Pašpalīdzības kases – vai Latvijā iedzīvinās alternatīvu bankām?

Avots: Delfi.lv, 2017. gada 3. februāris. Autore Katrīna Žukova.

Valdības darba kārtībā nonācis jautājums par krājaizdevu sabiedrībām. Tas ir viens no alternatīvā finansējuma pakalpojumiem Latvijā, kas sniedz atbalstu saviem biedriem kā pašpalīdzības kases. Krājaizdevu sabiedrību darbības aktivizēšana varētu dot būtisku ieguldījumu reģionālajā attīstībā, tomēr, lai tas tā notiktu, plānots tām ļaut apvienot spēkus. Šī iecere gan tiek vērtēta neviennozīmīgi.

“Parasti krājaizdevu sabiedrības veidojušās kā alternatīva banku nozarei, tomēr laika gaitā virknē valstu tās ir iekarojušas nozīmīgu vietu valsts finanšu sistēmās. Piemēram, ASV un Kanādā krājaizdevu sabiedrību biedru skaits ir līdz pat 40-50% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem,” portālam “Delfi” norāda Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Ramona Rupeika-Apoga.

Profesore skaidro, ka, “ņemot vērā krājaizdevu sabiedrību mazo izplatību Latvijā, grūti prognozēt, ka tās varētu jau tuvākajos gados kļūt par nopietnu spēlētāju finanšu tirgū”. To pamato ne tikai ļoti mazie aktīvu apjomi, bet arī samērā vājā iedzīvotāju informētība par krājaizdevu sabiedrību darbības principiem un iespējām. Tikmēr valdībā izskatītais informatīvais ziņojums paredz izstrādāt likumu grozījumus, kas ļautu paju sabiedrībām apvienoties un kļūt spēcīgākām, nodibinot banku.

Savukārt Krājaizdevu apvienības valdes priekšsēdētāja vietnieks un “Allažu saime” valdes priekšsēdētājs Ēriks Čoders paredz, ka jauns regulējums dotu ieguldījumu reģionālajā attīstībā. Portāls “Delfi” pēta, kas ir krājaizdevu sabiedrības, kas tās izmanto un kāda nākotne tām tiek paredzēta.

Senas tradīcijas

Krājaizdevu sabiedrība ir biedru dibināts un pārvaldīts finanšu kooperatīvs. Krājaizdevu sabiedrību biedri ir vienlaicīgi to īpašnieki un klienti. Tā pieder visiem biedriem un tikai biedri var saņemt pakalpojumus. Lai kļūtu par biedru, ir jāiegādājas vismaz viena paja, kas nosaka biedra īpašuma tiesības sabiedrībā. Sadalot peļņu uz pajām, biedri saņem dividendes vai kopīgi var pieņemt lēmumu izmantot peļņu pakalpojumu uzlabošanai.

Kā liecina Finanšu ministrijas(FM) sagatavotais ziņojums par krājaizdevu sabiedrībām, tās Latvijā attīstījās 20. gadsimta sākumā. Latvijā 1938. gadā darbojās 503 krājaizdevu sabiedrības, lielākā daļa no tām – laukos. Šobrīd darbojas 34.

Krājaizdevu sabiedrības darbojās kā pašpalīdzības kases, ar lielāko aizdevumu aktivitāti tieši lauksaimniecības sektorā. Kā skaidro FM, krājaizdevu sabiedrības sniedz aizdevumus saviem biedriem – fiziskām personām un pāris gadus juridiskām personām – individuāliem un ģimenes uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām.

Tāpat krājaizdevu sabiedrības veic skaidras un bezskaidras naudas maksājumus, īsteno tirdzniecību ar finanšu instrumentiem un valūtu biedru uzdevumā, kā arī konsultē biedrus finansiāla rakstura jautājumos. “Kooperatīva cilvēki nav ieinteresēti gūt peļņu, ja kapitāls tiek veidots ar mērķi gūt peļņu, tad nestrādā kooperatīva principi,” skaidro Čoders, piebilstot, ka šobrīd Latvijā tāda tendence ir vērojama.

