Čoders: mazo “banku” ārzona

Pārpublicēts no Lauku Avīzes (https://www.la.lv/coders-mazo-banku-arzona)

Autors Uldis Graudiņš

Krājaizdevu apvienības valdes priekšsēdētājs Ēriks Čoders:

Krājaizdevu sabiedrību darbību regulējošie likumi nestrādā reģionos dzīvojošo un strādājošo interesēs, kuru attīstībai šīs sabiedrības it kā domātas.

Latvijā vērojamas tendences, kas raksturīgas pārējai modernajai pasaulei – banku pakalpojumu pieejamība reģionos samazinās. Taču pretstatā citu ES valstu praksei, kur bankas reģionos nomaina krājaizdevu sabiedrības (KKS), Latvijā tas notiek tikai vietumis. Kāpēc, par spīti pieprasījumam, KKS izplatība aptver tikai 1,38% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem? Krājaizdevu apvienības valdes priekšsēdētājs Ēriks Čoders intervijā “LB” atklāj stagnācijas iemeslus.

Grūti apšaubīt, ka laukos un mazajās pilsētās, kur nedarbojas bankas, kooperatīvajām krājaizdevu sabiedrībām ir liela loma. To apstiprināja arī žurnāla “Agro Tops” aptauja pirms dažiem mēnešiem. Vai Latvijas finanšu kooperatīvu darbību regulējošie likumi patlaban atbilst ES nosacījumiem?

Ēriks Čoders: Pateicoties veiktajām izmaiņām Kooperatīvo sabiedrību likumā un Krājaizdevu sabiedrību likumā, Latvija kļuvusi par unikālu Eiropas izņēmumu. Krājaizdevu sabiedrību likums prasa sabiedrībām veidot rezerves kapitālu kā Eiropā, bet šo kapitālu aizsargājošie mehānismi pēc labojumu veikšanas Kooperatīvo sabiedrību likumā vairs nepastāv.

Rezultātā šo sabiedrību rezerves kapitāls līdzinās caurai zeķei, kur pa vienu galu godīgajiem nauda jāiemaksā, bet no otra gala “investori” var izgrābt. Turpiniet lasīt

Politiķi pamanījuši krājaizdevu sabiedrības

2019. gada 21. februāra raidījumā “Preses klubs” kanālā RīgaTV24 LRA priekšsēdētājs Eduards Smiltēns pauda viedokli, ka Latvijā jāattīsta krājaizdevu sabiedrības kā alternatīva bankām.

Tieši šāds ir Krājaizdevu Apvienības uzdevums.

Saite uz video

Pamatā ir apelsīni

Avots: Druva, 29.05.2018, http://www.ligatne.lv/jaunumi/prese-raksta-par-ligatni10962/

“Esmu krājaizdevu kustībai stāvējis kūmās,” ar gandarījumu saka Māris Niklass, Cēsu KKS valdes priekšsēdētājs.

Viss sākās ar viņa, toreiz rajona padomes izpilddirektora, braucienu uz Dāniju un tikšanos pašvaldībā. “Dānijā krājaizdevu sabiedrību kustība ir labi attīstīta. Mums puse dienas pagāja, lai saprastu, par ko kurš runā. Kapitālismā un sociālismā vienu un to pašu terminu lieto atšķirīgi. Secinājums bija viens – ekonomikai vajag asinis, naudu,” atceras M.Niklass un atgādina, ka laukos cilvēkiem naudas nebija, dabūt bankā aizņēmumu bija grūti.

Tagad var teikt, ka mūsu krājaizdevu sabiedrības nodibināja, pateicoties apelsīniem no Itālijas. Toreiz sarunā ar dāņiem Māris Niklass uzzināja, ka Itālijas valdība Latvijai uzdāvinājusi apelsīnu kravu, augļi pārdoti, nauda glabājas Finanšu ministrijā Īpašās palīdzības fondā. Tā paredzēta attīstībai. “Vai tad krājaizdevu sabiedrības nav attīstībai,” saka M.Niklass un atklāj, ka izdevies satikt saprotošus cilvēkus un ar rajona padomes starpniecību jaunās KKS varēja saņemt 12 tūkstošus latu darbības uzsākšanai. “Lai dibinātu finanšu kooperatīvu, vajadzēja atrast 20 drosmīgos, kuri riskēs un ieguldīs. Biedriem, kuri riskēja, ieguldīja pamatkapitālā, vajadzēja garantijas. Vismaz nākotnei. Tika nolemts, ka pēc desmit gadu sekmīgas sabiedrības darbības šis ieguldījums kļūst par viņu kapitālu. Varbūt tas nedaudz stimulēja,” pārdomās dalās Māris Niklass. Turpiniet lasīt

Pašpalīdzības kases – vai Latvijā iedzīvinās alternatīvu bankām?

Avots: Delfi.lv, 2017. gada 3. februāris. Autore Katrīna Žukova.

Valdības darba kārtībā nonācis jautājums par krājaizdevu sabiedrībām. Tas ir viens no alternatīvā finansējuma pakalpojumiem Latvijā, kas sniedz atbalstu saviem biedriem kā pašpalīdzības kases. Krājaizdevu sabiedrību darbības aktivizēšana varētu dot būtisku ieguldījumu reģionālajā attīstībā, tomēr, lai tas tā notiktu, plānots tām ļaut apvienot spēkus. Šī iecere gan tiek vērtēta neviennozīmīgi.

