Monthly Archives: jūnijs 2013

Krājaizdevu Apvienība palīdz jaunajām KKS

Apsveicam ar panākumiem savus sadarbības partnerus, Ķekavas krājaizdevu sabiedrības dibinātājus!

Pēc vairāk kā septiņu gadu pārtraukuma Latvijas laukos nodibināta un saņēmusi licenci jauna pēc teritoriālā principa veidota krājaizdevu sabiedrība. Prieku vairo apstāklis, ka tas ir “Krājaizdevu Apvienības” un Ķekavas iniciatīvas grupas sadarbības rezultāts.

Pēc tam, kad jebkāds atbalsts dibināšanai tika liegts no LKKSS (Latvijas Kooperatīvo Krājaizdevu Sabiedrību Savienības), ķekavnieki nepalika vieni ar savām problēmām, tās palīdzēja atrisināt Krājaizdevu Apvienība. Arī citiem Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja griezties pēc palīdzības pie mums krājaizdevu sabiedrību dibināšanas un darbības jautājumos.

Ķekavnieki kā jaunas KKS pārstāvji bez maksas varēs pievienoties grāmatvedības – uzskaites programmai, ko KKS piedāvā “Krājaizdevu Apvienība” un arī pretendēt uz “Krājaizdevu Apvienības” piedāvātajiem kredītresursiem.

“Krājaizdevu Apvienība” arī turpmāk piedāvās atbalstu krājaizdevu kustības attīstībai.

Turpiniet lasīt →

Pirmais Latvijas Lauku kopienu parlaments

7. un 8. jūnijā Preiļu, Vārkavas, Līvānu, Aglonas un Riebiņu novados notika 1. Latvijas Lauku kopienu parlaments, kas saveda kopā ap 190 lauku kopienu aktīvistus un atbalstītājus no visiem Latvijas reģioniem. Darba procesā šeit tika atzīta arī krājaizdevu sabiedrību nepieciešamība. Daži citāti no http://www.laukuforums.lv publicētā:

 

Rīcības plāns paredz risināt tādus jautājumus, kā piemēram, brīvprātīgā darba likumdošanas sakārtošanas procesu noslēgšana, kopienu līderu apmācību nepieciešamība, krājaizdevu sabiedrību idejas popularizēšana laukos, vietējā produkta patēriņa nozīmes palielināšana, elastīgu mācīšanās formu un vietējām vajadzībām atbilstoša satura pieejamības sekmēšana lauku iedzīvotājiem, atbalsta nepieciešamība nemateriālo resursu saglabāšanai laukos.

Lai nodrošinātu izaugsmi kopienās, būtiski ir apzināties kopienā esošos vietējos resursus un saprast, kā iespējams tos ilgtspējīgi izmantot, attīstot tādas ekonomiskās aktivitātes formas kā īsās piegādes ķēdes, vietējā līmeņa horizontālo kooperācija, sociālā uzņēmējdarbība, krājaizdevu sabiedrības u.tml.

Krājaizdevu Apvienība atjaunojusi sadarbību ar trimdas latviešiem

Vēlamies informēt, ka Krājaizdevu Apvienība (KAA) ir atjaunojusi sadarbību ar trimdas latviešiem un viņi ir izteikuši gatavību atbalstīt KKS kustības attīstību Latvijā.

Pirmo atbalstu saņēmusi KKS “Allažu Saime” Ls 70 000 apmērā. Arī citām KKS būs iespēja saņemt noguldījumus caur KAA, sākot ar rudeni. Atvēlētos līdzekļus varēs saņemt pakāpeniski, slēdzot noguldījumu līgumus.

Pašreizējie KAA piedāvātie noguldījuma nosacījumi:

  • Termiņš: 5 gadi
  • Likme: 4,5% gadā
  • Procentu izmaksa: termiņa beigās

Aicinām pieteikties tās KKS, kas vēlētos piedalīties rietumu latviešu noguldījumu piesaistīšanā.

