2013. gada 24. maijā Banku augstskolā tika rīkota diskusija par paralēlo naudu pēc eiro ienākšanas, kurā uzstājās Krājaizdevu Apvienības Valdes loceklis Kārlis Āboliņš un profesors Ivars Brīvers.

Turpinājumā lasiet K.Āboliņa rakstu “Reģionāla nauda Latvijas novadu un pilsētu attīstības veicināšanai”.

Avots: http://www.tautasforums.lv/?p=6681

* * *
Piemēram, Valmierā vairāk kā 20 miljonus latu tērē pārtikai, un lielākā daļa šīs naudas aizplūst no Latvijas, jo tikai kādi 20% ir vietējā ražojuma, pārējais ir imports.

Iedarbīgs līdzeklis paturēt naudu kādā pilsētā vai novadā ir reģionāla nauda. Bagātajā Vācijā darbojas vairāk nekā 40 reģionālas valūtas. Vācu valodā runā par reģionālām valūtām, taču, sauksim reģionālas valūtas par reģionāliem vai novada vērtībniekiem, lai nesaņemtu piezīmi, ka ar valūtu nodarbojas vienīgi Latvijas Banka.

Vērtībnieki nav oficāli, bet gan brīvprātīgi maksājuma līdzekļi. Kā samaksu par precēm un pakalpojumiem novadā vai pilsētās vērtībniekus pieņems vien tie, kas gribēs, lai novadā vai pilsētā paliek nauda, darba vietas un attīstās mazā un vidējā uzņēmējdarbība.

Kā tiek pie attiecīgā novada vai pilsētas reģionālās valūtas? Kurš maina Vācijā reģionālo valūtu pret eiro un eiro uz reģionālo valūtu?

Vācijā tie ir speciāli nodibinājumi, kuri nodarbojas ar attiecīgo reģionālo valūtu. Arvien vairāk ar reģionālo valūtu nodarbojas pašvaldībām piederošas bankas, kā arī kooperatīvās bankas. No privātām bankām vienīgi tā sauktās „ētiskās bankas”, tai skaitā baznīcām piederošas bankas, kuras Latvijā neeksistē, nodarbojas ar reģionālām valūtām.

Nodibinājumi un attiecīgās bankas Vācijā reģionālu valūtu maina pret eiro ar kursu viens pret vienu, taču fiziskām personām ar 2%, juriskām perosonām ar 5% nocenojumu. No juridisko personu 5% savukārt 3% novirza kādam svarīgam sociālam mērķim, kāda bērnudārza celtniecībai, slimnīcas renovācijai utt.

Latvijas krājaizdevu sabiedrību stratēģiskais un praktiskais izrāviens

Latvijā nav ne pašvaldībām piederošu banku, ne „ētiskas bankas”. Taču Latvijā ir kādas 30 krājaizdevu sabiedrības, kuras patlaban faktiski nodarbojās vien kā banku starpnieki. Novadu un pilsētu vērtībnieki varētu kļūt par Latvijas krājaizdevu sabiedrību stratēģisko un praktisko izrāvienu. Patlaban krājaizdevu sabiedrības aizņemas latus vai eiro no bankām un par attiecīgi augstām procentu likmēm tos aizdod saviem biedriem.

Krājaizdevu sabiedrības arvien lielāku daļu kredītus varētu izdot vērtībniekos ar daudz zemāku procentu likmi kā bankas. Tādejādi izdzenot no Latvijas pilsētām un novadiem tur nevajadzīgās ārzemju bankas.

Piemēram, pašvaldības pārdodot zemes gabalus vai citus īpašumus, varētu daļu samaksu pieprasīt nevis latos, bet attiecīgos vērtībniekos. Savukārt pašvaldība daļu pabalstu vai pensiju var maksāt ar vērtībniekiem, bet arī piekrist, ka savukārt daļu nodevu vai nodokļu var maksāt ar vērtībniekiem.

Zemes pārdošanu ārzemniekiem varētu vismaz ierobežot, ja, piemēram, uzturēšanos pansionātos varētu maksāt ar vērtībniekiem.

Būtu likts pamats Latvijas zemes neizpārdošanai ārzemniekiem.

