Salīdzinoši: Igaunijas krāj-kredītu sabiedrības piesaistījušas 7 reizes lielākus aktīvus kā Latvijas krājaizdevu sabiedrības, kaut arī noguldījumu aizsardzību Latvijā garantē valsts, bet Igaunijā to jānodrošina pašām sabiedrībām.
Kas nosaka atšķirīgo? Avots: https://hoiu-laenu.ee/ (kopējā nozares organizācija).
| Igaunijas krāj-kredītu sabiedrības (HLÜ) | Latvijas krājaizdevu sabiedrības (KKS) |
| Noguldījumu aizsardzību līdz 20 000 EUR garantē (HLÜ) izveidots Noguldījumu garantijas fonds | Noguldījumu aizsardzību līdz 100 000 EUR garantē valsts Noguldījumu garantijas fonds |
| Apvienotie (HLÜ) resursi ļauj biedriem piedāvāt mūsdienīgus finanšu pakalpojumus, kas pēc būtības ir tādi paši kā komercbankām. | Katra KKS darbojās atbilstoši savu pašu piesaistīto resursu iespējām, tāpēc piedāvātie pakalpojumi ir atšķirīgi un to modernizācija notiek lēni vai nenotiek |
| Sabiedrību galvenais uzdevums ir nodrošināt saviem biedriem pēc iespējas izdevīgākus pakalpojumus. | Sabiedrību statūtos pārsvarā tiek piedāvāta iespēja saņemt konkurētspējīgus pakalpojumus |
| Peļņa tiek novirzīta attīstībai vai pakalpojumu izmaksu samazināšanai | Peļņa un rezerves uzkrājumi var tikt izmantoti dividenžu izmaksai investoriem, vai uzkrāta un izmantota pēc Valdes ieskatiem (statūtos bieži minēti pretrunīgi mērķi un uzdevumi) |
| Pakalpojumu izmantotājiem ir tiesības uz daļu no peļņas | FKTK noteikumi neparedz peļņas atmaksu pakalpojumu izmantotājiem (likums paredz) |
| Visiem pakalpojumu izmantotājiem ir garantēta 1 balss kopsapulcē | Kopsapulci var aizvietot pārstāvji, kas pārstāv juridiskās personas, statūti var paredzēt (likums neļauj) uzņemt biedrus ar atliktām balsstiesībām |
| Kooperatīvais pārvaldes princips garantē pakalpojumu izmantotāju interešu dominanti pārvaldē. Valdes darbību ikdienā uzrauga biedru Padome | Korporatīvie pārvaldes principi paplašina valdes un investoru tiesības uz pakalpojumu izmantotāju tiesību rēķina. Padomes neveidojas nesamērīgi augsto atbilstības prasību dēļ |
| Dominējošais ir teritoriālais princips, kas neļauj “izslaukt” finanšu resursus no reģioniem. Tiek veidots efektīvs reģionālo attīstību veicinošs instruments. | Dominējošais ir nozaru un jauktais nozaru-teritoriju princips, kas neveicina finanšu resursu piesaisti reģioniem, bet ekonomisko krīžu periodos veicina finanšu resursu aizplūšanu no reģioniem |
| Pakalpojumu izmantotāji nav ieinteresēti riskantos darījumos, tāpēc HLÜ darbība ir ilgtspējīga un noturīga pret ekonomiskajām krīzēm | Investoru tipa biedri peļņas palielināšanas nolūkos ir ieinteresēti riskēt, tāpēc ekonomiskās krīzes bremzē KKS attīstību |
Krājaizdevu Apvienība 