“Parasti krājaizdevu sabiedrības veidojušās kā alternatīva banku nozarei, tomēr laika gaitā virknē valstu tās ir iekarojušas nozīmīgu vietu valsts finanšu sistēmās. Piemēram, ASV un Kanādā krājaizdevu sabiedrību biedru skaits ir līdz pat 40-50% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem,” portālam “Delfi” norāda Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Ramona Rupeika-Apoga.

Profesore skaidro, ka, “ņemot vērā krājaizdevu sabiedrību mazo izplatību Latvijā, grūti prognozēt, ka tās varētu jau tuvākajos gados kļūt par nopietnu spēlētāju finanšu tirgū”. To pamato ne tikai ļoti mazie aktīvu apjomi, bet arī samērā vājā iedzīvotāju informētība par krājaizdevu sabiedrību darbības principiem un iespējām. Tikmēr valdībā izskatītais informatīvais ziņojums paredz izstrādāt likumu grozījumus, kas ļautu paju sabiedrībām apvienoties un kļūt spēcīgākām, nodibinot banku.

Savukārt Krājaizdevu apvienības valdes priekšsēdētāja vietnieks un “Allažu saime” valdes priekšsēdētājs Ēriks Čoders paredz, ka jauns regulējums dotu ieguldījumu reģionālajā attīstībā. Portāls “Delfi” pēta, kas ir krājaizdevu sabiedrības, kas tās izmanto un kāda nākotne tām tiek paredzēta.

Senas tradīcijas

Krājaizdevu sabiedrība ir biedru dibināts un pārvaldīts finanšu kooperatīvs. Krājaizdevu sabiedrību biedri ir vienlaicīgi to īpašnieki un klienti. Tā pieder visiem biedriem un tikai biedri var saņemt pakalpojumus. Lai kļūtu par biedru, ir jāiegādājas vismaz viena paja, kas nosaka biedra īpašuma tiesības sabiedrībā. Sadalot peļņu uz pajām, biedri saņem dividendes vai kopīgi var pieņemt lēmumu izmantot peļņu pakalpojumu uzlabošanai.

Kā liecina Finanšu ministrijas(FM) sagatavotais ziņojums par krājaizdevu sabiedrībām, tās Latvijā attīstījās 20. gadsimta sākumā. Latvijā 1938. gadā darbojās 503 krājaizdevu sabiedrības, lielākā daļa no tām – laukos. Šobrīd darbojas 34.

Krājaizdevu sabiedrības darbojās kā pašpalīdzības kases, ar lielāko aizdevumu aktivitāti tieši lauksaimniecības sektorā. Kā skaidro FM, krājaizdevu sabiedrības sniedz aizdevumus saviem biedriem – fiziskām personām un pāris gadus juridiskām personām – individuāliem un ģimenes uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām.

Tāpat krājaizdevu sabiedrības veic skaidras un bezskaidras naudas maksājumus, īsteno tirdzniecību ar finanšu instrumentiem un valūtu biedru uzdevumā, kā arī konsultē biedrus finansiāla rakstura jautājumos. “Kooperatīva cilvēki nav ieinteresēti gūt peļņu, ja kapitāls tiek veidots ar mērķi gūt peļņu, tad nestrādā kooperatīva principi,” skaidro Čoders, piebilstot, ka šobrīd Latvijā tāda tendence ir vērojama.

Saskaņā ar likumu krājaizdevu sabiedrības veido noteiktam biedru lokam – pēc teritoriālā, nodarbinātības vai interešu kopības principa. Teritoriālās krājaizdevu sabiedrības valsts izmanto reģionālās attīstības veicināšanai, skaidro “Allažu saimes” pārstāvis. “Tā ir iespēja naudu piesaistīt konkrētai teritorijai, nebaidoties, ka tā nauda ātri un fiksi aizplūdīs prom pa visādiem kanāliem.”

Krīzes laika glābiņš

Jautāts, kas ir cilvēki, kas ņem kredītus no krājaizdevu sabiedrībām, Krājaizdevu apvienības pārstāvis norāda, ka ir virkne cilvēku, kuriem algas “pēc banku formulas ir par mazu”. “Tās ir daudzbērnu ģimenes, tie, kuriem alga ir tuvu robežai, un nav stabila, tiem, kuri ir sabojājuši savu kredītvēsturi,” skaidro Čoders. Tāpat ir klienti, kuri nevēlas, lai bankās tiktu “atvērts” iepriekšējais līgums un mainīti tā nosacījumi.

Tikmēr LU profesore skaidro, ka krājaizdevu sabiedrību potenciālā priekšrocība varētu būt arī labāka informētība par kredīta ņēmēju, kas vienlaicīgi arī ir šīs sabiedrības biedrs.

Finanšu krīzes laikā tikt pie kredīta iedzīvotājam bija teju neiespējami, norāda Čoders. Viņš skaidro, ka krājaizdevu sabiedrības par spīti krīzei kredītus turpināja izsniegt. Šie cilvēki ir izrādījuši lojalitāti, paliekot par krājaizdevu sabiedrības dalībnieku.

