Biedrības kopsapulce 2015. gada 17. decembrī plkst.10:00

Cienījamie Krājaizdevu Apvienības biedri!

2015. gada 17. decembrī plkst. 10:00-12:00 notiks biedrības kopsapulce. Vieta – 315. telpa Zemkopības ministrijā, Republikas laukumā 2, Rīgā.

Darba kārtība:

1. Izmaiņas valdes sastāvā;
2. Izmaiņas statūtos;
3. Biedru naudas;
4. Citi jautājumi.

Eiropas Parlamenta krājaizdevu sabiedrību interešu grupas tikšanās

Atzīmējot starptautisko krājaizdevu sabiedrību dienu, 2015. gada 16. oktobrī Briselē notika Eiropas Parlamenta krājaizdevu sabiedrību interešu grupas otrā tikšanās, ko vadīja Eiropas Parlamenta viceprezidents Ričards Carnecki (Ryszard Czarnecki, Polija) and EP deputāti Marians Harkins(Marian Harkin, Īrijas republika) un Ričards Hovits (Richard Howitt, Apvienotā Karaliste).

Interešu grupā darbojas 15 EP deputāti no Austrijas, Somijas, Īrijas Republikas, Luksemburgas, Polijas un Apvienotās Karalistes, kas visi ir arī ietekmīgās Eiropas Ekonomikas un Monetārās komitejas locekļi.

Galvenais apspriežamais jautājums – kā krājaizdevu sabiedrībām atvieglot regulējuma noteikumu slogu un atvieglot krājaizdevu sabiedrību dibināšanu tajās dalībvalstīs, kur to vēl nav.

Londonā Eiropas Krājaizdevu sabiedrību tīkla pārstāvji ar Eiropas banku iestādi pārrunāja regulējuma noteikumu sloga atvieglināšanu saistībā ar neto finansējuma stabilitātes rādītāju.

Avots un sīkāka informācija: http://www.woccu.org/newsroom/releases?id=2050

 

EM parlamentārais sekretārs aicina uzlabot Krājaizdevu sabiedrību likumu

2015.gada 6. maijā raidījumā Krustpunktā (Latvijas Radio 1, 12:30), kas bija veltīts “ātro kredītu” jautājumam Latvijā, Ekonomikas Ministrijas parlamentārais sekretārs E. Putra aicināja grozīt Krājaizdevu sabiedrību likumu, lai būtu iespējams paaugstināt KS kapacitāti un nodrošināt reģionu iedzīvotājiem alternatīvu “ātrajiem kredītiem”.

Raidījumu var noklausīties LR1 arhīvā:
http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/stingraks-regulejums-nebanku-kreditu-jomai-vajadzigs-bet-atsevis.a51796/

Feiferis: Latvijā krājaizdevu sabiedrību attīstību kavē likumi, kas liedz tām apvienoties

Latvijā krājaizdevu sabiedrību attīstību kavē likumi, kas liedz tām apvienoties, aģentūrai BNS pastāstīja Krājaizdevu apvienības valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis.

Viņš norādīja, ka 2014.gadā licenci zaudēja trīs kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības un pamatproblēmas izriet no Latvijas likumu īpatnībām, kas liedz krājaizdevu sabiedrībām apvienoties, lai veidotu kopēju komersantu.

Kamēr citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs darbojas kooperācijas pamatprincipi, kad vienas krājaizdevu sabiedrības ieguvums ir visu sabiedrību kopīgs ieguvums, Latvijā katrai krājaizdevu sabiedrībai jāspēj savas problēmas risināt individuāli un bieži darbojas kooperācijas idejai pretējs princips, jo vienas krājaizdevu sabiedrības ieguvums rada zaudējumus citām sabiedrībām.

Viņš atzīmēja, ka tādējādi Latvijā ir izveidojies unikāls kooperācijas modelis, par kuru bieži jādzird citu ES dalībvalstu pārstāvju zobgalīgi komentāri.