Saskaņā ar likumu krājaizdevu sabiedrības veido noteiktam biedru lokam – pēc teritoriālā, nodarbinātības vai interešu kopības principa. Teritoriālās krājaizdevu sabiedrības valsts izmanto reģionālās attīstības veicināšanai, skaidro “Allažu saimes” pārstāvis. “Tā ir iespēja naudu piesaistīt konkrētai teritorijai, nebaidoties, ka tā nauda ātri un fiksi aizplūdīs prom pa visādiem kanāliem.”

Krīzes laika glābiņš

Jautāts, kas ir cilvēki, kas ņem kredītus no krājaizdevu sabiedrībām, Krājaizdevu apvienības pārstāvis norāda, ka ir virkne cilvēku, kuriem algas “pēc banku formulas ir par mazu”. “Tās ir daudzbērnu ģimenes, tie, kuriem alga ir tuvu robežai, un nav stabila, tiem, kuri ir sabojājuši savu kredītvēsturi,” skaidro Čoders. Tāpat ir klienti, kuri nevēlas, lai bankās tiktu “atvērts” iepriekšējais līgums un mainīti tā nosacījumi.

Tikmēr LU profesore skaidro, ka krājaizdevu sabiedrību potenciālā priekšrocība varētu būt arī labāka informētība par kredīta ņēmēju, kas vienlaicīgi arī ir šīs sabiedrības biedrs.

Finanšu krīzes laikā tikt pie kredīta iedzīvotājam bija teju neiespējami, norāda Čoders. Viņš skaidro, ka krājaizdevu sabiedrības par spīti krīzei kredītus turpināja izsniegt. Šie cilvēki ir izrādījuši lojalitāti, paliekot par krājaizdevu sabiedrības dalībnieku.

“Jebkurš cents, ko es samaksāju bankai, ir zudis. Krājaizdevu sabiedrībā tā nav. Tie centi, ko samaksāju, faktiski paliek manā rīcībā. Kopsapulcē var lemt, ko ar šiem centiem darīt: atgriezt atpakaļ noguldītājiem vai samazināt kredītprocentus,” skaidro Krājaizdevu apvienības pārstāvis.

Krājaizdevu sabiedrību spēku apvienošana

FM izstrādātais un valdībā izskatītais informatīvais ziņojums paredz otrā līmeņa kooperatīvu veidošanu krājaizdevu sabiedrību darbībai. Proti, tas paredz, krājaizdevu sabiedrībām brīvprātīgi apvienot spēkus, dibinot vienotu krājaizdevu sabiedrību banku. FM secinājusi, ka jo tālāk no Rīgas, jo procentuālais īpatsvars individuālo komersantu, individuālo uzņēmumu un zemnieku vai zvejnieku saimniecību kreditēšanā ir lielāks.

Jauns regulējums nodrošinātu vienmērīgu pieejamo finanšu pakalpojumu reģionālo pārklājumu. “Ja paskatāmies kartē, vismazāk krājaizdevu sabiedrības ir tur, kur pēc tām būtu nepieciešamība. Latgalē ir tikai viena un tā ir maziņa. Kurzemē ir četras,” skaidro Krājaizdevu apvienības pārstāvis. “Faktiski gandrīz 90% visu aktīvu ir Rīgā, kur tās nav alternatīvas, bet papildu iespējas. Citur Eiropā ir pretēji – krājaizdevu sabiedrības ir spēcīgas tieši laukos, jo tur tās ir visvajadzīgākās.”

“Latgalē ekonomika ir ļoti lēna un vāja, rezultātā tie kredīti ir augsta riska, bet tieši Latgalē krājaizdevu sabiedrībām ir vismazāk naudas, lai noalgotu tāda līmeņa speciālistus, kas riskus var izvērtēt. Šobrīd Latvijā pastāv absurds: jo lielāki riski, jo mazākas iespējas to izvērtēt,” norāda Krājaizdevu apvienības pārstāvis. Arī profesore Rupeika-Apoga piekrīt, ka krājaizdevu sabiedrību darbības aktivizēšana Latvijā varētu dot ieguldījumu reģionālajā attīstībā.

