Nekā personīga par krājaizdevu sabiedrībām

(mainīts un papildināts 2014. gada 27. janvārī 10:29)

2014. gada 26. janvārī TV3 19:00 pārraidīja “Nekā personīga” sižetu, kurā bija runa arī par krājaizdevu sabiedrībām un par Krājaizdevu Apvienību konkrēti (sākot no 34. minūtes). Tomēr atsevišķi jautājumi atainoti neprecīzi un pat sagrozīti, un tāpēc seko mūsu komentārs.

Vai krājaizdevu sabiedrības ir noslēgti klubi? Krājaizdevu sabiedrības (KKS) ir finanšu kooperatīvi, kur biedrus vieno kāda pazīme (teritorija, darbs vai organizācija). Pēc teritoriālā principa veidotā krājaizdevu sabiedrībā par biedru var kļūt ikviens šīs teritorijas iedzīvotājs. Noguldījumus līdz 100 000 EUR apdrošina Noguldījumu Garantijas fonds. KKS un banku uzraudzību veic FKTK, un tāpat kā bankas KKS veic apdrošināšanas iemaksas Noguldījumu Garantiju fondā.

Krājaizdevu sabiedrības pakalpojumus drīkst sniegt tikai saviem biedriem.

Sižetā tiek kļūdaini apgalvots, ka plānots kreditēt arī personas, kas nav krājaizdevu sabiedrības biedri.

Kopēja jumta organizācija krājaizdevu sabiedrībām nevar radīt papildus riskus, jo tāda paralēli FKTK veiktu papildus uzraudzību un veidotu papildus apdrošināšanas uzkrājumus. Lietuvas piemērs to apstiprina, kaut gan no sižeta ir saprotams pavisam pretējais. Lietuvā ir bankrotējušas četras krājaizdevu sabiedrības, taču starp tām tikai viena darbojās kopējā jumta organizācijā. Jumta organizācija no saviem resursiem sedz biedru problēmas. Sižetā attēlotās Latvijas Bankas bažas par krājaizdevu sabiedrību bankrota riskiem ir balstītas uz kļūdainu izpratni par Lietuvas situāciju. Noguldījumu Garantijas fondu Lietuvā, tāpat kā Latvijā, pēc Krājbankas bankrota iztukšoja bankas un atsevišķi strādājošās kredītsabiedrības.

Kopējā jumta organizācijai ir vajadzīga, lai no krājaizdevu sabiedrību iemaksām veidotu savu, atsevišķu noguldījumu garantiju fondu, kurš problēmu gadījumā zaudējumus segtu vispirms, un tikai pēc tam vērstos pie Noguldījumu Garantiju fonda. Tas ir, pirmās ar savu naudu atbildētu pašas krājaizdevu sabiedrības, tām būtu lielāka motivācija savstarpējai kontrolei.

Jāprecizē arī Elmāra Zakuļa apgalvojums, ka noguldījumus garantē nodokļu maksātāji. Proti, noguldījumu garantiju fondā lauvas tiesu veido banku un krājaizdevu sabiedrību iemaksas. Nodokļu maksātāju nauda no valsts budžeta var tikt ņemta tikai tad, ja garantiju fondā līdzekļu vairs nebūtu. Ja krājaizdevu sabiedrībām būtu pašām savs noguldījumu garantiju fonds, bankas un nodokļu maksātāji nestu mazāku līdzatbildību par iespējamiem zaudējumiem.

Nav plānots, ka Attīstības Finanšu institūcija (AFI) kontrolēs KKS, bet ir doma, ka AFI nodrošinās papildus uzraudzību, konsultācijas un tehnisko atbalstu.

Visbeidzot, sižetā Laimdotai Straujumai ir pilnīga taisnība – nekādas bankas neviens netaisās veidot, pretējais ir žurnālistu interpretācija.

Krājaizdevu sabiedrības nav jauns nebanku kreditēšanas veids, kā to apgalvo Apollo.lv portāls, bet jau vismaz 180 gadus sena kooperācijas forma ar senām tradīcijām arī Latvijā. Nezināšana par šo jautājumu ir viens no atstātajiem Padomju mantojumiem.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s