“Jebkurš cents, ko es samaksāju bankai, ir zudis. Krājaizdevu sabiedrībā tā nav. Tie centi, ko samaksāju, faktiski paliek manā rīcībā. Kopsapulcē var lemt, ko ar šiem centiem darīt: atgriezt atpakaļ noguldītājiem vai samazināt kredītprocentus,” skaidro Krājaizdevu apvienības pārstāvis.

Krājaizdevu sabiedrību spēku apvienošana

FM izstrādātais un valdībā izskatītais informatīvais ziņojums paredz otrā līmeņa kooperatīvu veidošanu krājaizdevu sabiedrību darbībai. Proti, tas paredz, krājaizdevu sabiedrībām brīvprātīgi apvienot spēkus, dibinot vienotu krājaizdevu sabiedrību banku. FM secinājusi, ka jo tālāk no Rīgas, jo procentuālais īpatsvars individuālo komersantu, individuālo uzņēmumu un zemnieku vai zvejnieku saimniecību kreditēšanā ir lielāks.

Jauns regulējums nodrošinātu vienmērīgu pieejamo finanšu pakalpojumu reģionālo pārklājumu. “Ja paskatāmies kartē, vismazāk krājaizdevu sabiedrības ir tur, kur pēc tām būtu nepieciešamība. Latgalē ir tikai viena un tā ir maziņa. Kurzemē ir četras,” skaidro Krājaizdevu apvienības pārstāvis. “Faktiski gandrīz 90% visu aktīvu ir Rīgā, kur tās nav alternatīvas, bet papildu iespējas. Citur Eiropā ir pretēji – krājaizdevu sabiedrības ir spēcīgas tieši laukos, jo tur tās ir visvajadzīgākās.”

“Latgalē ekonomika ir ļoti lēna un vāja, rezultātā tie kredīti ir augsta riska, bet tieši Latgalē krājaizdevu sabiedrībām ir vismazāk naudas, lai noalgotu tāda līmeņa speciālistus, kas riskus var izvērtēt. Šobrīd Latvijā pastāv absurds: jo lielāki riski, jo mazākas iespējas to izvērtēt,” norāda Krājaizdevu apvienības pārstāvis. Arī profesore Rupeika-Apoga piekrīt, ka krājaizdevu sabiedrību darbības aktivizēšana Latvijā varētu dot ieguldījumu reģionālajā attīstībā.

Čoders uzsver, ka krājaizdevu sabiedrībām otrā līmeņa kooperatīvi nepieciešami, jo jaunu prasību skaits finanšu sektora dalībniekiem turpina palielināties. Tās “sadrumstalotas sabiedrības, vai nu nevar izpildīt, vai nevar izpildīt kvalitatīvi”. Augstās prasības sadārdzina krājaizdevu pakalpojumus.

Skeptiska par ieceri Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienība (LKKSS), tā kā šobrīd nav izstrādāta koncepcija par otro līmeni – jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, secina savienības priekšsēdētāja Olga Kazačkova. Viņa atzīst, ka, lai gan LKKSS biedru kopējie aktīvi sastāda 90% no visu Latvijas krājaizdevu sabiedrību aktīviem, savienība nav bijusi ieceres par otro līmeni virzītāja. “Mēs uzskatām, ka sākumā ir diezgan dīvaini likt jumtu mājai, kurai ir tikai pamati uzlikti,” uzsver Kazačkova, aicinot vispirms stiprināt pirmā līmeņa sabiedrības.

Tāpat LKKSS ieskatā būtu vispirms arī jāpopularizē šāds finansējuma pakalpojumu sniedzējs Latvijā un jāmaina sabiedriskā doma par to.

Savienība vērš uzmanību, ka FM ziņojumā esošā informācija ir nepietiekama, lai spriestu, vai un kā otrā līmeņa kooperatīvs varētu stiprināt krājaizdevu sabiedrību darbību un kāds ir sagaidāmais rezultāts. Turklāt divas lielākās no krājaizdevu sabiedrībām – “Dzelzceļnieks KS” un “Jūrnieku forums” – atzinušas, ka krājaizdevu sabiedrības pārveidošana par kooperatīvo banku nav ekonomiski pamatota.

Ministrija gan paredzējusi, ka krājaizdevu sabiedrība varēs izvēlēties – darboties līdzšinējā režīmā vai apvienoties.

Bēdīgā Lietuvas pieredze

Ekonomikas ministrija (EM) gan ir skeptiska, jo, ņemot vērā Lietuvas pieredzi otrā līmeņa kooperatīvu veidošanā, šāda modeļa izveide saistāma ar augstāku risku uzņemšanos. Lietuvā šis otrā līmeņa modelis ir ieviests. Un, kā skaidrojusi FM, kredītriska pārvaldīšanas trūkums un atbildīgas aizdošanas principu neievērošana ir radījuši problēmas vairākām krājaizdevu sabiedrībām. Lietuvas Valsts sabiedrībai Noguldījumu un investīciju apdrošināšanai nācās segt krājaizdevu sabiedrības noguldījumu summu vairāk nekā 119 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus EM neatbalsta arī kreditoru loka paplašināšanu un komercsabiedrību kreditēšanu, jo “šāds kreditēšanas modelis paredz augstus darījumu riskus, ar kuriem krājaizdevu sabiedrības līdz šim nav saskārušas”. Savukārt FM ieskatā Latvijā uz apvienoto krājaizdevu sabiedrību banku ir jāattiecina kredītiestādēm līdzvērtīgas regulējošās prasības.

