Uzņēmējdarbība bez banku parādu jūga?

11.februārī Siguldas novadu apmeklēja Zviedrijā populāras organizācijas “Crowd Equity” pārstāvji. Organizācijas darbības mērķis ir atbrīvot savus uzņēmējus no parādu jūga. Nelielā prezentācijā, kuru Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietniekam J.Zilveram un krājaizdevu sabiedrības “Allažu saime” valdes locekļiem demonstrēja Crowd Equity pārstāvis Leo Padazakos, tika stāstīts par darbības būtību: vietējā kapitāla fondu veidošana, piesaistot iespējami daudz vietējās sabiedrības pārstāvju.

Kredītsabiedrību izsniegtos kredītus tur nomaina ar vietējās sabiedrības ieguldījumiem (obligācijām) lokālās uzņēmējdarbības kapitālā, tādējādi ieguldītāji kļūst par biznesa līdzīpašniekiem. Kad uzņēmums sāk darbu, ieguldītāji savus ieguldījumus atgūst ar dažāda veida atlaidēm uzņēmuma produkcijai (atlaižu kartēm).

Šādai pieejai ir vēl dažas priekšrocības: var attīstīt tikai tādus uzņēmumus, kuri vajadzīgi vietējiem iedzīvotājiem, citādi būs ļoti grūti no viņiem savākt naudu darbības uzsākšanai. Iedzīvotājiem kā līdzīpašniekiem ir tiesības zināt, kas notiek uzņēmumā, un tas dod papildus drošības garantijas. Savukārt uzņēmējam, kurš uzņēmumu vada, nav jāuztraucas par to, ka uzņēmumu finansējusī banka kādu dienu var negaidīti atprasīt kredītu vai palielināt ķīlas vērtību, ja pasliktinās ekonomiskā situācija vai bankas bilance.

Ieguvēji ir visi:

  • uzņēmējus neapgrūtina parādi;
  • iedzīvotājiem samazinās pakalpojumu cenas;
  • aktivizējas komūnas ekonomika, jo iedzīvotāji ir ieinteresēti dot priekšroku vietējiem uzņēmējiem;
  • aug vietējās sabiedrības konkurētspēja, jo nopelnītais netiek atdots dažādiem starpniekiem.

Zviedru viesi apmeklēja Siguldas novada kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību “Allažu saime” un pauda nožēlu, ka Zviedrijā šī kustība ir nepelnīti pamesta novārtā. Viņu skatījumā Siguldas novadam šādas organizācijas pastāvēšana ir papildus ieguvums, lai veiksmīgi pārņemtu viņu piedāvāto un praksē pārbaudīto modeli.

Zviedrijā šīs kustības popularitāte aug un viņi ir gatavi dalīties pieredzē, un būtu tikai priecīgi par sabiedrotajiem cīņā ar Briseles ierēdniecību.

Ar šīs zviedru organizācijas pieredzi var iepazīties mājas lapā : www.crowdequity.com

Organizācijas darbības principi īsi izklāstīti šajā īsajā (1,5 min, angļu valodā) video:

Daži foto no pasākuma:

IMG_5822 IMG_5804 IMG_5808

Ziņas par šo notikumu publicētas arī Sigulda.lv.

Finansisti nemierīgi sarosās

14. februārī saņēmām patīkamu apliecinājumu savas darbības rezultātiem: uz Krājaizdevu Apvienības darbībām sāk reaģēt tā saucamā finansistu pasaule. Runa ir par Rūtas Kesneres 2014. gada 14. februāra publikāciju laikrakstā “Diena”, “Grib aizvietot bankas”.

reiz teica Mahatma Gandijs, “Vispirms viņi tevi ignorē, tad smejas par tevi, pēc tam cīnās ar tevi, bet beigās tu uzvari.”

Ignorēšanas fāze ir pārvarēta, sākas izsmiešana. Mēs progresējam. Un tā, lai dzīvo vārda brīvība! Tālāk seko mūsu komentārs šim rakstam, strukturētā un izvērstā formā ;)

Vai bankas jāaizvieto ar krājaizdevu sabiedrībām?

Jau virsrakstā apgalvots, ka krājaizdevu sabiedrības grib aizvietot bankas. Jāsaka, ka šāds mērķis ir ļoti ambiciozs, un pie pašreizējās lietu kārtības tas būtu stipri pagrūti. Iemesls ir visai vienkāršs: krājaizdevu sabiedrības, atšķirībā no komercbankām, bezskaidru naudu emitēt nevar. Lai pilnībā aizvietotu bankas, būtu jāiegūst arī bezskaidrās naudas emisijas tiesības.

Pašlaik krājaizdevu sabiedrības var papildināt finanšu sistēmu, aizstājot bankas tur, kur bankas savu darbību sašaurina. Pretēji bankām, krājaizdevu sabiedrības nevar savu kapitālu pārcelt uz citu valsti vai izvietot citās nozarēs; it īpaši teritoriālās KKS ir piesaistītas konkrētai teritorijai un tāpēc ir ieinteresētas problēmas risināt uz vietas. Pēdējās krīzes laikā mazāk cieta tās valstis, kurās ir labāk attīstīta KKS kustība – Īrija, Polija, Lietuva.

Tomēr krājaizdevu sabiedrības ar laiku var kļūt par bankām. Viens no šādiem piemēriem ir holandiešu kooperatīvā Rabobank, kas vēsturiski veidojusies kā atsevišķu krājaizdevu sabiedrību kopējā organizācija un pašlaik Global Finance to ierindo starp pasaules 50 drošākajām bankām. Šādas organizācijas izveide Latvijā ir arī Krājaizdevu Apvienības mērķis.

Vai krājaizdevu sabiedrību atbalsts ir Nacionālās Apvienības iniciatīva?

Citējot rakstu,

Šo Nacionālās apvienības Visu Latvijai!TB/LNNK pārstāvja Imanta Parādnieka iniciatīvu finanšu eksperti gan vērtē kritiski, bet finansists Ģirts Rungainis pat dēvē par «ekonomisko analfabētismu» un «etnogrāfisko kapitālismu».

Te nu nāksies nedaudz palabot raksta autorus. Turpiniet lasīt