Nedaudz plašāka informācija par 22. janvāra konferenci

Konferences programma pieejama mūsu iepriekšējā rakstā.

Konferencē spriedīs par krājaizdevu sabiedrību lomu ekonomiskās izaugsmes veicināšanā

Piektdien, 2016. gada 22. janvārī Rīgā norisināsies konference “Krājaizdevu sabiedrības kā dzinējspēks reģionālajā attīstībā un izaugsmē: Eiropas pieredze un Latvijas nākotnes skatījums”, ko organizē Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupa Eiropas Parlamentā sadarbībā ar Krājaizdevu Apvienību (KAA) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC).

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, kurš atklās pasākumu ar ievadvārdiem, atzīmē:

Krājaizdevu sabiedrību kustība Latvijā pagaidām ir ļoti vāja — valstī darbojas tikai 32 licencētas krājaizdevu sabiedrības. Arī regulējums nav pilnīgs. Tikmēr citās Eiropas valstīs krājaizdevu sabiedrības spēlē nozīmīgu lomu. Šī pasākuma ietvaros mums būs iespēja izzināt citu valstu pieredzi, veiksmes stāstus, kā arī reālistiski saprast pārējos ar nozari saistītos aspektus, tai skaitā nepilnības.

Konference pulcēs virkni ārzemju un pašmāju nozares darbiniekus un ekspertu, tai skaitā Īrijas krājaizdevu sabiedrību savienības pārstāvi David Matthews, kurš klātesošos iepazīstinās ar valsts krājaizdevu savienību kustību, to biznesa modeļiem, kā arī trūkumiem regulējumā. Savukārt Polijas nacionālās kooperatīvo noguldījumu un krājaizdevu savienības asociācijas priekšsēdētājs Rafal Matusiak uzstāsies ar priekšlasījumu “Kā tikt pie diviem miljoniem biedru 20 gados: Polijas krājaizdevu sabiedrību stāsts”. Attiecīgajā diskusijā dalību ņems arī Lietuvas centrālās krājaizdevu sabiedrības pārstāvis Fortunatas Dirginčius, kā arī Andrus Ristkok no Igaunijas krājaizdevu sabiedrību apvienības. Kaimiņvalstu pieaicinātie eksperti kontekstā runās par krājaizdevu kustības attīstību reģionā un izvairīšanos no paredzamiem riskiem.

Pašmāju ekspertu panelī cita starpā dalību ņems Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, kā arī Latvijas Universitātes asociētais profesors un Domnīcas Certus pētniecības direktors Daunis Auers. Krājaizdevu Apvienības valdes priekšsēdētājs Rihards Strenga stāstīs par līdz šim kopējo panākto progresu kustības veicināšanā Latvijā. Savu skatījumu par situāciju nozarē sniegs arī virkne reģionālās Krājaizdevu sabiedrības, t.sk. “Allažu saime”, “Dzēse”, Pūņu KKS un Rīgas KKS.

Rihards Strenga, Krājaizdevu Apvienības valdes priekšsēdētājs:

Visvairāk vēlamies uzzināt par citu valstu krājaizdevu sabiedrību modeļiem, ar kuriem mūs iepazīstinās pieaicinātie augsta līmeņa eksperti. Piemēram, Īrijas reģionos krājaizdevu sabiedrības darbojas ļoti sekmīgi, un no tām būtu ko mācīties. Arī Polijas pieredze mums ir īpaši saistoša. Sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru pašlaik strādājam, lai veiktu grozījumus likumā par Krājaizdevu sabiedrībām, lai sabiedrības var uzņemt juridiskās personas ar balsstiesībām, un tās varētu arī kreditēt. Vēl viena būtiska izmaiņa likumdošanā, ko būtu jāpanāk, ir atļauja sabiedrībām apvienoties, veidojot t.s. “jumta” organizāciju, kas veicinātu to attīstību.

 

Konference notiks ES Mājā, Aspazijas bulvārī 28 (2. stāvā). Sākums plkst. 10.00.

Pasākumam var reģistrēties bez maksas, nosūtot e-vēstuli uz andrejs.briedis@llkc.lv.

Pasākumu varēs skatīties arī tiešsaistē: www.llkc.lv/tiesraide.

Plašāka informācija: Rihards Strenga, t. 26658784

Konference Krājaizdevu sabiedrības kā dzinējspēks reģionālajā attīstībā un izaugsmē: Eiropas pieredze un Latvijas nākotne

Konference “Krājaizdevu sabiedrības kā dzinējspēks reģionālajā attīstībā un izaugsmē:  Eiropas pieredze un Latvijas nākotne”

Piektdien, 2016. GADA 22. janvārī ES mājā, Aspazijas bulvārī 28.

Programma:

1. diskusija,  moderators Ansis Bogustovs.

  • 10.00 – 10.10  Ievadruna.  Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts.
  • 10.10 – 10.35  Īrijas krājaizdevu savienību kustība — biznesa modeļa apskats un trūkumi regulējumā. David Matthews, Īrijas krājaizdevu sabiedrību savienība.
  • 10.35 – 11.00  Kā tikt pie diviem miljoniem biedru 20 gados: Polijas krājaizdevu sabiedrību stāsts. Rafal Matusiak,  Polijas nacionālā kooperatīvo noguldījumu un krājaizdevu savienību asociācija.
  • 11.00 – 11.25  Konsolidācija un izvairīšanās no riskiem tautsaimniecībā. Fortunatas Dirginčius, Lietuvas centrālā krājaizdevu sabiedrība.
  • 11.25 – 11.50  Krājaizdevu sabiedrību attīstības iespējas un plāni Igaunijā. Andrus Ristkok, Igaunijas krājaizdevu sabiedrību apvienība.
  • 11.50 – 12.30  Jautājumi un atbildes.