Čoders gan vērš uzmanību, ka krājaizdevu sabiedrību darbības riskus nosaka kapitāls. Līdz ar kapitāla augšanu pieaug “tādu īpašnieku īpatsvars, kuriem interesē lieli darījumi, ar lielām naudām”.

Kolīdz kapitāls sasniedz ap miljonu eiro, sāk rasties interese nodarboties ar lieliem darījumiem, to rāda arī Lietuvas pieredze. Tiklīdz Latvijas krājaizdevu sistēma izaugs līdz Lietuvas apmēriem, pavērsies plašas iespējas shēmot pie esošās likumdošanas.

“Visas šīs shēmas ir jālikvidē. Kāpēc mēs drīkstam ārzemēs ieguldīt? Kāpēc mums nav ierobežojumu ieguldīt akciju tirgos? Lietuvā līdz 80% zaudējumu radīja ieguldījumi tieši akcijās, kas mums nav ierobežots. Ierobežojam to, nevis baidāmies, ka mēs izaugsim,” skaidro Krājaizdevu apvienības pārstāvis.

26 tūkstoši biedru nav gana

“Esošā krājaizdevu sabiedrību darbības modeļa ietvaros krājaizdevu sabiedrības ir uzrādījušas stabilu darbības rezultātu un turpina pakāpeniski attīstīties, par ko liecina gan krājaizdevu sabiedrību pieaugošais izsniegto kredītu, gan piesaistīto noguldījumu apjoms,” portālam “Delfi” norāda profesore Rupeika-Apoga.

2015. gada beigās Latvijā izsniegtas licences 34 kooperatīvajām krājaizdevu sabiedrībām un to aktīvu apmērs sasniedza 25,2 miljonus eiro, kas veidoja apmēram 0,1% no kopējiem finanšu sektora aktīviem. 2015. gadā krājaizdevu sabiedrības nopelnīja 408 tūkstošus eiro, savukārt kredītu portfeļa atlikums pieauga līdz 17,8 miljoniem eiro. Kopējais krājaizdevu biedru skaits ir ap 26 tūkstošiem.

LKSS vērš uzmanību, ka dati rāda, ka esošais krājaizdevu darbības modelis nodrošina to izaugsmi, stabilitāti, risku sabalansētību un ilgtspēju.

latvijas_ks_pelnalatvijas_ks_krediti_noguldijumilatvijas_ks_aktivi

Runājot par nākotni, profesore min, ka perspektīvs virziens, iespējams, būtu plašāka mēroga mikrokreditēšanas programmu īstenošana ar vietējo krājaizdevu sabiedrību palīdzību. Tomēr, kā skaidro Rupeika-Apoga, šis, visticamāk, nav tuvāko gadu jautājums.

“Tā īstenošanai būtu nepieciešams plašāks krājaizdevu sabiedrību tīkls Latvijā. Tuvākajos gados reālāks mērķis būtu potenciālo krājaizdevu sabiedrību biedru informēšana par šo kooperācijas formu, kā arī ieinteresēto pašvaldību iesaistīšana krājaizdevu sabiedrību popularizēšanā,” secina profesore.

Bankas pēdējos gados izmanto plašāku centralizāciju kreditēšanas lēmumu pieņemšanā. Profesore pieļauj, ka šo nišu varētu sākt aizpildīt vietējās krājaizdevu sabiedrības, kas piedāvātu elastīgāku pieeju vietējiem uzņēmumiem, kas vēlās aizņemties.

Pārpublicētā raksta beigas


KAA komentārs: Krājaizdevu apvienība 2015. gada 25. martā organizēja pieredzes apmaiņas braucienu uz Lietuvu. Bija iespēja no pirmavotiem dzirdēt par Lietuvas pieredzi. Par to var lasīt mūsu rakstā Lietuvas pieredze finanšu kooperatīvu attīstībā.

LTV: Finanšu instruments laukos – krājaizdevu sabiedrības

14. aprīļa dienas ziņās 2 minūšu sižets par Allažu Saimi.

Laukos aizvien būtiskāku nozīmi iegūst kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, kas ir alternatīva bankām un citām kredītiestādēm. Īpaši to izjūt uzņēmēji, kuriem tajās pieejamie līdzekļi ir ātrāks un izdevīgāks risinājums attīstībai. Krājaizdevu sabiedrības reizē pilda arī sociālās funkcijas, piemēram, kā bankomāti, kur to nav, vai krīzes situācijās, kad pašvaldībai ir ierobežotas iespējas palīdzēt saviem iedzīvotājiem. Par šādu pieredzi – Vidzemes kolēģi.

LSM.lv lapa: http://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/70045/finansu-instruments-laukos–krajaizdevu-sabiedribas/

16. februāra intervija par krājaizdevu sabiedrībām

Šeit klausāms un lasāms pilns raidījuma “Īstenības izteiksme” ieraksts, kurā ir runa par krājaizdevu sabiedrībām Latvijā. 2016. gada 16. februāris. Avots: LR1, http://www.lsm.lv/lv/raksts/zinju-analiize/zinas/krajaizdevu-sabiedribas-latvija-atbalsts-lauku-attistiba-bet-vajas-liegtas-sadarbibas-del.a169245/. Autors: Sintija Ambote, Latvijas Radio korespondente.

