Starptautiskā krājaizdevu sabiedrību diena

Ceturtdien, 2022. gada 20. oktobrī atzīmējam Starptautisko krājaizdevu sabiedrību dienu, lai stiprinātu krājaizdevu sabiedrību kustības garu.

Šī gada tēma: “Uzlabojiet savu finansiālo nākotni ar krājaizdevu sabiedrību“.

Dienu atzīmē, lai pārdomātu krājaizdevu sabiedrību kustības vēsturi, popularizētu tās sasniegumus, novērtētu ieguldīto darbu un dalītos biedru pieredzē. Starptautiskā Krājaizdevu savienību diena tiek atzīmēta oktobra trešajā ceturtdienā kopš 1948. gada, šogad jau 74. reizi.

Mērķi:

  • palielināt izpratni par milzīgo darbu, ko veic krājaizdevu sabiedrības un citi finanšu kooperatīvi visā pasaulē;
  • iesaistīt vairāk biedru Krājaizdevu sabiedrībās un finanšu kooperatīvos.

Dienu atzīmējot, visā pasaulē notiek līdzekļu vākšanas pasākumi, atvērto durvju dienas, konkursi, pikniki, brīvprātīgo darbs un parādes.

Attēls no https://www.woccu.org/education_and_networking/icuday

Kāpēc Latvijas krājaizdevu sabiedrības zaudē sabiedrības uzticību?

Salīdzinoši: Igaunijas krāj-kredītu sabiedrības piesaistījušas 7 reizes lielākus aktīvus kā Latvijas krājaizdevu sabiedrības, kaut arī noguldījumu aizsardzību Latvijā garantē valsts, bet Igaunijā to jānodrošina pašām sabiedrībām.

Kas nosaka atšķirīgo? Avots: https://hoiu-laenu.ee/ (kopējā nozares organizācija).

Igaunijas krāj-kredītu sabiedrības (HLÜ)Latvijas krājaizdevu sabiedrības (KKS)
Noguldījumu aizsardzību līdz 20 000 EUR garantē (HLÜ) izveidots Noguldījumu garantijas fondsNoguldījumu aizsardzību līdz 100 000 EUR garantē valsts Noguldījumu garantijas fonds
Apvienotie (HLÜ) resursi ļauj biedriem piedāvāt mūsdienīgus finanšu pakalpojumus, kas pēc būtības ir tādi paši kā komercbankām.Katra KKS darbojās atbilstoši savu pašu piesaistīto resursu iespējām, tāpēc piedāvātie pakalpojumi ir atšķirīgi un to modernizācija notiek lēni vai nenotiek
Sabiedrību galvenais uzdevums ir nodrošināt saviem biedriem pēc iespējas izdevīgākus pakalpojumus.Sabiedrību statūtos pārsvarā tiek piedāvāta iespēja saņemt konkurētspējīgus pakalpojumus
Peļņa tiek novirzīta attīstībai vai pakalpojumu izmaksu samazināšanaiPeļņa un rezerves uzkrājumi var tikt izmantoti dividenžu izmaksai investoriem, vai uzkrāta un izmantota pēc Valdes ieskatiem (statūtos bieži minēti pretrunīgi mērķi un uzdevumi)
Pakalpojumu izmantotājiem ir tiesības uz daļu no peļņasFKTK noteikumi neparedz peļņas atmaksu pakalpojumu izmantotājiem (likums paredz)
Visiem pakalpojumu izmantotājiem ir garantēta 1 balss kopsapulcēKopsapulci var aizvietot pārstāvji, kas pārstāv juridiskās personas, statūti var paredzēt (likums neļauj) uzņemt biedrus ar atliktām balsstiesībām
Kooperatīvais pārvaldes princips garantē pakalpojumu izmantotāju interešu dominanti pārvaldē. Valdes darbību ikdienā uzrauga biedru PadomeKorporatīvie pārvaldes principi paplašina valdes un investoru tiesības uz pakalpojumu izmantotāju tiesību rēķina. Padomes neveidojas nesamērīgi augsto atbilstības prasību dēļ
Dominējošais ir teritoriālais princips, kas neļauj “izslaukt” finanšu resursus no reģioniem. Tiek veidots efektīvs reģionālo attīstību veicinošs instruments.Dominējošais ir nozaru un jauktais nozaru-teritoriju princips, kas neveicina finanšu resursu piesaisti reģioniem, bet ekonomisko krīžu periodos veicina finanšu resursu aizplūšanu no reģioniem
Pakalpojumu izmantotāji nav ieinteresēti riskantos darījumos, tāpēc HLÜ darbība ir ilgtspējīga un noturīga pret ekonomiskajām krīzēmInvestoru tipa biedri peļņas palielināšanas nolūkos ir ieinteresēti riskēt, tāpēc ekonomiskās krīzes bremzē KKS attīstību

Jau piekto gadu Latvijā būtu varējusi darboties krājaizdevu sabiedrību atbalsta programma (papildināts)

2017. gada 24. janvārī Latvijas Republikas Ministru kabinets lēma par atbalsta mehānisma izveidošanu, lai nodrošinātu krājaizdevu sabiedrību attīstību Latvijas reģionos.
Avots: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40407083&mode=mk&date=2017-01-24

2017. gada 2. februārī LBAS (Latvijas brīvo arodbiedrību savienība) pārstāvētās arodbiedrību krājaizdevu sabiedrības pieprasīja finanšu ministrijai atteikties no krājaizdevu sabiedrību atbalsta plāniem.
Avots: http://lakrs.lv/wp-content/uploads/2017/03/lbas_161.pdf (10.lpp.)

