WOCCU pārstāvis viesojas Latvijā

25.04.2019. ar Krājaizdevu apvienības biedriem tikās World Council of Credit Unions (Pasaules kredītsabiedrību savienība) reģionālais konsultants Pawel Grzesik.

Rīgas krājaizdevu sabiedrības telpās notika sarunas ar Pierīgas un jaundibināto krājaizdevu sabiedrību pārstāvjiem, bet Siguldā ar Vidzemes lauku krājaizdevu sabiedrību pārstāvjiem.

Secinājumi:

1. Latvijas krājaizdevu sabiedrību attīstība ir neatbilstoša to pastāvēšanas ilgumam;
2. Latvijas krājaizdevu sabiedrības neizmanto Eiropas un Pasaules Kredītsabiedrību organizāciju piedāvāto atbalstu;
3. Biedriem piedāvāto pakalpojumu klāsts ir šaurs un tie ir dārgi;
4. Krājaizdevu sabiedrību tehniskais nodrošinājums ir kritiski vājš.

Biedru Kopsapulce 26.03.2019. plkst. 10:00

Biedrības “Krājaizdevu apvienība” Valde izsludina biedru Kopsapulci otrdien, 26.03.2019. plkst. 10:00 Zemkopības Ministrijas 315. telpā.

Dienas kārtība:

  1. Vadības ziņojums.
  2. Gada pārskata apstiprināšana
  3. Gada budžeta un darbības plāna apstiprināšana
  4. Par datorprogrammu krājaizdevu sabiedrībām
  5. Citi jautājumi (biedru uzņemšana)

Gada atskaišu kopsapulce 2018.g. 6. martā

Krājaizdevu Apvienības Valde sasauc gada atskaišu Kopsapulci.

Laiks un vieta: 2018. gada 6. martā, plkst. 11.00, Zemkopības ministrijas 315. kabinetā.

Dienas kārtībā:

1. Izmaiņas statūtos
2. Izmaiņas Valdē un Revīzijas komisijā
3. Valdes ziņojums un gada pārskata apstiprināšana
4. Rīcības plāns 2018.gadam
5. Citi jautājumi.

Ar cieņu,
Ē. Čoders
KAA valdes pr-ja vietnieks

Biedrības kopsapulce 2015. gada 17. decembrī plkst.10:00

Cienījamie Krājaizdevu Apvienības biedri!

2015. gada 17. decembrī plkst. 10:00-12:00 notiks biedrības kopsapulce. Vieta – 315. telpa Zemkopības ministrijā, Republikas laukumā 2, Rīgā.

Darba kārtība:

1. Izmaiņas valdes sastāvā;
2. Izmaiņas statūtos;
3. Biedru naudas;
4. Citi jautājumi.

Eiropas Parlamenta krājaizdevu sabiedrību interešu grupas tikšanās

Atzīmējot starptautisko krājaizdevu sabiedrību dienu, 2015. gada 16. oktobrī Briselē notika Eiropas Parlamenta krājaizdevu sabiedrību interešu grupas otrā tikšanās, ko vadīja Eiropas Parlamenta viceprezidents Ričards Carnecki (Ryszard Czarnecki, Polija) and EP deputāti Marians Harkins(Marian Harkin, Īrijas republika) un Ričards Hovits (Richard Howitt, Apvienotā Karaliste).

Interešu grupā darbojas 15 EP deputāti no Austrijas, Somijas, Īrijas Republikas, Luksemburgas, Polijas un Apvienotās Karalistes, kas visi ir arī ietekmīgās Eiropas Ekonomikas un Monetārās komitejas locekļi.

Galvenais apspriežamais jautājums – kā krājaizdevu sabiedrībām atvieglot regulējuma noteikumu slogu un atvieglot krājaizdevu sabiedrību dibināšanu tajās dalībvalstīs, kur to vēl nav.

Londonā Eiropas Krājaizdevu sabiedrību tīkla pārstāvji ar Eiropas banku iestādi pārrunāja regulējuma noteikumu sloga atvieglināšanu saistībā ar neto finansējuma stabilitātes rādītāju.

Avots un sīkāka informācija: http://www.woccu.org/newsroom/releases?id=2050

 

EM parlamentārais sekretārs aicina uzlabot Krājaizdevu sabiedrību likumu

2015.gada 6. maijā raidījumā Krustpunktā (Latvijas Radio 1, 12:30), kas bija veltīts “ātro kredītu” jautājumam Latvijā, Ekonomikas Ministrijas parlamentārais sekretārs E. Putra aicināja grozīt Krājaizdevu sabiedrību likumu, lai būtu iespējams paaugstināt KS kapacitāti un nodrošināt reģionu iedzīvotājiem alternatīvu “ātrajiem kredītiem”.

Raidījumu var noklausīties LR1 arhīvā:
http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/stingraks-regulejums-nebanku-kreditu-jomai-vajadzigs-bet-atsevis.a51796/

Feiferis: Latvijā krājaizdevu sabiedrību attīstību kavē likumi, kas liedz tām apvienoties

Latvijā krājaizdevu sabiedrību attīstību kavē likumi, kas liedz tām apvienoties, aģentūrai BNS pastāstīja Krājaizdevu apvienības valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis.

Viņš norādīja, ka 2014.gadā licenci zaudēja trīs kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības un pamatproblēmas izriet no Latvijas likumu īpatnībām, kas liedz krājaizdevu sabiedrībām apvienoties, lai veidotu kopēju komersantu.

Kamēr citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs darbojas kooperācijas pamatprincipi, kad vienas krājaizdevu sabiedrības ieguvums ir visu sabiedrību kopīgs ieguvums, Latvijā katrai krājaizdevu sabiedrībai jāspēj savas problēmas risināt individuāli un bieži darbojas kooperācijas idejai pretējs princips, jo vienas krājaizdevu sabiedrības ieguvums rada zaudējumus citām sabiedrībām.

Viņš atzīmēja, ka tādējādi Latvijā ir izveidojies unikāls kooperācijas modelis, par kuru bieži jādzird citu ES dalībvalstu pārstāvju zobgalīgi komentāri.

Latvijā izveidojies unikāls kooperācijas modelis, par kuru bieži jādzird citu ES dalībvalstu pārstāvju zobgalīgi komentāri, jo paralēli darbojas krājaizdevu sabiedrības kā no 19.gadsimta, jo tām nav pat datora, ir krājaizdevu sabiedrības no 20.gadsimta ar datoru, bet bez atbilstoša programmnodrošinājuma, kur aprēķini tiek veikti “Excel” vai uz papīra lapām, un ir sabiedrības, kas gandrīz sasniegušas 21.gadsimtu, jo spējušas ieviest internetbanku un SWIFT.

Turpināt lasīt