Raidījuma balss ieraksts LR1 portālā: http://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/63903/krajaizdevu-sabiedribu-kustiba-latvija-pagaidam-vaja/

Krājaizdevu sabiedrības Latvijā – atbalsts lauku attīstībā, bet vājas liegtās sadarbības dēļ

Krājaizdevu sabiedrību kustība Latvijā pagaidām ir ļoti vāja — valstī licencētas tikai 32, lielākoties Rīgā. Tikmēr citās Eiropas valstīs, tostarp tepat kaimiņos Lietuvā, krājaizdevu sabiedrības spēlē nozīmīgu lomu, īpaši lauku reģionu attīstībā.

  • Naudu vairāk izsniedz līmeņa noturēšanai, nevis attīstībai
  • Krājsabiedrības – iespēja palikt virs ūdens bez ķīlas došanas
  • Bankas noraida apgalvojumus, ka tās stāv krājaizdevumu attīstības ceļā

Naudu vairāk izsniedz līmeņa noturēšanai, nevis attīstībai

Nītaures krājaizdevu sabiedrības valdes locekli Mairu Prikuli un grāmatvedi Vinetu Pētersoni Latvijas Radio sastop vietējā pagastmājā nelielā kabinetā. Izrādās, tikšanās ir svētku dienā, kad šī krājaizdevu sabiedrība svin jau 13. jubileju. Šajā laikā aizdevumus saņēmuši daudzi tuvējo lauku teritoriju iedzīvotāji dažādām vajadzībām.

Uz šo brīdi kredītos izdoti 142 000 eiro, tostarp kādam jaunam lauksaimniekam saimniekošanas uzsākšanai, kā arī vēl kādai saimniecībai mēslu krātuves modernizēšanai, lai tā atbilstu jaunajām Eiropas prasībām. Tāpat iedzīvotāji naudu aizņemas nelieliem ārstniecības pakalpojumiem, mašīnu vai dzīvokļu remontiem, bērnu mācību maksām vai sezonas lauksaimniecības darbiem.

Prikule un Pētersone stāsta, ka sabiedrības revīzijas komitejā ir pieci cilvēki, valdē – trīs.

Mēs šobrīd nevaram izdot lielākus aizdevumus par 3000 eiro. Agrāk vēl mazāk varējām izdot, stāsta Pētersone.

„Bet ir tādi cilvēki, kam varētu dot arī lielākus kredītus. Tāpat nevarējām arī visu laiku uzņemt juridiskas personas, tagad tas likums gan ļauj to darīt, bet tik un tā viss atduras pret nelielajām summām,” norāda grāmatvede.

Krājaizdevu sabiedrības ir kā pašpalīdzības kases, nevis bankas. Proti, biedri paši izlemj, kam aizdevumu piešķirt, jo lokāli arī pazīst viens otru un nepieciešamā kredītvēsture lauku miestā ir kā uz delnas, stāsta Pētersone un Prikule. Vērtējot, kam naudu aizdot, krājaizdevu sabiedrības pārstāvjiem ir svarīgi, lai ieguldītie līdzekļi pēc iespējas attīstītu lauku teritoriju.

Taču attīstībai pagaidām sanāk izdot mazāk, vairāk dzīves apstākļu uzlabošanai, lai cilvēkus noturētu teritorijā.

Taču ir arī tādi iedzīvotāji, kas tikai iegulda naudu.

“Naudu pārsvarā [dod] vietējie iedzīvotāji, un mums ir arī nelieli procenti, lai cilvēki būtu ieinteresēti šeit noguldīt. Viens pensionārs vienmēr iegulda naudu šeit tikai tāpēc, ka ir sava novada patriots,” stāsta Pētersone. “Tāpat arī attīstībai daži cilvēki iegulda naudu un arī bieži jautā, kur tā nauda reāli darbosies novadā,” piebilst Prikule.

Krājsabiedrības – iespēja palikt virs ūdens bez ķīlas došanas

Turpat līdzās Nītaures pagastam Allažos arī ir krājaizdevu sabiedrība, kas ir pat viena no lielākajām ārpus Rīgas. Upmalu mājā strādā nelielas lopkopības fermas saimniece Ingūna Miezīte, kas krājaizdevu sabiedrības pakalpojumus izmanto no pirmsākumiem. Par ieguvumiem lauksaimniece galvenokārt sauc ātro naudas pieejamību un iespēju arī ātrāk parādu atmaksāt bez procentiem.

Saimniecībā ir tikai 15 slaucamas govis un produkciju realizē nelielos daudzumos, taču ikdienas izdevumiem dažkārt vajadzīgas lielākas summas.

„Mums jau ir kredītsaistības ar banku, un tur vairs nevaram dabūt kredītus zemnieku saimniecībai, bet krājaizdevu sabiedrība mums ļauj  dabūt kredītus bez īpašuma ieķīlāšanas.

Mēs esam maza zemnieku saimniecība, līdz ar to arī jaunu tehniku nevaram atļauties, bet sabiedrība ļauj vismaz lietotu lopbarības sagatavošanas tehniku iegādāt,” par krājaizdevu sabiedrībām stāsta Miezīte.