LBAS sadarbībā ar lielākajām arodbiedrību krājaizdevu sabiedrībām panāca, ka valsts atbalsta programma reģionālajām krājaizdevu sabiedrībām netiek īstenota.

Rezultāti

Krājaizdevu sabiedrību darbības rezultāti (tūkst. EUR) salīdzinot 2018. un 2022. gadu.
Avots: https://www.fktk.lv/statistika/krajaizdevu-sabiedribas/ceturksna-parskati/?l=2

Rādītāji

31.12.18

31.03.22

2022/2018 %

Aktīvi

31579

30861

97,73

Kredīti

23597

23318

98,82

Noguldījumi

22289

21687

97,3

Pašu kapitāls

7180

7095

98,82

t.sk. Paju kapitāls

3840

3864

100,62

Rezerves kapitāls

1933

2827

146,25

Pašvaldību noguldījumi

78

5

6,41

Sabiedrību skaits

34

32

94,12

Visstraujāk krājaizdevu sabiedrību skaits samazinājies reģionos, bet Rīgā un Pierīgā nedaudz audzis, kas liecina, ka Krājaizdevu sabiedrību likumā noteiktais mērķis netiek īstenots.

1.pants. Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir sekmēt finanšu resursu pieejamību, kā arī reģionālo attīstību, veicinot indivīdu līdzdarbošanos tautsaimniecībā.

Papildus informācija 16.06.2022:
FKTK anulē divām krājaizdevu sabiedrībām izsniegtās licences
Avots: https://www.fktk.lv/jaunumi/pazinojumi-medijiem/fktk-anule-divam-krajaizdevu-sabiedribam-izsniegtas-licences/

Starptautiskā krājaizdevu sabiedrību diena – 2021. gada 21. oktobrī

Šogad Starptautisko krājaizdevu sabiedrību dienu svinam ceturtdienā, 2021. gada 21. oktobrī.

Starptautisko krājaizdevu sabiedrību dienu atzīmē, lai stiprinātu globālās krājaizdevu sabiedrību kustības garu. Šo dienu atzīmē, lai atspoguļotu krājaizdevu sabiedrību kustības vēsturi, popularizētu tās sasniegumus, atcerētos smago darbu un dalītos biedru pieredzē. Starptautiskā krājaizdevu sabiedrību diena tiek atzīmēta kopš 1948.gada oktobra, mēneša trešajā ceturtdienā.

Mērķis ir veicināt izpratni par milzīgo darbu, ko krājaizdevu sabiedrības un citi finanšu kooperatīvi veic visā pasaulē, un dot biedriem iespēju iesaistīties. Svētku dienā krājaizdevu sabiedrības un finanšu kooperatīvi visā pasaulē vāc līdzekļus, vada atvērto durvju dienas, rīko konkursus un organizē brīvprātīgo darbu, kultūras, atpūtas pasākumus un parādes.

  1. gada 21. oktobrī globālā krājaizdevu sabiedrību kopiena atzīmēs 73. gadadienu!

Šī gada tēma ir “Veidot finansiālo veselību gaišākai rītdienai”.

Apsveicam KKS “VIDZEMES KAPITĀLS” ar licences saņemšanu

Krājaizdevu apvienība apsveic jaundibināto krājaizdevu sabiedrību “VIdzemes kapitāls” ar licences saņemšanu.

Avots: https://www.fktk.lv/jaunumi/pazinojumi-medijiem/fktk-izsniedz-licenci-kooperativajai-krajaizdevu-sabiedribai-vidzemes-kapitals/

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 5. oktobrī pieņēmusi lēmumu izsniegt licenci jaundibinātajai kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai “VIDZEMES KAPITĀLS”.

Kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība “VIDZEMES KAPITĀLS” tiek veidota pēc teritoriālā principa, tajā var apvienoties Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Rīgai pieguļošo novadu, tai skaitā Babītes, Carnikavas, Garkalnes, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils un Stopiņu novada administratīvo teritoriju iedzīvotāji, kā arī tie, kam pieder nekustamais īpašums, kas veic komercdarbību vai aroddarbību šajos novados. Sabiedrībai var pievienoties arī juridiskās personas saskaņā ar Krājaizdevu sabiedrību likumu.

