Čoders: mazo “banku” ārzona

Pārpublicēts no Lauku Avīzes (https://www.la.lv/coders-mazo-banku-arzona)

Autors Uldis Graudiņš

Krājaizdevu apvienības valdes priekšsēdētājs Ēriks Čoders:

Krājaizdevu sabiedrību darbību regulējošie likumi nestrādā reģionos dzīvojošo un strādājošo interesēs, kuru attīstībai šīs sabiedrības it kā domātas.

Latvijā vērojamas tendences, kas raksturīgas pārējai modernajai pasaulei – banku pakalpojumu pieejamība reģionos samazinās. Taču pretstatā citu ES valstu praksei, kur bankas reģionos nomaina krājaizdevu sabiedrības (KKS), Latvijā tas notiek tikai vietumis. Kāpēc, par spīti pieprasījumam, KKS izplatība aptver tikai 1,38% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem? Krājaizdevu apvienības valdes priekšsēdētājs Ēriks Čoders intervijā “LB” atklāj stagnācijas iemeslus.

Grūti apšaubīt, ka laukos un mazajās pilsētās, kur nedarbojas bankas, kooperatīvajām krājaizdevu sabiedrībām ir liela loma. To apstiprināja arī žurnāla “Agro Tops” aptauja pirms dažiem mēnešiem. Vai Latvijas finanšu kooperatīvu darbību regulējošie likumi patlaban atbilst ES nosacījumiem?

Ēriks Čoders: Pateicoties veiktajām izmaiņām Kooperatīvo sabiedrību likumā un Krājaizdevu sabiedrību likumā, Latvija kļuvusi par unikālu Eiropas izņēmumu. Krājaizdevu sabiedrību likums prasa sabiedrībām veidot rezerves kapitālu kā Eiropā, bet šo kapitālu aizsargājošie mehānismi pēc labojumu veikšanas Kooperatīvo sabiedrību likumā vairs nepastāv.

Rezultātā šo sabiedrību rezerves kapitāls līdzinās caurai zeķei, kur pa vienu galu godīgajiem nauda jāiemaksā, bet no otra gala “investori” var izgrābt. Turpināt lasīt

Biedrības “Krājaizdevu apvienība” gada atskaišu kopsapulce

Biedrības “Krājaizdevu apvienība” valde izsludina gada atskaišu kopsapulci.

Norises vieta un laiks: Zemkopības ministrija (telpa tiks precizēta), 2020. gada 24. marts plkst. 11.00

Darba kārtība:

1. valdes ziņojums un 2019. gada pārskata apstiprināšana;
2. 2020. gada plāna un budžeta apstiprināšana;
3. citi jautājumi.

Krājaizdevu sabiedrību darbības atjaunošanas vēsture Latvijas Republikā

1991. gada 06. augusts. Augstākā padome pieņem Latvijas Republikas likumu “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām”.

3. pants. Kooperatīvo sabiedrību veidi
Šajā likumā noteiktajā kārtībā var izveidot šādas kooperatīvās sabiedrības:
1) krājaizdevu sabiedrības;

1992. gada 19. maijs. Tiek pieņemts likums “Par bankām”, kas definē:

Kredītbiedrība, krājaizdevumu sabiedrība ir kredītiestāde, kas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas 1991. gada 6. augusta likumu «Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām»

(Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 35/36)

1992. gada 23. oktobris. Uzņēmumu Reģistrā pēc Latvijas Bankas licences saņemšanas tiek reģistrēta Kopdarbības biedrība “LATVIJAS KRĀJAIZDEVUMU BIEDRĪBA”.

1993. gada 15. jūlijs. Ar Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumu Nr. 393 tiek apstiprināti Kooperatīvo krājaizdevumu sabiedrību paraugstatūti. Turpināt lasīt

Starptautiskā Krājaizdevu Sabiedrību diena

Šogad pasaule 71. reizi svinēs Starptautisko Krājaizdevu Sabiedrību dienu (International Credit Union Day).

Diena tiek atzīmēta, lai stiprinātu globālās finanšu kooperācijas garu, izprastu kustības vēsturi, uzsvērtu tās sasniegumus, novērtētu smago darbu un dalītos pieredzē.
Starptautisko Krājaizdevu Sabiedrību dienu svin kopš 1948. gada oktobra trešajā ceturdienā. Galvenais mērķis ir palielināt izpratni par milzīgo darbu, ko krājaizdevu sabiedrības  un citi finanšu kooperatīvi veic visā pasaulē, dodot dalībniekiem iespēju iesaistīties un darboties kopīgu interešu labā.

2019. gada 17. oktobri svinam kopā ar citām pasaules krājaizdevu sabiedrībām.

Šī gada devīze: Vietējais serviss. Globāla pieejamība.

Vairāk par šo tēmu var palasīt WOCCU mājaslapā (angliski)

Veido platformu reģionu uzņēmēju «savešanai» kopā ar aizdevējiem

Avots: Pārpublicēts no https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/veido-platformu-regionu-uznemeju-savesanai-kopa-ar-aizdevejiem.a328877/

15. augusts, 19:05 Autori: Vidzemes televīzija

Lai attīstītu uzņēmējdarbību Latvijas reģionos, top platforma, kas nodrošinās iespēju lauksaimniekiem un citiem uzņēmējiem aizņemties un turpināt attīstību. Lai saprastu, kā to vislabāk darīt, Limbažu pusē tikās gan tie, kuri varētu aizdot, gan tie, kuri, iespējams, aizņemsies.