Allažu krājaizdevu sabiedrība atjaunojusi darbību 2000. gadā, sākot ar 37 biedriem, kas lielākoties bijuši lielākie zemnieki un uzņēmēji teritorijā, bet nu jau to skaits izaudzis līdz 900 biedriem. Patlaban sabiedrības aktīvi sasnieguši miljonu eiro.

Lielu lomu krājaizdevu sabiedrība Allažu pusē spēlējusi krīzes gados, kad palīdzēts ap 33 uzņēmumiem, saglabājot ap 150 darbavietu, lēš sabiedrības „Allažu saime” vadītājs Ēriks Čoders.

„Tie nebija tikai uzņēmēji, kam bija iespēja izdzīvot. Piemēram, ja pilsētā pazaudējat darbu, tad ir iespēja atrast vēl kādu citu darba vietu, bet laukos bieži pat 20 kilometru attālumā citu darbu nevar dabūt,” saka Čoders.

„Ja ģimene varēja dzīvot bez auto, kamēr bija darbs uz vietas, tad tagad tas nav iespējams. Ja nav auto, tad arī darbu izdzīvošanai viņi nevar atrast, un banka kredītu mašīnai nedos, ja esi pazaudējis darbu. Taču mēs devām kredītus arī šiem ļaudīm, jo zinājām šeit uz vietas, kas tie ir par cilvēkiem, zinājām, ka brīdī, kad viņiem būs darbs, viņi sāks atmaksāt,” norāda Čoders.

Krājaizdevu sabiedrību kustība Latvijā kopumā pagaidām ir ļoti vāja — valstī ir tikai 32 licencētas krājaizdevu sabiedrības, turklāt liela daļa no tām realitātē nedarbojoties.

„Pētījumā par krājaizdevu sabiedrībām Eiropā redzams – spēcīgākās no tām darbojas laukos, jo pieprasījums pēc tām ir tieši tur. Arī Lietuvā visvairāk šis tīkls attīstījās pēc „Snoras” bankas bankrotēšanas – filiāles pazuda laukos, un iedzīvotāji, vienkārši lai nepaliktu bez pakalpojumiem, sāka veidot krājaizdevu sabiedrības,” pauž Čoders. „Pie mums ir otrādi – lielākoties sabiedrības ir Rīgā. Savukārt Latgalē, kur tās būtu nepieciešamas visvairāk, ir tikai viena neliela krājaizdevu sabiedrība, kas nespēj atsperties, un mēs nevaram Latvijā strādāt kopā,” saka sabiedrības vadītājs.

Bankas noraida apgalvojumus, ka tās stāv krājaizdevumu attīstības ceļā

Lauku konsultāciju centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis norāda, ka

uzņēmējdarbība lauku teritorijās pēdējos gados neattīstās tieši tādēļ, ka nav pieejas starta kapitālam.

Arī Cimermanis līdzīgi kā Allažu krājaizdevu sabiedrībā norādīja uz trūkumiem regulējumos. „Pašlaik nevar finansēt citas uzņēmējdarbības formas, izņemot zemnieku saimniecības, un otrs traucēklis ir liegums kooperēties krājaizdevu sabiedrībām valsts līmenī,” atzīmē Cimermanis. „Tas nenozīmē, ka aizdevumi tiek doti televizoram vai ceļojumam, bet gan ekonomiskajai aktivitātei, tieši darba vietu radīšanai. Jau šobrīd ir daudzi labi piemēri, bet, manuprāt, ir spēcīgs lielo banku lobijs, lai krājaizdevu sabiedrību kooperācija neattīstītos,” viņš norāda.

Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijā vērtē, ka krājaizdevu sabiedrību tīkls valstī nav attīstījies tieši finansējuma dēļ, proti biedriem ir jābūt gana lieliem līdzekļiem, kurus noguldīt kopējā katlā un varētu aizdot kredītus. Savukārt pārmetumus, ka lielās bankas apzināti neiegulda lauku attīstībā, asociācija noraida. Iespējamo krājaizdevu sabiedrību attīstību Latvijā asociācijas pārstāve Baiba Melnace sauc par veselīgu konkurenci. “Tas ir viens no finanšu nozares darbības veidiem un viens no spēlētājiem” saka Melnace. “Ir krājaizdevumi, riska kapitāla fondi – valsts atbalsta instrumenti. (..) Taču uzskatīt, ka ar krājaizdevu  sabiedrībām ir iespējams risināt jautājumus, ko šobrīd nerisina bankas, nav pamatoti.

Stāsti, ka bankas nekreditē lauksaimniekus un nedod kredītus zemniekiem, bieži vien nav patiesi tādēļ, ka šie potenciālie kredītņēmēji nekvalificējas kritērijiem,” norāda Melnace.

Viņa uzsver, ka pat saimniecību labā kredītus reizēm nevajadzētu ņemt – pēcāk nespēs tos atdot.

Bijušais ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra ar šo jautājumu strādājis iepriekš ministrijā, un, viņa ieskatā, līdz šim krājaizdevu sabiedrības nav attīstījušās Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas piesardzības dēļ, jo vienotā tīkla modelis ir tikai tapšanas stadijā.

