Sveicam KKS Metsepole ar licenses saņemšanu!

Krājaizdevu Apvienība apsveic KKS Metsepole ar licenses saņemšanu!

Tālāk citējam FKTK preses relīzi:

 

Rīgā, 21.06.2018

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

FKTK padomes sēdē pieņemts lēmums izsniegt licenci kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai “METSEPOLE”

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 19.06.2018. pieņēmusi lēmumu izsniegt licenci jaundibinātajai kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai “METSEPOLE” (turpmāk – KKS).

Jaunā KKS tiek veidota pēc teritoriālā principa, plānojot piesaistīt biedrus no blakus administratīvajām teritorijām – Salacgrīvas, Alojas, Kocēnu, Pārgaujas, Krimuldas, Sējas un Saulkrastiem.

Sabiedrības dibinātāji ir 23 fiziskas personas. Par valdes priekšsēdētāju ir apstiprināts Agris Vēveris, par valdes priekšsēdētāja vietnieku – Hermanis Juzefovičs, savukārt par valdes locekli – Aija Ošāne.

 

Turpmākai informācijai:

Ieva Upleja

FKTK Komunikācijas daļas vadītāja

tālr.: + 371 67774807; e-pasts: ieva.upleja@fktk.lv

 

Vairāk par FKTK:

www.fktk.lv, www.klientuskola.lv, Twitter.com/FKTK_LV

Advertisements

Pamatā ir apelsīni

Avots: Druva, 29.05.2018, http://www.ligatne.lv/jaunumi/prese-raksta-par-ligatni10962/

“Esmu krājaizdevu kustībai stāvējis kūmās,” ar gandarījumu saka Māris Niklass, Cēsu KKS valdes priekšsēdētājs.

Viss sākās ar viņa, toreiz rajona padomes izpilddirektora, braucienu uz Dāniju un tikšanos pašvaldībā. “Dānijā krājaizdevu sabiedrību kustība ir labi attīstīta. Mums puse dienas pagāja, lai saprastu, par ko kurš runā. Kapitālismā un sociālismā vienu un to pašu terminu lieto atšķirīgi. Secinājums bija viens – ekonomikai vajag asinis, naudu,” atceras M.Niklass un atgādina, ka laukos cilvēkiem naudas nebija, dabūt bankā aizņēmumu bija grūti.

Tagad var teikt, ka mūsu krājaizdevu sabiedrības nodibināja, pateicoties apelsīniem no Itālijas. Toreiz sarunā ar dāņiem Māris Niklass uzzināja, ka Itālijas valdība Latvijai uzdāvinājusi apelsīnu kravu, augļi pārdoti, nauda glabājas Finanšu ministrijā Īpašās palīdzības fondā. Tā paredzēta attīstībai. “Vai tad krājaizdevu sabiedrības nav attīstībai,” saka M.Niklass un atklāj, ka izdevies satikt saprotošus cilvēkus un ar rajona padomes starpniecību jaunās KKS varēja saņemt 12 tūkstošus latu darbības uzsākšanai. “Lai dibinātu finanšu kooperatīvu, vajadzēja atrast 20 drosmīgos, kuri riskēs un ieguldīs. Biedriem, kuri riskēja, ieguldīja pamatkapitālā, vajadzēja garantijas. Vismaz nākotnei. Tika nolemts, ka pēc desmit gadu sekmīgas sabiedrības darbības šis ieguldījums kļūst par viņu kapitālu. Varbūt tas nedaudz stimulēja,” pārdomās dalās Māris Niklass. Turpināt lasīt

Saeima atbalsta iespēju krājaizdevu sabiedrībām veidot kooperatīvās bankas

Avots: 2018. g. 7. jūnija publikācija “Dienā” Saeima atbalsta iespēju krājaizdevu sabiedrībām veidot kooperatīvās bankas

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par grozījumiem Krājaizdevu sabiedrību likumā, kas paredz, ka krājaizdevu sabiedrību darbības sekmēšanai varēs veidot kooperatīvās bankas jeb otrā līmeņa kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības.