Latvijā izveidojies unikāls kooperācijas modelis, par kuru bieži jādzird citu ES dalībvalstu pārstāvju zobgalīgi komentāri, jo paralēli darbojas krājaizdevu sabiedrības kā no 19.gadsimta, jo tām nav pat datora, ir krājaizdevu sabiedrības no 20.gadsimta ar datoru, bet bez atbilstoša programmnodrošinājuma, kur aprēķini tiek veikti “Excel” vai uz papīra lapām, un ir sabiedrības, kas gandrīz sasniegušas 21.gadsimtu, jo spējušas ieviest internetbanku un SWIFT.

Turpināt lasīt

Biedrības kopsapulce 2014. gada 27. novembrī

Šī gada 27. novembrī paredzēta kārtējā biedrības kopsapulce.

Kopsapulce notiks Zemkopības Ministrijā, 315. telpā, no 13.00 līdz 15.00.

Darba kārtība:

  1. Valdes un revīzijas komisijas pārvēlēšanas.
  2. Līdzšinējās darbības izvērtējums.
  3. Diskusijas par tālāko darbības modeli saistībā ar pēdējām likumdošanas izmaiņām un prasībām. Iespējamā biedrības pārveidošana par krājaizdevu sabiedrību biedru pārstāvētu organizāciju.
  4. Jaunu locekļu uzņemšana.

Krājaizdevu sabiedrībām ir potenciāls konkurēt ar klasiskajām komercbankām

Ģirts Kronenbergs: Latvijas ekonomikas izaugsmei nepieciešama krājaizdevu sabiedrību attīstība

Krājaizdevu sabiedrībām ir potenciāls konkurēt ar klasiskajām komercbankām uzņēmējdarbības kreditēšanā, kas veicinātu arī Latvijas ekonomikas attīstību, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja padomnieks reģionālās attīstības jautājumos Ģirts Kronbergs.

“Naudas aprite ir viena no ekonomikas lielākajām problēmām. Kustība ir, taču tā ir nepietiekama,” norāda Kronbergs, uzsverot, ka krājaizdevu sabiedrības varētu būt risinājums, kā naudu noturēt Latvijā. “Banku akcionāri nedzīvo Latvijā, līdz ar to nav ieinteresēti tieši Latvijas ekonomikas attīstībā. Dzirdam, ka nauda tiek ieguldīta austrumu tirgos, taču peļņa no šiem darījumiem netiek Latvijas iedzīvotājiem, jo noguldītājiem bankās tiek maksāti fiksēti procenti, kas patlaban ir niecīgi.”

LTRK aicina uzņēmējus un iedzīvotājus iesaistīties krājaizdevu sabiedrībās, kas sākumā var darboties kā pašpalīdzības kases un aizvietot nepieciešamību pēc patēriņa kredītiem, taču tām ir potenciāls izaugt par kaut ko lielāku un finansēt pat ražošanas iekārtu iegādi vai ēku būvniecību.

Kā piemēru Kronbergs minēja namu apsaimniekošanas biedrības, uz kuru bāzes šādas krājaizdevu sabiedrības iespējams veidot.

“Svarīgi piesaistīt uzticamu cilvēku, kurš vada šo procesu un izvērtē riskus,” sacīja Kronbergs. “Katrā darījumā ir riski un iespējas, taču šī ir iespēja paiet malā no klasiskajām lietām, un sākt domāt par to, ka ar savu naudu var strādāt mērķtiecīgāk.”

Viņš arī uzsvēra, ka krājaizdevu sabiedrību darbību uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, līdz ar to tās nevar nodarboties ar riskantiem darījumiem. Turklāt arī uz šiem aizdevumiem attiecas garantija 100 000 eiro apjomā, ko krājaizdevu sabiedrības bankrota gadījumā izmaksā no Noguldījumu garantiju fonda.

Kā ziņots, Laimdotas Straujumas (V) vadītās valdības deklarācijā pausta gatavība atbalstīt Latvijas nacionālās finanšu sistēmas veidošanos, veicinot iedzīvotāju apvienošanos teritoriālās kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībās. Solīts izvērtēt kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību nozares attīstības veicināšanu ar Attīstības finanšu institūcijas palīdzību.

Pilnu interviju ar Ģirtu Kronbergu iespējams noklausīties vietnē soundcloud.com/rietumuradio, https://soundcloud.com/rietumuradio/bankas-ir-k-uvu-as-par-skaisti