centru, Siguldas novada domes Uzņēmējdarbības atbalsta punktu, Igaunijas kredītsabiedrību apvienību, krājaizdevu sabiedrību “Allažu saime” un biedrību “Krājaizdevu apvienība”.

Par jautājumu aktualitāti liecina fakts, ka uz semināru pieteicās 15 krājaizdevu sabiedrības un vēlmi saņemt informāciju par rezultātiem lūdza vēl trīs. Igauņu kolēģus pārsteidza fakts, ka problēmas atzīst tik daudzas Latvijas krājaizdevu sabiedrības, bet seminārā nepiedalās neviens no LKKSS (Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienības) valdes locekļiem. Viņiem neizprotams bija arī fakts, ka par pasākumiem, ko organizē Krievijas kredītsabiedrības, Latvijas krājaizdevu sabiedrības ir informētas, bet par sadarbības iespējām ar citām Eiropas un Baltijas reģiona kredītsabiedrībām informācijas nav. Vai Latvija izstājusies no Eiropas Savienības un atrodas Eirāzijas Muitas savienībā?

Paskaidrojām, ka diemžēl tā ir ilggadīga LKKSS tradīcija, jo arī 2008.gadā, kad pieredzes braucienā uz Lietuvu devās 16 krājaizdevu sabiedrības, starp pārstāvjiem nebija neviena valdes locekļa. LKKSS valde deva priekšroku tikties ar lietuviešiem atsevišķi bez ierindas biedru līdzdalības. Arī par programmnodrošinājumu savām KKS lielākā daļa LKKSS valdes locekļu ir parūpējušies un apmaksājuši to no kopīgajiem biedru maksājumiem. Ierindas biedriem jāspēj problēmas risināt saviem spēkiem, bet biedru naudas jāmaksā, lai palīdzētu LKKSS valdes locekļiem. LKKSS budžetā atvēlētā summa programmas iegādei nav risinājums, jo savienībai ir jāorganizē un jāpiedāvā. Ja viss jādara pašiem, tad kādus pienākumus uzņēmušies valdes locekļi?

Izskatāmās tēmas: Turpināt lasīt

Siguldas Avīze: Siguldieši novērtē KKS “Allažu Saime”

Avots: http://www.allazusaime.lv/par-mumssiguldiesi-noverte-kks-allazu-saime/

Siguldas pilsētas iedzīvotāji veido 2/3 no jaunuzņemto biedru skaita kooperatīvajā krājaizdevu sabiedrībā “Allažu saime” (KKS). No jauna piesaistītajos noguldījumos Siguldiešu īpatsvars ir vēl iespaidīgāks. Un nozīme nav tikai tam , ka noguldījumu drošību līdz 70 000 latu krājaizdevu sabiedrībā garantē valsts. Noteicošais ir faktors, ka noguldījumi KKS ir divas trīs reizes pelnošāki par noguldījumiem bankās. Noguldījumi ar termiņu – 12 mēneši, gadā pelna 3,6%, 24 mēnešos tiek nopelnīti 4%, 36 mēnešos – 4,5%, 60 mēnešos – 5%, bet noguldījumiem ar paaugstinātu ienesīgumu tiek piedāvāti 12% gadā.

Gada laikā noguldījumu apjoms KKS audzis par 38%. Tas ļāvis “Allažu saimei” atmaksāt Hipotēku un Zemes bankā ņemto kredītu Ls 100 000,-. Tā sasniegts viens no finanšu kooperatīvu mērķiem – nodrošināt, lai no Sabiedrības darbības pelna vietējā reģiona iedzīvotāji un novadnieku nopelnītais neaizplūstu uz citām valstīm vai reģioniem. Novadnieku ienākumi auguši, jo % likmes augstākas par banku piedāvātajām, pelna Siguldas novads, jo palielinājies iedzīvotāju maksātais ienākumu nodoklis.

Turpināt lasīt