Patlaban uzsākts arī darbs pie pētījuma Ekonomikas ministrijā, lai apzinātu krājaizdevu sabiedrību darbības pieredzi Lietuvā, Polijā, Nīderlandē. “Lietuvā pērn sadarbībā ar krājaizdevu sabiedrībām realizēja modeli, kura mērķis bija radīt reģionos 1000 darbavietas. Taču viņi ieguva 3012 darbavietas. Šī programma bija sevi attaisnojusi ar uzviju (..),” stāsta Putra, norādot, ka arī Nīderlandē tiek veidoti līdzīgi projekti. Tāpēc arī Latvijai vajadzētu sekot šiem piemēriem. Viņaprāt, liela nozīme šajās programmās varētu būt finanšu institūcijai “Altum”.

Pētījums par krājaizdevu sabiedrībām citās valstīs tapšot divu mēnešu laikā, un attiecīgi rudenī varētu parādīties konkrēti likuma grozījumi, kurus varētu skatīt Saeimā.

Turpiniet lasīt

Krājaizdevu sabiedrības – Latvijas nākotne

Avots: Una Zeltkalne, Meža Avīze, 2014. gada 15. aprīlis.

Eiropā pārsvarā krājaizdevu sabiedrības apvienojušās vienotā organizācijā, kas Latvijā šobrīd ir aizliegts. Ja pašvaldības, uzņēmēji un sabiedriskās organizācijas vienotos par krājaizdevu sabiedrības izveidi, tad mēs kļūtu par savas teritorijas saimniekiem, ir pārliecināts «Krājaizdevu apvienības» valdes loceklis, kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības «Allažu saime» valdes priekšsēdētājs Ēriks Čoders.

Tradīcijas jāatjauno

Aizvadīto 10 gadu laikā Latvijā krājaizdevu sabiedrību kustība ir stāvējusi uz vietas. Ja līdz 2003.gadam nodibinājās 3 līdz 4, tad minētajā laika posmā ir nodibinātas 4, bet 2 krājaizdevu sabiedrības ir likvidējušās.

Viens no iemesliem, kāpēc nenotiek attīstība, – trūkst informācijas iedzīvotājiem, un līdz ar to arī izpaliek tradīcijas. «Vācijā ir 12 000 krājaizdevu sabiedrību, bet Latvijā šobrīd darbojas 34. Eiropā vidēji apmēram 20 procenti no noguldītāju naudas grozās krājaizdevu sabiedrībās. Pie mums aktīvi sastāda 0,05 procentus no finanšu sektora,» skaidro Ē. Čoders. Pie traucējošiem faktoriem viņš min arī nesakārtoto likumdošanu. «Īrijā pagājušā gadsimta 70.gados bija smaga krīze un īri no turienes bēga tāpat kā latvieši no Latvijas pirms dažiem gadiem. Valdība tur pieņēma lēmumu no nodokļiem atbrīvot krājaizdevu sabiedrības, un līdz ar to panāca, ka ekonomikā ieplūda kredītresursi. Krājaizdevu sabiedrībās cilvēki noguldīja naudu, it sevišķi tie, kuri bija aizbēguši no Īrijas. Rezultātā ekonomika atguvās, un īri sāka atgriezties. Latvieši arī, kā zināms, devās uz Īriju. Tur apmēram divas trešdaļas iedzīvotāju ir iesaistījušies kādā krājaizdevu sabiedrībā. Šāda pretimnākšana no valsts bija iespējama tāpēc, ka tur ir izveidotas krājaizdevu sabiedrības. Ja Latvija vēlētos palīdzēt saviem iedzīvotājiem, tad tai nebūtu šāda instrumenta, ar kura palīdzību to izdarīt. Šodien Latvijas iedzīvotāji dodas projām uz tām valstīm, kurās ir kredītkooperatīvi vai kooperatīvās bankas,» norāda Ē. Čoders. Viņš uzskata: ja krājaizdevu sabiedrību nebūs, tad latviešu tautas aizbraukšanu un izmiršanu nevarēs apturēt.

Kā lielāko spēku krājaizdevu sabiedrību attīstībā viņš min pašvaldības, uzņēmējus un sabiedriskās organizācijas. «Ja tie apvienojas un izveido krājaizdevu sabiedrību, tad reāli var kļūt par savas teritorijas saimniekiem,» ir pārliecināts Ē. Čoders. Kā pozitīvu piemēru viņš min kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības «Allažu saime» darbību Siguldas un Sējas novadā, kur izveidojusies laba sadarbība ar pašvaldību un kur krājaizdevu sabiedrība iedzīvotājiem sniedz kredītus ar atvieglotiem noteikumiem.

«Krājaizdevu sabiedrība spēj darboties un sniegt pakalpojumus tādā teritorijā, kur nav pat bankomāta. Mēs palīdzam uzņēmējiem un, pateicoties tam, Siguldas novadā ir izveidojies daudz darbavietu. Otra puse – sociālie kredīti, kas nav paredzēti peļņai, bet lai risinātu problēmas, kuru nerisināšana var pārvērsties par problēmu pašvaldībai. Pārsvarā tie ir saistīti ar dzīvojamo fondu. Ja konkrētajā teritorijā ir krājaizdevu sabiedrība un tiek ņemti noguldījumi, tad tajā tiek iegūti kredītresursi vietējās ekonomikas stimulēšanai. Pašvaldības iedzīvotāju rīcībā paliek lielāka nauda.» Tāds ir arī viens no finanšu kooperatīva mērķiem – lai attiecīgajā novadā pelnītāji ir iedzīvotāji un nopelnītais neaizplūst projām no reģiona un Latvijas.

