Lietuvas pieredze finanšu kooperatīvu attīstībā

Latvijā jau ilgāku laiku ir izvērsusies diskusija par grozījumiem Krājaizdevu sabiedrību likumā, it īpaši par tiesībām krājaizdevu sabiedrībām kreditēt komersantus. Lietuvas pieredze finanšu kooperācijas attīstībā tiek locīta visādos iespējamos variantos, gan pozitīvā aspektā, gan negatīvā. Lai gūtu informāciju no pirmavotiem, Krājaizdevu apvienība 2015. gada 25. martā organizēja pieredzes apmaiņas braucienu uz Lietuvu.

Deviņi brauciena dalībnieki pārstāvēja gan strādājošas Latvijas krājaizdevu sabiedrības, gan dibināšanas procesā esošas grupas. Ar pieredzi dalījās Lietuvas Centrālās krājaizdevu sabiedrību savienības (LCKS) (Lietuvos centrinė kredito unija, www.lku.lt) vadītājs Fortunatas Dirgincius un Lietuvas vienas no lielākajām krājaizdevu sabiedrībām, Kauņas Akademinė kredito unija (www.aku.lt) vadītāja Gitana Jaseniene.

F. Dirgincius mūs laipni uzņēma LCKS centrālajā birojā Kauņā. Svarīgākie apspriežamie jautājumi – LCKS loma un uzdevumi, juridisko personu kreditēšana, krīzes mācības un risinājumi.

Neliels ieskats vispārējā situācijā

Lietuvā ir 74 krājaizdevu sabiedrības un 123 norēķinu kases. Turpināt lasīt

Advertisements

Latvijas uzņēmēji interesējas par krājaizdevu sabiedrībām

Pārpublicēts no Lauku Avīzes, 2015. g. 7. aprīlī, http://www.la.lv/valdis-kalnozols-ko-varam-darit-sava-laba-lai-nelautu-bankam-sevi-pazemot/

Dodiet man iespēju drukāt un rīkoties ar valsts naudu, un man būs mazsvarīgi, kas valstī izsludina likumus,

19. gadsimta sākumā teicis Rotšildu dinastijas pamatlicējs Maijers Amšels Rotšilds.

Latvijā vairāk nekā 200 000 Latvijas iedzīvotāju bijuši spiesti pamest mājas, ģimenes, tuviniekus, lai pelnītu naudu ārzemēs. Liela  daļa šo cilvēku bijuši spiesti doties projām tikai tāpēc, ka nav spējuši atdot Latvijā bankās paņemtos kredītus. Atsaucoties uz Latvijas Komercbanku asociācijas datiem, 2014. gadā rezidenti un nerezidenti Latvijas bankās kopumā ir ieguldījuši vairāk nekā 22 miljardus eiro, savukārt bankas kredītos izsniegušas mazāk nekā 15 miljardus eiro. Kur palika vairāk nekā pieci miljardi eiro? Aizplūda citu valstu ekonomikas attīstīšanai?

Saucot lietas īstajos vārdos, banku biznesa stratēģija ir augļošana. Savulaik Saeimā tika izvirzīts priekšlikums iekļaut Satversmē, ka Latvijā pamatvērtības ir kristīgās vērtības. Bībelē, tāpat arī Korānā, ir skaidri un gaiši pateikts, ka augļošana ir grēks, un ir jārīkojas, lai to novērstu, nevis veicinātu.

Runājot par ekonomiski lietderīgu un humānu saimniekošanu, manuprāt, lielisks piemērs ir musulmaņu radītās Šariata bankas (http://www.shariabanking.com/). Tās izsniedz aizdevumu nevis pret ķīlu, bet, ieguldot līdzekļus aizdevēja projektā vai biznesā. Šādā veidā banka, ir ieinteresēta sekot līdzi un rīkoties, lai projekts attīstītos un pelnītu, nevis vienkārši izģērbt aizdevuma saņēmēju pliku. Turpināt lasīt