Ar cieņu,

Pauls Irbins
Valdes priekšsēdētājs
Biedrība “Krājaizdevu Apvienība”
+37129423324

Krājaizdevu Apvienība piedalās jaunas datorprogrammas izstrādē

Krājaizdevu Apvienība vēlas informēt esošās KKS, ka FKTK veiktajās pārbaudēs tiek aizrādīts par Microbanker DOS neatbilstību, jo programmas aprēķini ne vienmēr ir korekti. FKTK pārbaudes aktos pieprasa programmas nomaiņu.

Krājaizdevu Apvienība sadarbībā ar SIA “JP risinājumi” ir sākusi izstrādāt pilnīgi jaunu grāmatvedības un uzskaites programmatūru tieši KKS vajadzībām. Šonedēļ veikta pirmā testēšana un darbs tiks pabeigts 3 mēnšu laikā.

Programma būs vairākas reizes lētāka kā Microbanker WIN, jo datorprogrammu izstrādā un uzturēs Latvijas uzņēmums un licence nebūs jāpērk katram lietotājam, bet tikai Krājaizdevu Apvienībai. Orientējoši pievienošanās programmai maksās Ls 300 esošajām KKS un jaunajām tas būs par brīvu, lai veicinātu KKS attīstību Latvijā. LKKSS atvēlējusi Ls 240 atbalstam, tāpēc programma izmaksās Ls 60. Gada maksa būs 7-10 Ls mēnesī, tas ir maksimums Ls 120 gadā.

Programma darbosies kā kooperāciju atbalstošs mehānisms, kur tiks ievērots princips: jo vairāk lietotāju, jo lētāk. Tām KKS, kas vēlas uzzināt vairāk par pievienošanās nosacījumiem, esam gatavi nosūtīt papildus informāciju.

Ar cieņu,

Pauls Irbins
Valdes priekšsēdētājs
Biedrība “Krājaizdevu Apvienība”
+37129423324

Siguldas Avīze: Siguldieši novērtē KKS “Allažu Saime”

Avots: http://www.allazusaime.lv/par-mumssiguldiesi-noverte-kks-allazu-saime/

Siguldas pilsētas iedzīvotāji veido 2/3 no jaunuzņemto biedru skaita kooperatīvajā krājaizdevu sabiedrībā “Allažu saime” (KKS). No jauna piesaistītajos noguldījumos Siguldiešu īpatsvars ir vēl iespaidīgāks. Un nozīme nav tikai tam , ka noguldījumu drošību līdz 70 000 latu krājaizdevu sabiedrībā garantē valsts. Noteicošais ir faktors, ka noguldījumi KKS ir divas trīs reizes pelnošāki par noguldījumiem bankās. Noguldījumi ar termiņu – 12 mēneši, gadā pelna 3,6%, 24 mēnešos tiek nopelnīti 4%, 36 mēnešos – 4,5%, 60 mēnešos – 5%, bet noguldījumiem ar paaugstinātu ienesīgumu tiek piedāvāti 12% gadā.

Gada laikā noguldījumu apjoms KKS audzis par 38%. Tas ļāvis “Allažu saimei” atmaksāt Hipotēku un Zemes bankā ņemto kredītu Ls 100 000,-. Tā sasniegts viens no finanšu kooperatīvu mērķiem – nodrošināt, lai no Sabiedrības darbības pelna vietējā reģiona iedzīvotāji un novadnieku nopelnītais neaizplūstu uz citām valstīm vai reģioniem. Novadnieku ienākumi auguši, jo % likmes augstākas par banku piedāvātajām, pelna Siguldas novads, jo palielinājies iedzīvotāju maksātais ienākumu nodoklis.