Vērtībnieku dinamika Latvijas pilsētu un novadu attīstībai

Vērtībnieki ir jāizdod vai ar attiecīgu nocenojumu jāmaina atpakaļ uz latiem, jo par vērtībnieku uzkrājumiem nemaksā procentus, tieši otrādi – vērtībniekiem ir noilgums. Vācijā – no pusgada līdz gadam. Vērtībnieka derīgumu var gan pagarināt, samaksājot attiecigo nodevu. Lai tā nebūtu jāmaksā, vērtībniekus izdos par precēm un pakalpojumiem veikalos un vietās, kur tos pieņem kā maksājuma līdzekli.

Tādejādi kafejnīcas vai restorāni, kas pieņem vērtībniekus, var ar tiem samaksāt zemniekiem par kartupeļiem, dārzeņiem un piena produktiem. Zemnieki savukārt pakalpojumus, kā vetārstu, grāmatvedību, var maksāt ar vērtībniekiem – vetārstiem un grāmatvežiem, arī daļu algas tiem saviem strādniekiem, kas pieņem vērtībniekus kā samaksu.

Nauda tātad neaizplūst uz lielveikaliem, kas tos pretī neņems, bet gan paliek mazās maiznīcās, skārņos, pienotavās, veikaliņos, kur var maksāt ar novada vērtībniekiem.

Tā palielinās mazo uzņēmēju skaits.

Vērtībniekiem nav monētu, ir tikai zīmes. Tātad lati vai 2014. gadā eiro ir vien vajadzīgi sīknaudai, PVN un vienam vai otram valsts nodoklim. Uz vērtībnieka zīmes vienas puses ir vērtībnieka nomināls, kā arī noteikts tā derīgums, otru pusi izmanto kā reklāmas vietu uzņēmējiem pret samaksu vērtībniekos.

Vērtībniekiem ir arī priekš „zaļās Latvijas” pozitīva nozīme. Pārtikas preces vairs neved no liela attāluma, bet gan pārsvarā tikai no novada uz tirgiem un veikaliem.

Enerģijas organizācijas Latvijā stratēģiskais un praktiskais izrāviens

Ir iespējams, ka visa novada vai pilsētas energosistēma balstās galvenokārt uz vērtībniekiem. Ar vērtībniekiem samaksā zemniekiem par biogāzi vai bioelektrību, patērētāji savukārt ar vērtībniekiem maksā par patērēto enerģiju. Tuvākā nākotnē varēs uz vērtībniekiem, piemēram, balstīt pašvaldību autotransportu, ja no biomasas ražos dīzeļdegvielu.

Nebūs vajadzīgs ne Gazprom, ne Dalkia, ne Visagīnas AES, ne sašķidrinātais gāzes termināls. Attiecīgi būs jāpāroganizē Latvenergo.

Bet būs vajadzīgs latviešu zemnieks, kurš gādās ne tikai par maizi, pienu un gaļu, bet gan arī par strāvu un degvielu.

Ventspils venti – mazs sākums

Ventspilī ir jau sava Ventspils nauda „venti”. Diemžēl venti tālu atpaliek no tā, ko novada resp., Ventspils, labā var panākt ar novada vērtībniekiem. Cerams, ka ventspilniekiem būs prāts un saprašana, lai panāktu, ka venti ir tādi Ventspils vērtībnieki, kā tas šeit ir izklāstīts.

Latgales izrāvienam Latgales vērtībniekus

Labi, ka Rīgā sāk rūpēties par Latgales attīstību un nākotni. Latgales vērtbnieks varētu būtu pamats Latgales attīstībai un izaugsmei. Daugavpilī ir taču augstskola. Vērtībnieku nozīme un veidošana vēl ne tuvu nav izpētīta un izsmelta, tādejādi augstskolām paveras plašs pētījumu lauks.

Lats kā vērtībnieks pēc eiro ieviešanas

Labi, pieņemsim, ka eiro aizstās latu 2014. gadā vai kaut kad vēlāk. Vai nebūtu jauki un pareizi, ka lats pārtop par vērtībnieku tā, kā šeit izklāstīts?
Tad Krugmanim un Stiglicam un filmiņu radītājiem aizvērtos mutes un tie brauktu apbrīnot Latviju.

Dr. Kārlis I. Āboliņš
Ķelnes universitātes Vācijā
Ekonomiskās fakultātes zinātņu
Doktors banku un finanšu jautājumos;
bijušais Bavārijas pavalsts bankas līdzvadītājs Luksemburgā