Vairāk kā divdesmit sociāli un ekonomiski aktīvi Latvijas iedzīvotāji, to skaitā ekonomists Jānis Ošlejs, bijušais Hipotēkas bankas vadītājs Inesis Feiferis un citi, nodibinājuši biedrību “Krājaizdevu Apvienība”. Jaundibinātā apvienība ir kā atbilde uz esošo finanšu sistēmu Latvijā un tās uzdevums būs veicināt finanšu kooperācijas kustības attīstību valstī.

Biedrība “Krājaizdevu Apvienība” ir sociāli un ekonomiski aktīvu un atbildīgu Latvijas iedzīvotāju atbilde esošajai stagnējošai finanšu sistēmai Latvijā. Tā ir atbilde komercbankām, kuras pamet lauku reģionus, atstājot iedzīvotājus, uzņēmējus, organizācijas un pašvaldības bez iespējām saņemt finanšu pakalpojumus.

Biedrības valdes priekšsēdētājs Pauls Irbins:

Mēs uzskatām, ka finanšu kooperatīvi jeb Krājaizdevu sabiedrības (KKS) spēj nodrošināt ilgtspējīgu un sabalansētu attīstību visos valsts reģionos. Decentralizēta finanšu sistēma daudz labāk reaģē uz tirgus izmaiņām, nodrošinot finanšu resursu pieejamību vietās, kur tā visvairāk nepieciešama, ņemot vērā vietējās vides īpatnības un cilvēciskos faktorus.

Pasaulē finanšu kooperatīvi ir pierādījuši, ka strādā efektīvāk un stabilāk nekā uz spekulācijām orientētās komercbankas. Ķelnes Universitātes banku ekonomikas zinātņu doktors Kārlis Āboliņš, viens no Krājaizdevu Apvienības dibinātājiem atgādina, ka finanšu krīžu cēlonis ir komercbanku „inovācijas” un vēlme nopelnīt neradot pievienoto vērtību.

Finanšu kooperāciju mērķis ir nodrošināt finanšu pakalpojumu pieejamību tur, kur tie nepieciešami, nevis maksimālu virspeļņas gūšanu. Krājaizdevu sabiedrības darbojas pēc kooperatīvu principa – cilvēki (parasti pēc reģiona vai interešu kopības) iegādājas kooperatīva pajas, kas kļūst par pamatu darbības uzsākšanai. KKS līdzīgi kā bankas pieņem noguldījumus un izsniedz aizdevumus saviem biedriem. Taču atšķirībā no bankām KKS procentos nopelnītā nauda tiek izmantota, lai risinātu kooperatīva biedru vajadzības – labāka infrastruktūra, papildus pakalpojumi, labāki finansēšanas nosacījumi, utml.

Jaundibinātā biedrība “Krājaizdevu Apvienība” ir izvirzījusi trīs galvenos uzdevumus pirmajam darbības gadam – izstrādāt bezmaksas uzskaites un grāmatvedības programmu esošajām un topošajām krājaizdevu sabiedrībām; palīdzēt krājaizdevu sabiedrībām piesaistīt finanšu resursus un skaidrot krājaizdevu sabiedrību ideju ikvienam iedzīvotājam.

Ekonomists Jānis Ošlejs:

Esošā Latvijas finanšu sistēma nav ilgtspējīga. Tā ir orientēta uz lieliem uzņēmumiem un nav ieinteresēta attīstīt mazo uzņēmējdarbību reģionos. Nepieciešams modelis, kur lēmumi par finanšu pieejamību tiek pieņemti reģionāli, ņemot vērā vietējo specifiku.

Eiropas pieredze rāda, ka ekonomisko krīžu laikā attīstās tieši uz finanšu kooperāciju balstītas struktūras.

Inesis Feiferis, bijušais Hipotēkas Bankas vadītājs:

Vācija, Austrija, Lietuva ir labs piemērs kā krīzes laikā finanšu kooperatīvi turpināja kreditēšanu, kamēr komercbankas pameta „nerentablos” reģionus.

Vidzemē lielākās KKS “Allažu saime” vadītājs Ēriks Čoders:

Lietuvā 78 krājaizdevu sabiedrības 198 punktos nodrošina iedzīvotājiem tādus pašus pakalpojumus kā komercbankas – internetbanka, norēķinu kartes un citus pamata pakalpojumus. Krājaizdevu sabiedrībām apvienojoties, tās izveidojušas kooperatīvu banku, par kuras līdzīpašnieku var kļūt ikviens Lietuvas iedzīvotājs.

Zemāk attēlotajā kartē redzamas visas Lietuvas KKS (Interaktīvo karti var aplūkot Lku.lv lapā)

Lietuvas krājaizdevu sabiedrību karte. Avots: http://lku.lt/kredito-uniju-kontaktai

Martā biedrība organizēs pirmo izglītojošo semināru par finanšu kooperācijas priekšrocībām, uz kuru tiks aicināti politiķi, pašvaldību vadītāji un uzņēmēji. Pašvaldības, kas ieinteresētas attīstīt finanšu kooperāciju savā novadā vai reģionā, var uzaicināt Krājaizdevu Apvienības pārstāvjus novadīt bezmaksas informatīvo semināru vietējā reģiona uzņēmējiem, zemniekiem un citādi ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem.