Feiferis: Latvijā krājaizdevu sabiedrību attīstību kavē likumi, kas liedz tām apvienoties

Latvijā krājaizdevu sabiedrību attīstību kavē likumi, kas liedz tām apvienoties, aģentūrai BNS pastāstīja Krājaizdevu apvienības valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis.

Viņš norādīja, ka 2014.gadā licenci zaudēja trīs kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības un pamatproblēmas izriet no Latvijas likumu īpatnībām, kas liedz krājaizdevu sabiedrībām apvienoties, lai veidotu kopēju komersantu.

Kamēr citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs darbojas kooperācijas pamatprincipi, kad vienas krājaizdevu sabiedrības ieguvums ir visu sabiedrību kopīgs ieguvums, Latvijā katrai krājaizdevu sabiedrībai jāspēj savas problēmas risināt individuāli un bieži darbojas kooperācijas idejai pretējs princips, jo vienas krājaizdevu sabiedrības ieguvums rada zaudējumus citām sabiedrībām.

Viņš atzīmēja, ka tādējādi Latvijā ir izveidojies unikāls kooperācijas modelis, par kuru bieži jādzird citu ES dalībvalstu pārstāvju zobgalīgi komentāri.

Latvijā izveidojies unikāls kooperācijas modelis, par kuru bieži jādzird citu ES dalībvalstu pārstāvju zobgalīgi komentāri, jo paralēli darbojas krājaizdevu sabiedrības kā no 19.gadsimta, jo tām nav pat datora, ir krājaizdevu sabiedrības no 20.gadsimta ar datoru, bet bez atbilstoša programmnodrošinājuma, kur aprēķini tiek veikti “Excel” vai uz papīra lapām, un ir sabiedrības, kas gandrīz sasniegušas 21.gadsimtu, jo spējušas ieviest internetbanku un SWIFT.

Tāpat viņš norādīja, ka 2014.gadā krājaizdevu sabiedrību likumā veiktās izmaiņas ir paaugstinājušas prasības krājaizdevu sabiedrību darbībai, nepiedāvājot nekādus risinājumus un saglabājot tos ierobežojumus, kas jau daudzu gadu garumā kavējuši krājaizdevu sabiedrību attīstību un nav ļāvuši novērst daudzos darbības riskus – kapitāla nepietiekamību, vājo administratīvo resursu kapacitāti, resursu trūkumu tehnoloģisko nepilnību novēršanai.

Laikā, kad ES visaugstākajā līmenī aicina ieguldīt finanšu un ne-finanšu resursus kooperācijā, lai novērstu reģionālās attīstības atšķirības, un nodrošinātu finanšu pakalpojumu pieejamību lauku iedzīvotājiem un uzņēmējiem iespējami tuvu dzīves vai darba vietai, Latvijā tiek tērēti (zaudēti) miljoni, lai izgudrotu jaunus “divriteņus”,

sacīja apvienības vadītājs, piebilstot, ka par to, cik veiksmīgs bijis šis process liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) 2014.gada sākumā publiskotais pētījums, kurā atzīts, ka Latvijā ir lielākās attīstības atšķirības starp reģioniem ES.

Viņš arī minēja, ka 2014.gadā izveidojās četras krājaizdevu sabiedrību dibināšanas iniciatīvas grupas un šogad tām gatavas piebiedroties vēl vismaz trīs. Lielākā interese ir no reģioniem, kur darbību pārtraukušas bankas vai tās samazinājušas pakalpojumu klāstu.

Latvijas cīņa ar ātrajiem kredītiem šobrīd ir cīņa ar sekām, jo patiesais cēlonis ir alternatīvu risinājumu trūkums. Kad valsts patiesi vēlēsies atbrīvot savus iedzīvotājus no augļotāju jūga, tad tā ļaus pilsoņiem pašiem lemt un veidot savu likteni un sniegs atbalstu, nevis liks šķēršļus sabiedrības pašiniciatīvai. Skaidrs, ka krājaizdevu sabiedrības ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem cīņai ar cilvēku pakļaušanu nepārdomātiem riskiem.

Viņš piebilda, ka ES krājaizdevu sabiedrības ir pārbaudīta vērtība un tās aktīvas finanšu sektora dalībnieces, kas, piemēram, Vācijā, Nīderlandē, Īrijā, Francijā un citur aizņem 15-18% līdz pat 40% no finanšu tirgus, kamēr Latvijā tie ir tikai 0,05%.

Īrijā turpat 70% iedzīvotāju ir apvienojušies krājaizdevu sabiedrībās, kas ir devis būtisku stimulu reģionālajai attīstībai, jo nauda paliek tur, kur tā tiek noguldīta. Latvijā, plānojot pasākumus reģionālajai attīstībai, tas netiek pienācīgi novērtēts, kā rezultātā Latvijas “unikālie” risinājumi ir bez jūtamiem rezultātiem.

Krājaizdevu apvienība izveidota 2013.gada janvārī. Biedrībā ir iesaistījušās sešas krājaizdevu sabiedrības – Kauguru kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība, kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība “AlfaBeta”, kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība “Allažu saime”, Ķekavas novada kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība, Nītaures kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība, kā arī Pūņu kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība.

Latvijā kopumā ir 32 kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s