Pašlaik attīstību reģionos veicina Lauku atbalsta dienesta “Leader” pieeja, kas, piesaistot dažādus Eiropas Savienības struktūrfondus, projekta veidā ļauj reģionos dzīvojošajiem iesaistīties teritorijas attīstīšanā. Taču, lai kādu projektu īstenotu, papildus projekta finansēm, ir jānodrošina savs līdzfinansējums. Ja pašam līdzekļu nav, tad aizdevumu lielā riska dēļ nedod arī bankās. Tas arī nereti kļūst par iemeslu, kāpēc daļa projektu netiek realizēti.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra konsultanti arī novērojuši, ka tā sāk kļūt par tendenci, un, zinot, ka Latvijā pastāv dažādas krājaizdevu sabiedrības, virza projektu “Reģiona finanses reģiona uzņēmējdarbībai”.

“Ir lokālie aizdevēji, ir tie, kas aizdod naudu tepat mums kaimiņos, reģionos, bet īsti sevi tik populāri nepiesaka. Saprotot, ka tādi aizdevēji mums pašiem ir, mums bija svarīgi abas puses kaut kā savest kopā – tos, kuriem ir nauda reģionos, un tos, kuriem viņu vajag. Beigās jau turpat tā paliks,” sacīja projekta koordinatore Kristīne Ragaine-Volnianko. 

Paredzēts, ka projektā abas puses satiksies un izstrādās tehniskos risinājumus, kā arī juridiskos un mārketinga pakalpojumus. Tomēr galvenais mērķis esot attīstīt reģionus.

Projekta koordinatora atzina, ka savā ikdienā vairāk redz tos, kuriem ir nepieciešams atbalsts, savukārt vizīte Limbažu novadā rāda, ka tāda pati interese ir arī no tiem, kas varētu būt aizdevēji. Tātad šāda iespēja attīstīties pastāv. To redz arī Kooperatīvo Krājaizdevu sabiedrības “Metsopoles” pārstāvis Rihards Strenga, kurš arī apmeklēja tikšanos:

“Es domāju, ka pieprasījums ir ļoti liels. Tas, ko mēs redzam Limbažu, Saulkrastu, Alojas un Salacgrīvas novados, tās ir mazās zemnieku saimniecības, tie ir mājražotāji vai ģimenes, kurām nepieciešams veikt izdevumus un ir nepieciešams ātrs finanšu risinājums, kur attiecīgi tāpēc arī pastāv kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības pasaulē un Latvijā arī ir, lai šāda veida pakalpojumus nodrošinātu.”

WOCCU pārstāvis viesojas Latvijā

25.04.2019. ar Krājaizdevu apvienības biedriem tikās World Council of Credit Unions (Pasaules kredītsabiedrību savienība) reģionālais konsultants Pawel Grzesik.

Rīgas krājaizdevu sabiedrības telpās notika sarunas ar Pierīgas un jaundibināto krājaizdevu sabiedrību pārstāvjiem, bet Siguldā ar Vidzemes lauku krājaizdevu sabiedrību pārstāvjiem.

Secinājumi:

1. Latvijas krājaizdevu sabiedrību attīstība ir neatbilstoša to pastāvēšanas ilgumam;
2. Latvijas krājaizdevu sabiedrības neizmanto Eiropas un Pasaules Kredītsabiedrību organizāciju piedāvāto atbalstu;
3. Biedriem piedāvāto pakalpojumu klāsts ir šaurs un tie ir dārgi;
4. Krājaizdevu sabiedrību tehniskais nodrošinājums ir kritiski vājš.

Biedru Kopsapulce 26.03.2019. plkst. 10:00

Biedrības “Krājaizdevu apvienība” Valde izsludina biedru Kopsapulci otrdien, 26.03.2019. plkst. 10:00 Zemkopības Ministrijas 315. telpā.

Dienas kārtība:

  1. Vadības ziņojums.
  2. Gada pārskata apstiprināšana
  3. Gada budžeta un darbības plāna apstiprināšana
  4. Par datorprogrammu krājaizdevu sabiedrībām
  5. Citi jautājumi (biedru uzņemšana)

Sveicam KKS “Savstarpējā KS” ar licences saņemšanu!

Apveicam kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību “Savstarpējā KS” ar licences saņemšanu!

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 10.10.2018. pieņēmusi lēmumu izsniegt licenci jaundibinātajai kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai “Savstarpējā KS”.

KKS veidota pēc teritoriālā principa, ietverot Carnikavu, Ādažus, Garkalni, Saulkrastu novadu un Rīgas pilsētu.

Valdes priekšsēdētājs Andris Balodis, valdes locekļi Aivars Zemītis un Renāte Minkeviča.

Šogad šī ir jau trešā jaundibinātā krājaizdevu sabiedrība. Lai izdodas!

Avots: FKTK publikācija.

Sveicam KKS “Ziemeļvidzeme” ar licences saņemšanu!

Apveicam kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību “Ziemeļvidzeme” ar licences saņemšanu!

Latvijā ir kļuvis par vienu krājaizdevu sabiedrību vairāk. KKS “Ziemeļvidzeme” darbojas pēc teritoriālā principa, ietverot Valkas, Strenču, Smiltenes un Apes novadus.

Valdes priekšsēdētāja Ināra Lazdiņa, valdes locekles Ilze Grandava un Valda Empele.

Avots: FKTK publikācija