Čoders uzsver, ka krājaizdevu sabiedrībām otrā līmeņa kooperatīvi nepieciešami, jo jaunu prasību skaits finanšu sektora dalībniekiem turpina palielināties. Tās “sadrumstalotas sabiedrības, vai nu nevar izpildīt, vai nevar izpildīt kvalitatīvi”. Augstās prasības sadārdzina krājaizdevu pakalpojumus.

Skeptiska par ieceri Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienība (LKKSS), tā kā šobrīd nav izstrādāta koncepcija par otro līmeni – jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, secina savienības priekšsēdētāja Olga Kazačkova. Viņa atzīst, ka, lai gan LKKSS biedru kopējie aktīvi sastāda 90% no visu Latvijas krājaizdevu sabiedrību aktīviem, savienība nav bijusi ieceres par otro līmeni virzītāja. “Mēs uzskatām, ka sākumā ir diezgan dīvaini likt jumtu mājai, kurai ir tikai pamati uzlikti,” uzsver Kazačkova, aicinot vispirms stiprināt pirmā līmeņa sabiedrības.

Tāpat LKKSS ieskatā būtu vispirms arī jāpopularizē šāds finansējuma pakalpojumu sniedzējs Latvijā un jāmaina sabiedriskā doma par to.

Savienība vērš uzmanību, ka FM ziņojumā esošā informācija ir nepietiekama, lai spriestu, vai un kā otrā līmeņa kooperatīvs varētu stiprināt krājaizdevu sabiedrību darbību un kāds ir sagaidāmais rezultāts. Turklāt divas lielākās no krājaizdevu sabiedrībām – “Dzelzceļnieks KS” un “Jūrnieku forums” – atzinušas, ka krājaizdevu sabiedrības pārveidošana par kooperatīvo banku nav ekonomiski pamatota.

Ministrija gan paredzējusi, ka krājaizdevu sabiedrība varēs izvēlēties – darboties līdzšinējā režīmā vai apvienoties.

Bēdīgā Lietuvas pieredze

Ekonomikas ministrija (EM) gan ir skeptiska, jo, ņemot vērā Lietuvas pieredzi otrā līmeņa kooperatīvu veidošanā, šāda modeļa izveide saistāma ar augstāku risku uzņemšanos. Lietuvā šis otrā līmeņa modelis ir ieviests. Un, kā skaidrojusi FM, kredītriska pārvaldīšanas trūkums un atbildīgas aizdošanas principu neievērošana ir radījuši problēmas vairākām krājaizdevu sabiedrībām. Lietuvas Valsts sabiedrībai Noguldījumu un investīciju apdrošināšanai nācās segt krājaizdevu sabiedrības noguldījumu summu vairāk nekā 119 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus EM neatbalsta arī kreditoru loka paplašināšanu un komercsabiedrību kreditēšanu, jo “šāds kreditēšanas modelis paredz augstus darījumu riskus, ar kuriem krājaizdevu sabiedrības līdz šim nav saskārušas”. Savukārt FM ieskatā Latvijā uz apvienoto krājaizdevu sabiedrību banku ir jāattiecina kredītiestādēm līdzvērtīgas regulējošās prasības.

Čoders gan vērš uzmanību, ka krājaizdevu sabiedrību darbības riskus nosaka kapitāls. Līdz ar kapitāla augšanu pieaug “tādu īpašnieku īpatsvars, kuriem interesē lieli darījumi, ar lielām naudām”.

Kolīdz kapitāls sasniedz ap miljonu eiro, sāk rasties interese nodarboties ar lieliem darījumiem, to rāda arī Lietuvas pieredze. Tiklīdz Latvijas krājaizdevu sistēma izaugs līdz Lietuvas apmēriem, pavērsies plašas iespējas shēmot pie esošās likumdošanas.