Čoders: mazo “banku” ārzona

Pārpublicēts no Lauku Avīzes (https://www.la.lv/coders-mazo-banku-arzona)

Autors Uldis Graudiņš

Krājaizdevu apvienības valdes priekšsēdētājs Ēriks Čoders:

Krājaizdevu sabiedrību darbību regulējošie likumi nestrādā reģionos dzīvojošo un strādājošo interesēs, kuru attīstībai šīs sabiedrības it kā domātas.

Latvijā vērojamas tendences, kas raksturīgas pārējai modernajai pasaulei – banku pakalpojumu pieejamība reģionos samazinās. Taču pretstatā citu ES valstu praksei, kur bankas reģionos nomaina krājaizdevu sabiedrības (KKS), Latvijā tas notiek tikai vietumis. Kāpēc, par spīti pieprasījumam, KKS izplatība aptver tikai 1,38% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem? Krājaizdevu apvienības valdes priekšsēdētājs Ēriks Čoders intervijā “LB” atklāj stagnācijas iemeslus.

Grūti apšaubīt, ka laukos un mazajās pilsētās, kur nedarbojas bankas, kooperatīvajām krājaizdevu sabiedrībām ir liela loma. To apstiprināja arī žurnāla “Agro Tops” aptauja pirms dažiem mēnešiem. Vai Latvijas finanšu kooperatīvu darbību regulējošie likumi patlaban atbilst ES nosacījumiem?

Ēriks Čoders: Pateicoties veiktajām izmaiņām Kooperatīvo sabiedrību likumā un Krājaizdevu sabiedrību likumā, Latvija kļuvusi par unikālu Eiropas izņēmumu. Krājaizdevu sabiedrību likums prasa sabiedrībām veidot rezerves kapitālu kā Eiropā, bet šo kapitālu aizsargājošie mehānismi pēc labojumu veikšanas Kooperatīvo sabiedrību likumā vairs nepastāv.

Rezultātā šo sabiedrību rezerves kapitāls līdzinās caurai zeķei, kur pa vienu galu godīgajiem nauda jāiemaksā, bet no otra gala “investori” var izgrābt. Turpiniet lasīt

Biedrības “Krājaizdevu apvienība” gada atskaišu kopsapulce

Biedrības “Krājaizdevu apvienība” valde izsludina gada atskaišu kopsapulci.

Norises vieta un laiks: Zemkopības ministrija (telpa tiks precizēta), 2020. gada 24. marts plkst. 11.00

Darba kārtība:

1. valdes ziņojums un 2019. gada pārskata apstiprināšana;
2. 2020. gada plāna un budžeta apstiprināšana;
3. citi jautājumi.

Krājaizdevu sabiedrību darbības atjaunošanas vēsture Latvijas Republikā

1991. gada 06. augusts. Augstākā padome pieņem Latvijas Republikas likumu “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām”.

3. pants. Kooperatīvo sabiedrību veidi
Šajā likumā noteiktajā kārtībā var izveidot šādas kooperatīvās sabiedrības:
1) krājaizdevu sabiedrības;

1992. gada 19. maijs. Tiek pieņemts likums “Par bankām”, kas definē:

Kredītbiedrība, krājaizdevumu sabiedrība ir kredītiestāde, kas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas 1991. gada 6. augusta likumu «Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām»

(Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 35/36)

1992. gada 23. oktobris. Uzņēmumu Reģistrā pēc Latvijas Bankas licences saņemšanas tiek reģistrēta Kopdarbības biedrība “LATVIJAS KRĀJAIZDEVUMU BIEDRĪBA”.

1993. gada 15. jūlijs. Ar Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumu Nr. 393 tiek apstiprināti Kooperatīvo krājaizdevumu sabiedrību paraugstatūti. Turpiniet lasīt

Starptautiskā Krājaizdevu Sabiedrību diena

Šogad pasaule 71. reizi svinēs Starptautisko Krājaizdevu Sabiedrību dienu (International Credit Union Day).

Diena tiek atzīmēta, lai stiprinātu globālās finanšu kooperācijas garu, izprastu kustības vēsturi, uzsvērtu tās sasniegumus, novērtētu smago darbu un dalītos pieredzē.
Starptautisko Krājaizdevu Sabiedrību dienu svin kopš 1948. gada oktobra trešajā ceturdienā. Galvenais mērķis ir palielināt izpratni par milzīgo darbu, ko krājaizdevu sabiedrības  un citi finanšu kooperatīvi veic visā pasaulē, dodot dalībniekiem iespēju iesaistīties un darboties kopīgu interešu labā.

2019. gada 17. oktobri svinam kopā ar citām pasaules krājaizdevu sabiedrībām.

Šī gada devīze: Vietējais serviss. Globāla pieejamība.

Vairāk par šo tēmu var palasīt WOCCU mājaslapā (angliski)