12.30 – 13.00  Kafijas pauze.

2. diskusija.  Moderators  Ansis Bogustovs.

  • 13.00 – 13.10  Krājaizdevu sabiedrību un Altum loma reģionu ekonomikas attīstībā. Reinis Bērziņš, valdes priekšsēdētājs, attīstības finanšu institūcija Altum.
  • 13.10 – 13.20  Padarītais, lai stiprinātu un attīstītu krājaizdevu sabiedrības Latvijā un tālākie soļi. Edgars Putra, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.
  • 13.20 – 13:30  Krājaizdevu sabiedrību attīstība FM redzējumā.  Arvils Ašeradens, FM parlamentārais
    sekretārs.
  • 13:30-13:50  Krājaizdevu sabiedrības: dzinējspēks reģionālajā attīstībā un izaugsmē. Daunis Auers, Latvijas Universitātes asociētais profesors, domnīcas Certus pētniecības direktors.
  • 13:50-14:15  Krājaizdevu sabiedrības Latvijā: vēsturiskie sasniegumi un tālākās iespējas. Rihards Strenga, valdes priekšsēdētājs, Krājaizdevu Apvienība.
  • 14.15 – 15:15  Diskusija, jautājumi un atbildes  Piedalās arī lielākās Latvijas reģionālās krājaizdevu sabiedrības.

15.15 – 17.00  Neformālas sarunas un uzkodas.

Abpusēja sinhronā tulkošana latviešu <-> angļu valodā tiks nodrošināta visa pasākuma garumā.
Konferencē izteiktie viedokļi no jebkura tās dalībnieka ne obligāti atspoguļo Eiropas Parlamenta vai ECR grupas viedokli.

Konferences programma drukājamā veidā (PDF).

Konference „Krājaizdevu sabiedrības kā alternatīvs finanšu instruments pašvaldību teritorijās”

Konference „Krājaizdevu sabiedrības kā alternatīvs finanšu instruments pašvaldību teritorijās” notiks 10:00 2014. gada 4. decembrī Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 95, Rēzeknes novada pašvaldības lielajā zālē.

Mērķis

Sekmēt Latgales iedzīvotāju, uzņēmēju un pašvaldību apvienošanos kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībās ar mērķi pašiem pārvaldīt savus finanšu resursus, nodrošinot finansējuma pieejamību pēc iespējas tuvāk cilvēku dzīvesvietām.

Pamatojums

Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības (KKS) ir pārbaudīta un pasaulē izplatīta kooperācijas forma, ko apliecina arī pirmskara Latvijas vēsture. Atsevišķu valstu reģionos šādi finanšu kooperatīvi nodrošina 20-60% no finanšu operācijām. Pasaules Banka atzīst, ka KKS galvenā loma ir mazo un mikrouzņēmēju apkalpošanā, nodrošinot depozītu izvietošanu, aizdevumus un norēķinu pakalpojumus. KKS kā vietējā teritorijā strādājoša institūcija labāk izprot vietējo specifiku un vajadzības. Tā ir alternatīva kredītiestādēm, jo īpaši lauku reģionos, kur finanšu kooperatīvi bieži vien ir vienīgie finanšu pakalpojumu sniedzēji, kas iedzīvotājiem ir sasniedzami. Latgales reģionā krājaizdevu sabiedrību pārstāvniecība ir viszemākā Latvijā. Tieši tāpēc šajā gadā konference tiek rīkota Latgalē, lai tādā veidā sekmētu pašvaldību, uzņēmēju un iedzīvotāju aktivizēšanos krājaizdevu kustībā.

Adresāti

Pašvaldību vadība, par uzņēmējdarbības veicināšanu atbildīgās amatpersonas un darbinieki, uzņēmēji, zemnieki, VRG vadība, uzņēmējdarbības un lauku attīstības konsultanti, citas personas, ka ieinteresētas Latgales attīstībā.

Tēmas un runātāji

  • Latvijas pieredze: Siguldas novada krājaizdevu sabiedrības „Allažu saime” piemērs. Jānis Zilvers, Siguldas novada domes priekšsēdētaja vietnieks, Ēriks Čoders, KKS „Allažu saime” valdes priekšsēdētājs
  • Eiropas valstu pieredze. Inesis Feiferis, bijušais Hipotēku un Zemes bankas vadītājs, Leo Padazakos, uzņēmējs, vietējā finansējuma platformas Lokal Capital dibinātājs (Zviedrija)
  • Atbalsta instrumenti krājaizdevu sabiedrību izveidei un attīstībai. Pauls Irbins, uzņēmējs, biedrības „Vidzemes inovāciju un uzņēmējdarbības centrs” valdes loceklis

Konferenci finansē: Zemkopības ministrija, Valsts Lauku tīkls.

—–

Notikušās konferences plašāks apraksts un prezentācijas pieejamas Lauku tīkla lapā.