“Visas šīs shēmas ir jālikvidē. Kāpēc mēs drīkstam ārzemēs ieguldīt? Kāpēc mums nav ierobežojumu ieguldīt akciju tirgos? Lietuvā līdz 80% zaudējumu radīja ieguldījumi tieši akcijās, kas mums nav ierobežots. Ierobežojam to, nevis baidāmies, ka mēs izaugsim,” skaidro Krājaizdevu apvienības pārstāvis.

26 tūkstoši biedru nav gana

“Esošā krājaizdevu sabiedrību darbības modeļa ietvaros krājaizdevu sabiedrības ir uzrādījušas stabilu darbības rezultātu un turpina pakāpeniski attīstīties, par ko liecina gan krājaizdevu sabiedrību pieaugošais izsniegto kredītu, gan piesaistīto noguldījumu apjoms,” portālam “Delfi” norāda profesore Rupeika-Apoga.

2015. gada beigās Latvijā izsniegtas licences 34 kooperatīvajām krājaizdevu sabiedrībām un to aktīvu apmērs sasniedza 25,2 miljonus eiro, kas veidoja apmēram 0,1% no kopējiem finanšu sektora aktīviem. 2015. gadā krājaizdevu sabiedrības nopelnīja 408 tūkstošus eiro, savukārt kredītu portfeļa atlikums pieauga līdz 17,8 miljoniem eiro. Kopējais krājaizdevu biedru skaits ir ap 26 tūkstošiem.

LKSS vērš uzmanību, ka dati rāda, ka esošais krājaizdevu darbības modelis nodrošina to izaugsmi, stabilitāti, risku sabalansētību un ilgtspēju.

latvijas_ks_pelnalatvijas_ks_krediti_noguldijumilatvijas_ks_aktivi

Runājot par nākotni, profesore min, ka perspektīvs virziens, iespējams, būtu plašāka mēroga mikrokreditēšanas programmu īstenošana ar vietējo krājaizdevu sabiedrību palīdzību. Tomēr, kā skaidro Rupeika-Apoga, šis, visticamāk, nav tuvāko gadu jautājums.

“Tā īstenošanai būtu nepieciešams plašāks krājaizdevu sabiedrību tīkls Latvijā. Tuvākajos gados reālāks mērķis būtu potenciālo krājaizdevu sabiedrību biedru informēšana par šo kooperācijas formu, kā arī ieinteresēto pašvaldību iesaistīšana krājaizdevu sabiedrību popularizēšanā,” secina profesore.

Bankas pēdējos gados izmanto plašāku centralizāciju kreditēšanas lēmumu pieņemšanā. Profesore pieļauj, ka šo nišu varētu sākt aizpildīt vietējās krājaizdevu sabiedrības, kas piedāvātu elastīgāku pieeju vietējiem uzņēmumiem, kas vēlās aizņemties.

Pārpublicētā raksta beigas


KAA komentārs: Krājaizdevu apvienība 2015. gada 25. martā organizēja pieredzes apmaiņas braucienu uz Lietuvu. Bija iespēja no pirmavotiem dzirdēt par Lietuvas pieredzi. Par to var lasīt mūsu rakstā Lietuvas pieredze finanšu kooperatīvu attīstībā.

Valdība atbalstīs krājaizdevu sabiedrības

Avots: 2017. gada 24. janvāra Finanšu Ministrijas informatīvais ziņojums, http://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/fm-piedava-modeli-krajaizdevu-sabiedribu-apvienotas-strukturas-izveidei

FM piedāvā modeli krājaizdevu sabiedrību apvienotās struktūras izveidei

Otrdien, 24.janvārī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par krājaizdevu sabiedrību turpmākās attīstības perspektīvām. FM piedāvā modeli krājaizdevu sabiedrību apvienotas struktūras izveidošanai, krājaizdevu sabiedrībām brīvprātīgi apvienojot spēkus, dibinot vienotu krājaizdevu sabiedrību banku.

Šī brīža situācijā ir grūtības nodrošināt vienmērīgu pieejamo finanšu pakalpojumu reģionālo pārklājumu. Tādējādi apvienota krājaizdevu sabiedrību banka piedāvātu finanšu pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, apvienojot pieejamos krājaizdevu sabiedrību finanšu, tehniskos un informācijas tehnoloģiju resursus, kā arī Latvijā pieejamās zināšanas.