Ar speciālu tiesisko regulējumu un Krājaizdevu sabiedrību likumā noteikto otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrības būs tiesīgas dibināt tikai krājaizdevu sabiedrības, kas ir izpildījušas visas Krājaizdevu sabiedrību likuma prasības. Lai noteiktu precīzus nosacījumus otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrību veidošanai, paredzēts izstrādāt speciālu tiesisko regulējumu, atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību.

Lai Latvijā izveidotu otrā līmeņa kooperatīvus, uz tiem jāattiecina visas kredītiestāžu darbībai noteiktās regulējošās prasības, tostarp prasības pamatkapitāla lielumam, un tām ir nepieciešama papildu uzraudzība, skaidroja Finanšu ministrijā (FM).

Gadījumā, ja krājaizdevu sabiedrība veic dividenžu izmaksu no krājaizdevu sabiedrības peļņas, biedram tiks izmaksāta sabiedrības peļņa proporcionāli biedra apmaksāto paju skaitam. Ar šo precizēto likuma normu plānots nodrošināt vienveidīgu normas piemērošanu praksē. Turpināt lasīt

1818. gada 30. martā dzimis kooperācijas kustības aizsācējs F.V.Raifaizens

Avots: Latvijas Avīze, 30.marts

Pirms 200 gadiem Hammas mazpilsētas birģermeistara ģimenē Vestfāles zemē, mūsdienu Vācijas rietumos piedzima Fridrihs Vilhelms Raifaizens, kuru uzskata par vienu no lauku kooperācijas kustības iedibinātājiem.

Viņa izstrādātās sadarbības metodes tika popularizētas arī 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma latviešu sabiedrībā, un tās augsti vērtēja arī pirmskara Latvijā.

Būdams tikai vīrs ar pagastskolas izglītību un pieredzi sīktirdzniecībā, kā nelielās Flamersfeldas pašvaldības galva 1849. gadā viņš nodibināja patērētāju kredītbiedrību ar mērķi palīdzēt kopienas lauksaimniekiem iepirkt un pārdot lopus bez starpniekiem.

Raifaizens bija novērojis, ka vietējie saimnieki ir tik neizglītoti, ka neorientējas rēķinos un darījumos. Savukārt to izmantoja lopu tirgotāji, kas zemniekiem par paaugstinātu cenu pārdeva ne pārāk augstvērtīgus lopus, turklāt nabadzības dēļ lauksaimniekiem vēl vajadzēja pie šiem pašiem tirgotājiem ņemt kredītu uz pārspīlētiem procentiem.

Pēc ilgām debatēm nodibinātā kredītbiedrība atrisināja problēmu. Lauksaimnieki varēja biedrībā ieguldīt un glabāt savu naudu. Raifaizens sākotnēji balstījās ne tik daudz ekonomiskos aprēķinos, cik kristīgās morāles un labdarības filozofijā.

Viņš uzskatīja, ka līdzekļiem vispirms jānāk nevis no paju iemaksām, bet tie jāpiesaista ziedojumu veidā no valsts vai bagātiem filantropiem.

Vēlāk gan viņš no šī principa atteicās un atzina, ka viņa modelis der tikai nelielām līdz 1500 locekļu biedrībām, kur viens otru pazīst, jo lielākā mērogā vairs nevar paļauties uz ļaužu godīgumu.

Gada atskaišu kopsapulce 2018.g. 6. martā

Krājaizdevu Apvienības Valde sasauc gada atskaišu Kopsapulci.

Laiks un vieta: 2018. gada 6. martā, plkst. 11.00, Zemkopības ministrijas 315. kabinetā.

Dienas kārtībā:

1. Izmaiņas statūtos
2. Izmaiņas Valdē un Revīzijas komisijā
3. Valdes ziņojums un gada pārskata apstiprināšana
4. Rīcības plāns 2018.gadam
5. Citi jautājumi.

Ar cieņu,
Ē. Čoders
KAA valdes pr-ja vietnieks