Lekcija “Nacionāla finanšu sistēma Latvijā. Vai tas iespējams eirozonā?”

Šī gada 4.februārī Zaļās partijas Ekonomikas padome rīkoja semināru – lekciju par tēmu “Nacionāla finanšu sistēma Latvijā. Vai tas iespējams eirozonā?

Semināru vadīja Inesis Feiferis, kurš pastāstīja par krājaizdevu sabiedrību lomu dažādās Eiropas Savienības valstīs un Latvijas Nacionālās finanšu sistēmas izveides iespējām, atrodoties eirozonā. Pārrunāti tika pasākumi, kurus būtu jāveic, lai valdība sniegtu nepieciešamo atbalstu krājaizdevu sabiedrību kustības attīstībai, it īpaši ņemot vērā L. Straujumas valdības deklarācijā (http://www.pkc.gov.lv/images/LS_MK_deklaracija.pdf, 3. lpp) pausto:

10. Sadarbībā ar pašvaldībām atbalstīsim finanšu sistēmas attīstību, tajā skaitā veicinot iedzīvotāju un pašvaldību apvienošanos kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībās ar mērķi pašiem pārvaldīt savus finanšu resursus, nodrošinot finansējuma pieejamību pēc iespējas tuvāk cilvēku dzīvesvietām.

Zaļās partijas Ekonomikas padome izteica savu atbalstu seminārā paustajām idejām, kas saskan ar tās darbības programmu.

Lasīt par šo notikumu Zaļās Partijas lapā.

Kooperācijas principu ievērošanas pozitīvais efekts krīzes laikā jo īpaši spilgti ir redzams Eiropas Savienības (ES) banku sektorā. Neviena kooperatīvā banka ES vēl nav bankrotējusi. Kooperatīvās bankas ir sekmīgi izturējušas finanšu krīzi, piesaistītas vienai teritorijai, koncentrējas uz kooperatīva biedru interesēm un veicina sadarbību,

uz ieguvumiem norāda I. Feiferis.

Finansisti nemierīgi sarosās

14. februārī saņēmām patīkamu apliecinājumu savas darbības rezultātiem: uz Krājaizdevu Apvienības darbībām sāk reaģēt tā saucamā finansistu pasaule. Runa ir par Rūtas Kesneres 2014. gada 14. februāra publikāciju laikrakstā “Diena”, “Grib aizvietot bankas”.

reiz teica Mahatma Gandijs, “Vispirms viņi tevi ignorē, tad smejas par tevi, pēc tam cīnās ar tevi, bet beigās tu uzvari.”

Ignorēšanas fāze ir pārvarēta, sākas izsmiešana. Mēs progresējam. Un tā, lai dzīvo vārda brīvība! Tālāk seko mūsu komentārs šim rakstam, strukturētā un izvērstā formā ;)

Vai bankas jāaizvieto ar krājaizdevu sabiedrībām?

Jau virsrakstā apgalvots, ka krājaizdevu sabiedrības grib aizvietot bankas. Jāsaka, ka šāds mērķis ir ļoti ambiciozs, un pie pašreizējās lietu kārtības tas būtu stipri pagrūti. Iemesls ir visai vienkāršs: krājaizdevu sabiedrības, atšķirībā no komercbankām, bezskaidru naudu emitēt nevar. Lai pilnībā aizvietotu bankas, būtu jāiegūst arī bezskaidrās naudas emisijas tiesības.

Pašlaik krājaizdevu sabiedrības var papildināt finanšu sistēmu, aizstājot bankas tur, kur bankas savu darbību sašaurina. Pretēji bankām, krājaizdevu sabiedrības nevar savu kapitālu pārcelt uz citu valsti vai izvietot citās nozarēs; it īpaši teritoriālās KKS ir piesaistītas konkrētai teritorijai un tāpēc ir ieinteresētas problēmas risināt uz vietas. Pēdējās krīzes laikā mazāk cieta tās valstis, kurās ir labāk attīstīta KKS kustība – Īrija, Polija, Lietuva.

Tomēr krājaizdevu sabiedrības ar laiku var kļūt par bankām. Viens no šādiem piemēriem ir holandiešu kooperatīvā Rabobank, kas vēsturiski veidojusies kā atsevišķu krājaizdevu sabiedrību kopējā organizācija un pašlaik Global Finance to ierindo starp pasaules 50 drošākajām bankām. Šādas organizācijas izveide Latvijā ir arī Krājaizdevu Apvienības mērķis.

Vai krājaizdevu sabiedrību atbalsts ir Nacionālās Apvienības iniciatīva?

Citējot rakstu,

Šo Nacionālās apvienības Visu Latvijai!TB/LNNK pārstāvja Imanta Parādnieka iniciatīvu finanšu eksperti gan vērtē kritiski, bet finansists Ģirts Rungainis pat dēvē par «ekonomisko analfabētismu» un «etnogrāfisko kapitālismu».

Te nu nāksies nedaudz palabot raksta autorus. Turpināt lasīt

Inesis Feiferis turpmāk vadīs Krājaizdevu Apvienību

“Latvijai nepieciešama sava nacionāla finanšu sistēma,” atzīst bijušais Hipotēku Bankas vadītājs Inesis Feiferis. „Daudzās Eiropas valstīs finanšu kooperatīvi jeb krājaizdevu sabiedrības nodrošina būtisku daļu kredītresursu un citu finanšu pakalpojumu pieejamību, jo sevišķi reģionos.”

Latvijā atšķirībā no citām Eiropas valstīm ir vāji attīstīta finanšu kooperācijas jeb krājaizdevu sabiedrību kustība. Krīzes laikā bija tikai viens pagasts, kur iedzīvotāju skaits nevis samazinājās, bet pieauga. Tas bija Siguldas novada Allažu pagasts, kur aktīvi darbojas Latvijā lielākā reģionālā krājaizdevu sabiedrība “Allažu Saime”.

Šā gada sākumā vairāk nekā 20 sabiedrībā aktīvi cilvēki dibināja biedrību “Krājaizdevu Apvienība” ar mērķi veicināt krājaizdevu kustības attīstību Latvijā. Pirmajos darbības mēnešos biedrība sāka veiksmīgi piesaistīt privāto finansējumu esošo krājaizdevu sabiedrību attīstībai, kā arī izstrādāt atbalsta instrumentus jaunajām krājaizdevu sabiedrībām. Atsaucoties uz līdzšinējās valdes un biedru uzaicinājumu, par jauno biedrības vadītāju kļuva Inesis Feiferis. Turpināt lasīt

Presei: Tiek veidota nacionāla finanšu sistēma

Vairāk kā divdesmit sociāli un ekonomiski aktīvi Latvijas iedzīvotāji, to skaitā ekonomists Jānis Ošlejs, bijušais Hipotēkas bankas vadītājs Inesis Feiferis un citi, nodibinājuši biedrību “Krājaizdevu Apvienība”. Jaundibinātā apvienība ir kā atbilde uz esošo finanšu sistēmu Latvijā un tās uzdevums būs veicināt finanšu kooperācijas kustības attīstību valstī.

Biedrība “Krājaizdevu Apvienība” ir sociāli un ekonomiski aktīvu un atbildīgu Latvijas iedzīvotāju atbilde esošajai stagnējošai finanšu sistēmai Latvijā. Tā ir atbilde komercbankām, kuras pamet lauku reģionus, atstājot iedzīvotājus, uzņēmējus, organizācijas un pašvaldības bez iespējām saņemt finanšu pakalpojumus. Turpināt lasīt