Apvienotās bankas darbība būtu saistīta ne tikai ar esošo krājaizdevu sabiedrību pakalpojumu sniegšanu, tostarp noguldījumu pieņemšanu, aizdevumu izsniegšanu, skaidras un bezskaidras naudas norēķiniem, bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, tirdzniecību ar finanšu instrumentiem un valūtu biedru uzdevumā, konsultāciju sniegšanu biedriem finansiāla rakstura jautājumos, bet arī bankas darbības ietvaros ar aizdevumu izsniegšanu savu biedru dibinātām juridiskām personām.

Vienlaikus FM ieskatā Latvijā uz apvienoto krājaizdevu sabiedrību banku ir jāattiecina kredītiestādēm līdzvērtīgas regulējošās prasības, kuru mērķis ir nodrošināt prudenciālo uzraudzību, tostarp pretciklisko kapitāla rezervi, globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi, citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi, sistēmisko riska kapitāla rezervi, kopējo kapitāla rezervi. Tas nozīmē, ja, mainoties darbības modelim, pieaug cikliskie vai strukturālie sistēmiskie riski, ir paredzēta atbilstošu uzraudzības pasākumu veikšana.

Plānots saglabāt pamatprincipu, ka kooperatīvā sabiedrība ir brīvprātīga organizācija  ar tiesībām izvēlēties, vai iesaistīties krājaizdevu sabiedrību bankā. Tāpat plānots saglabāt iespēju krājaizdevu sabiedrībām darboties arī esošajā normatīvajā ietvarā – saglabājot savu lomu kā pašpalīdzības kasēm, kas izsniedz kredītus tikai saviem biedriem – fiziskām personām, individuālajiem komersantiem, individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieku vai zvejnieku saimniecībām.

Krājaizdevu sabiedrība ir biedru dibināts un pārvaldīts finanšu kooperatīvs, kura būtība ir apmierināt biedru ikdienas vajadzības, iesaistot šajā procesā pašus cilvēkus. Krājaizdevu sabiedrības pamatuzdevums ir attīstīt savos biedros spēju darboties kopīgi, lai, veicinot taupību un veidojot resursus biedru kreditēšanai, sekmētu viņu labklājību. Krājaizdevu sabiedrības biedri ir vienlaicīgi tās īpašnieki un klienti – krājaizdevu sabiedrība pieder visiem biedriem un tikai biedri var saņemt pakalpojumus.

Informatīvais ziņojums

Zaiga Puškina
Finanšu ministrijas
Komunikācijas departamenta vecākā referente
Tālr. (+371) 67083881
E-pasts: zaiga.puskina@fm.gov.lv

Latvijas vēstnesis par Krājaizdevu sabiedrībām 1995. gadā. Ieskats vēsturē

Publicējam Pasaules krājaizdevu sabiedrību savienības (World Council of Credit Unions, WCCU) 1995. gadā Latvijas vēstnesī pausto viedokli par krājaizdevu sabiedrību (KS) attīstību. Raksts precīzi skaidro, kāpēc Latvijas krājaizdevu sabiedrības pēc 21 darbības gada joprojām ir tikai attīstības sākuma stadijā, neskatoties uz plašo starptautisko palīdzību (WCCU atbalsta programma, Kanādas valsts un Kanādas kredītsabiedrību savienības Desjardins atbalsta programmas, Latviešu kredītsabiedrību apvienības un tās biedru atbalsta instrumenti).

Raksts tapis pirms vairāk kā 21 gada, bet savu aktualitāti nav zaudējis. WCCU viedoklis balstās uz pasaules pieredzi, un Latvijas krājaizdevu sabiedrību attīstība to ir tikai apstiprinājusi.