Turpiniet lasīt →

Kārlis Āboliņš: Reģionālā nauda novadu un pilsētu attīstībai

2013. gada 24. maijā Banku augstskolā tika rīkota diskusija par paralēlo naudu pēc eiro ienākšanas, kurā uzstājās Krājaizdevu Apvienības Valdes loceklis Kārlis Āboliņš un profesors Ivars Brīvers.

Turpinājumā lasiet K.Āboliņa rakstu “Reģionāla nauda Latvijas novadu un pilsētu attīstības veicināšanai”.

Avots: http://www.tautasforums.lv/?p=6681

* * *
Piemēram, Valmierā vairāk kā 20 miljonus latu tērē pārtikai, un lielākā daļa šīs naudas aizplūst no Latvijas, jo tikai kādi 20% ir vietējā ražojuma, pārējais ir imports.

Iedarbīgs līdzeklis paturēt naudu kādā pilsētā vai novadā ir reģionāla nauda. Bagātajā Vācijā darbojas vairāk nekā 40 reģionālas valūtas. Vācu valodā runā par reģionālām valūtām, taču, sauksim reģionālas valūtas par reģionāliem vai novada vērtībniekiem, lai nesaņemtu piezīmi, ka ar valūtu nodarbojas vienīgi Latvijas Banka.

Vērtībnieki nav oficāli, bet gan brīvprātīgi maksājuma līdzekļi. Kā samaksu par precēm un pakalpojumiem novadā vai pilsētās vērtībniekus pieņems vien tie, kas gribēs, lai novadā vai pilsētā paliek nauda, darba vietas un attīstās mazā un vidējā uzņēmējdarbība.

Kā tiek pie attiecīgā novada vai pilsētas reģionālās valūtas? Kurš maina Vācijā reģionālo valūtu pret eiro un eiro uz reģionālo valūtu?

Turpiniet lasīt →

Dienas bizness: Krājaizdevu sabiedrībās gada sākumā noguldīti 422 tūkstoši latu

Avots: http://www.db.lv/finanses/krajaizdevu-sabiedribas-gada-sakuma-nogulditi-422-tukstosi-latu-393885

Žanete Hāka, 2013. gada 17. maijs 16:07

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību biedru noguldījumu apjoms, kas ir galvenais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots, palielinājās par 422 tūkstošiem latu jeb 4,3% un marta beigās sasniedza 10,3 miljonus latu.

Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati, kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kapitāla pietiekamības rādītājs 1. ceturksnī saglabājās augsts un marta beigās bija 19,9% (decembra beigās – 20,1%), gandrīz divreiz pārsniedzot minimālā kapitāla pietiekamības prasību 10%. 

Šajā periodā krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnīja 103 tūkstošus latu jeb par 12% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 92 tūkstošus latu. Pārskata periodā ar peļņu strādāja 23 krājaizdevu sabiedrības, kopā nopelnot 110,5 tūkstošus latu, savukārt pārējo 10 sabiedrību zaudējumi kopā sasniedza 7,6 tūkstošus latu.

Galvenais krājaizdevu sabiedrību ienākumu avots bija procentu ienākumi no krājaizdevu sabiedrību biedriem izsniegtajiem kredītiem, tas veidoja 62,4% no kopējiem sabiedrību ienākumiem. Savukārt būtiskākie sabiedrību izdevumu posteņi – administratīvie izdevumi, izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem un procentu izdevumi par noguldījumiem – marta beigās veidoja attiecīgi 40,7%, 32% un 18,9% no kopējiem sabiedrību izdevumiem.

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums pirmā ceturkšņa laikā saruka par 92 tūkstošiem latu jeb par 0,9% un marta beigās bija 10,2 miljoni latu. Tāpat marta beigās 64,7% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 29,4% – kā uzraugāmie un 5,9% bija zemstandarta, šaubīgo un zaudēto kredītu kopsumma. Izveidoto speciālo uzkrājumu apmērs nedrošiem parādiem marta beigās veidoja 7,4% no kopējā sabiedrību kredītportfeļa.