«Eiropā pārsvarā krājaizdevu sabiedrības apvienojušās vienotā organizācijā, kas Latvijā šobrīd ir aizliegts. Tas arī ir attīstību kavējošs faktors. Šādas organizācijas izveide ļauj krājaizdevu sabiedrībām sniegt daudzus banku pakalpojumus, jo tās sadarbojas, un iedzīvotājs, ja ir kādas krājaizdevu sabiedrības biedrs, visā valstī var izmantot tās pakalpojumus. Tā ir nākotne, līdz kurai mums vēl tāls ceļš ejams,» prognozē Ē. Čoders. Trimdas latvieši, kas devās emigrācijā, aizveda sev līdzi krājaizdevu sabiedrības idejas, ieguldījumu, lai Latvijā atjaunotu un attīstītu seno krājaizdevu sabiedrību sistēmu. «Ja mēs rīkosimies pareizi, tad viņu atbalstu noteikti saņemsim, lai izveidotu Kooperatīvo banku. Par tās nepieciešamību vēlamies pārliecināt sabiedrību.»

Nekā personīga par krājaizdevu sabiedrībām

(mainīts un papildināts 2014. gada 27. janvārī 10:29)

2014. gada 26. janvārī TV3 19:00 pārraidīja “Nekā personīga” sižetu, kurā bija runa arī par krājaizdevu sabiedrībām un par Krājaizdevu Apvienību konkrēti (sākot no 34. minūtes). Tomēr atsevišķi jautājumi atainoti neprecīzi un pat sagrozīti, un tāpēc seko mūsu komentārs.

Vai krājaizdevu sabiedrības ir noslēgti klubi? Krājaizdevu sabiedrības (KKS) ir finanšu kooperatīvi, kur biedrus vieno kāda pazīme (teritorija, darbs vai organizācija). Pēc teritoriālā principa veidotā krājaizdevu sabiedrībā par biedru var kļūt ikviens šīs teritorijas iedzīvotājs. Noguldījumus līdz 100 000 EUR apdrošina Noguldījumu Garantijas fonds. KKS un banku uzraudzību veic FKTK, un tāpat kā bankas KKS veic apdrošināšanas iemaksas Noguldījumu Garantiju fondā.

Krājaizdevu sabiedrības pakalpojumus drīkst sniegt tikai saviem biedriem.

Sižetā tiek kļūdaini apgalvots, ka plānots kreditēt arī personas, kas nav krājaizdevu sabiedrības biedri.

Kopēja jumta organizācija krājaizdevu sabiedrībām nevar radīt papildus riskus, jo tāda paralēli FKTK veiktu papildus uzraudzību un veidotu papildus apdrošināšanas uzkrājumus. Lietuvas piemērs to apstiprina, kaut gan no sižeta ir saprotams pavisam pretējais. Lietuvā ir bankrotējušas četras krājaizdevu sabiedrības, taču starp tām tikai viena darbojās kopējā jumta organizācijā. Jumta organizācija no saviem resursiem sedz biedru problēmas. Sižetā attēlotās Latvijas Bankas bažas par krājaizdevu sabiedrību bankrota riskiem ir balstītas uz kļūdainu izpratni par Lietuvas situāciju. Noguldījumu Garantijas fondu Lietuvā, tāpat kā Latvijā, pēc Krājbankas bankrota iztukšoja bankas un atsevišķi strādājošās kredītsabiedrības.

Kopējā jumta organizācijai ir vajadzīga, lai no krājaizdevu sabiedrību iemaksām veidotu savu, atsevišķu noguldījumu garantiju fondu, kurš problēmu gadījumā zaudējumus segtu vispirms, un tikai pēc tam vērstos pie Noguldījumu Garantiju fonda. Tas ir, pirmās ar savu naudu atbildētu pašas krājaizdevu sabiedrības, tām būtu lielāka motivācija savstarpējai kontrolei.

Jāprecizē arī Elmāra Zakuļa apgalvojums, ka noguldījumus garantē nodokļu maksātāji. Proti, noguldījumu garantiju fondā lauvas tiesu veido banku un krājaizdevu sabiedrību iemaksas. Nodokļu maksātāju nauda no valsts budžeta var tikt ņemta tikai tad, ja garantiju fondā līdzekļu vairs nebūtu. Ja krājaizdevu sabiedrībām būtu pašām savs noguldījumu garantiju fonds, bankas un nodokļu maksātāji nestu mazāku līdzatbildību par iespējamiem zaudējumiem.

Nav plānots, ka Attīstības Finanšu institūcija (AFI) kontrolēs KKS, bet ir doma, ka AFI nodrošinās papildus uzraudzību, konsultācijas un tehnisko atbalstu.

Visbeidzot, sižetā Laimdotai Straujumai ir pilnīga taisnība – nekādas bankas neviens netaisās veidot, pretējais ir žurnālistu interpretācija.

Krājaizdevu sabiedrības nav jauns nebanku kreditēšanas veids, kā to apgalvo Apollo.lv portāls, bet jau vismaz 180 gadus sena kooperācijas forma ar senām tradīcijām arī Latvijā. Nezināšana par šo jautājumu ir viens no atstātajiem Padomju mantojumiem.