WCCU rakstā uzsver, ka sekmīgai darbībai krājaizdevu sabiedrībā jābūt vismaz 500 biedriem. Neskatoties uz Krājaizdevu sabiedrību likuma 1. pantā noteikto mērķi – reğionālās attīstības veicināšanu – tieši reğionos tika noteikti ierobežojumi KS attīstībai. Līdz 2002. gadam likums aizliedza veidot spēcīgas krājaizdevu sabiedrības lielākajā daļā valsts teritorijas. KS drīkstēja veidot tikai vienā pašvaldībā, bet absolūtais vairākums pagastu bija ar iedzīvotāju skaitu līdz 700 cilvēkiem. Tas pat teorētiski neļāva reğionos veidoties darboties spējīgām KS. WCCU uzsver, ka sadrumstalotība ir raksturīga tikai KS attīstības sākuma stadijai. Latvijai tā ir raksturīga joprojām.

Rakstā sniegto informāciju šodien vairs nevar izmantot, lai Latvijā dibinātu jaunu krājaizdevu sabiedrību, jo ir mainījusies likumdošana. Interesenti par iespējām šodien var uzzināt no Krājaizdevu Apvienības biedriem.

WCCU pārstāvniecība Latvijā darbojās no 1995. gada līdz 2000. gada 31. janvārim, kad tika likvidēta (Lursoft dati).


Avots: Ja jūs dibināt krājaizdevu sabiedrību. Publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, 6.09.1995., Nr. 135 (418) https://www.vestnesis.lv/ta/id/36601

Ja jūs dibināt krājaizdevu sabiedrību

Krājaizdevu sabiedrības finansu industrijā

Daudzās vietās finansu industrijā dominē komerciālas vai valdības kontrolētas bankas, kas palīdz īstenot monetāro politiku, kuru nosaka valdības struktūras. Krājaizdevu sabiedrības ir kooperatīvā sektora organizācijas, kuras apkalpo individuālu personu vajadzības. Lielāko daļu privāto finansu institūciju kontrolē investori, kuri ir ieinteresēti gūt peļņu no pakalpojumiem, kas tiek piedāvāti to izmantotājiem un klientiem. Krājaizdevu sabiedrībās pakalpojumu izmantotāji ir arī krājaizdevu sabiedrības īpašnieki. Visa peļņa, kas tiek iegūta no sniegtajiem pakalpojumiem, pieder biedriem. Biedru īpašumtiesības nodrošina iespēju droši darboties, tajā pašā laikā nosakot pieņemamas procentu likmes un piedāvājot cilvēkiem pakalpojumus, kurus citas organizācijas uzskata par “peļņu nenesošiem”. Turpiniet lasīt

LTV: Finanšu instruments laukos – krājaizdevu sabiedrības

14. aprīļa dienas ziņās 2 minūšu sižets par Allažu Saimi.

Laukos aizvien būtiskāku nozīmi iegūst kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, kas ir alternatīva bankām un citām kredītiestādēm. Īpaši to izjūt uzņēmēji, kuriem tajās pieejamie līdzekļi ir ātrāks un izdevīgāks risinājums attīstībai. Krājaizdevu sabiedrības reizē pilda arī sociālās funkcijas, piemēram, kā bankomāti, kur to nav, vai krīzes situācijās, kad pašvaldībai ir ierobežotas iespējas palīdzēt saviem iedzīvotājiem. Par šādu pieredzi – Vidzemes kolēģi.

LSM.lv lapa: http://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/70045/finansu-instruments-laukos–krajaizdevu-sabiedribas/

K. Āboliņš. Kā Latvijā apkarot ēnu ekonomiku?

Autors: KAA atbalstītājs Dr. K. I. Āboliņš

Pārpublikācija atļauta, saglabājot atsauci uz autoru un pirmavotu. Saīsināta versija publicēta ‘Brīvajā Latvijā’.

Ir labi, ka rūpes par ēnu ekonomikas apkarošanu pieaug. Televīzijas diskusijās par šo tematu piedalās gan finanšu un tieslietu ministri, gan attiecīgo biedrību pārstāvji, kā piemēram „Business Against Shadow Economy” (BASE).

Ir pētījumi, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2014. gadā sasniedza aptuveni 24% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā (ES), kā arī divreiz lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, kur ēnu ekonomika veido 12,5% un 13,2% no IKP.

Arī Laimdotas Straujumas valdība uzsvēra ēnu ekonomikas mazināšanu kā prioritāti, lai mazināšanas pasākumi būtu galvenais avots nodokļu ieņēmumu kāpumam. Finanšu ministrija gada laikā esot izstrādājusi plānu, kā mazināt ēnu ekonomiku, un tas saturot 50 pasākumus ar mērķi mazināt ēnu ekonomikas apmēru Latvijā vismaz par vienu procentpunktu gadā, sasniedzot Eiropas vidējo līmeni līdz 2020. gadam.

Neesmu šo plānu redzējis, kur nu vēl lasījis, tikai no visādiem mēdijiem ieguvis informāciju, ka plāna uzsvars ir uz kontroles pasākumiem un kontrolējušo iestāžu kapacitātes stiprināšanu. No plānā iekļautiem pasākumiem 37 nodarbojās ar kontroles stiprināšanu, kas pavairo adminstratīvo slogu uzņēmējiem.

Saņēmu Jaunās konservatīvās Partijas atklāto vēstuli Tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam un sabiedrībai. Arī tur: ēnu ekonomika ir komplicēta problēma, kas būtībā aptver visu tautsaimniecību.

Vai patiešām? Turpiniet lasīt

Inesis Feiferis. Neizmantotas iespējas

Neizmantotas iespējas

Autors: Inesis Feiferis, Krājaizdevu apvienības biedrs.

Pārpublikācija atļauta, ja netiek mainīts saturs un tiek saglabāta atsauce uz šo rakstu.

Latvijā jau ilgāku laiku notiek diskusijas par to, lai krājaizdevu sabiedrībām atļautu kreditēt ne tikai zemnieka vai zvejnieka saimniecības, individuālos komersantus vai individuālos (ģimenes) uzņēmumus, kā tas noteikts Krājaizdevu sabiedrību likumā, bet arī komercsabiedrības, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, dārzkopības kooperatīvās sabiedrības un tml. Lai to darītu, krājaizdevu sabiedrībām nepieciešams attiecīgs tehniskais nodrošinājums, kā arī kvalificēti kreditēšanas speciālisti.

Latvijas krājaizdevu sabiedrības apzinās nepieciešamību stiprināt savu institucionālo kapacitāti un tāpēc kā viena no aktuālajām vajadzībām cita starpā tiek minēta nepieciešamība pēc modernas informācijas apstrādes sistēmas, kas ļautu operatīvi un precīzi veikt darījumu uzskaiti, ģenerēt vadībai nepieciešamās atskaites un to analīzi, kā arī vajadzība pēc kreditēšanas speciālistiem, darbinieku apmācība. Ir skaidrs, ka, lai apmierinātu šādas vajadzības, nepieciešami ievērojami līdzekļi, kuru daudzām krājaizdevu sabiedrībām trūkst vai arī tos ir jāizrauj no aprites, samazinot līdzekļus biedru vajadzību apmierināšanai.

Tajā pat laikā, kā tas redzams no Labklājības ministrijas portālā publicētās informācijas, Eiropas Savienība ir izstrādājusi un apstiprinājusi speciālu programmu šādu vajadzību apmierināšanai. Runa iet par Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (European Union Programm for Emploiment and Social Innovations, EaSI)1, Turpiniet lasīt

Kopsapulce 2016. gada 15. martā

2016. gada 15. martā plkst. 10.00-12.00 notiks Krājaizdevu apvienības kopsapulce. Sapulces vieta – Zemkopības ministrija, 315. telpa.

Kvoruma trūkuma gadījumā atkārtotā sapulce paredzēta 29. martā.

Darba kārtība:

  1. Gada pārskats, valdes atskaite;
  2. Sadarbība ar LKKSS;
  3. Likumdošanas iniciatīvas;
  4. Dažādi jautājumi.

Biedriem, kas plāno nepiedalīties, lūgums savas balsis ar pilnvarojumu nodot citiem biedriem, kas tomēr plāno ierasties.