Ko tad īsti cenšas panākt Krājaizdevu Apvienība?

Pēdējā laikā mēdijos izplatās ziņas par Krājaizdevu Apvienības darbību, tomēr nereti vērojama zināma nesapratne par organizācijas mērķiem. Tāpēc der piebilst dažus vārdus.

Krājaizdevu Apvienības mērķis ir panākt spēcīgas jumta organizācijas izveidi visām Latvijas krājaizdevu sabiedrībām.

Kāpēc šāda organizācija ir nepieciešama, kādas problēmas tā risinātu?

1. Pašlaik Latvijas ekonomikā dominē dažas lielas ārvalstu bankas. Visiem ir zināms, ka bankas ir privātas firmas, kuru galvenais pastāvēšanas iemesls ir peļņa. Latvijas iedzīvotāju pensiju fondi, ko tās apsaimnieko, tiek ieguldīti starptautiskos finanšu tirgos, kuriem ar Latviju ir visai mazs sakars. Tāpat notiek ar dažādiem depozītiem. Mūsu nauda netiek investēta Latvijā, bet piedalās mums nezināmos darījumos ar mums nekontrolējamiem riskiem.

Krājaizdevu sabiedrības veido cilvēki, kurus vieno kāda interešu vai dzīvesvietas kopība. Katrā sabiedrībā vienam loceklim ir viena balss. Tādējādi cilvēki paši izlemj par to, kam un uz kādiem nosacījumiem aizdot naudu, panākot investīciju piesaisti vietēji vai vismaz Latvijā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka krājaizdevu sabiedrības nemaz nedrīkst ieguldīt naudu ārpus valsts. Kopējs lēmums, ko pieņem vietējos apstākļus pārzinoši cilvēki, daudz labāk nodrošina ieguldīšanu drošos un pašiem vajadzīgos projektos.

2. Krājaizdevu sabiedrību finanšu resursi ir ierobežoti, jo tās atšķirībā no bankām nevar tik brīvi rīkoties ar naudu. No resursu trūkuma īpaši cieš nelielās un jaundibinātās krājaizdevu sabiedrības. Šo problēmu var novērst ar jumta organizācijas palīdzību, kas koordinē savstarpējas aizdošanas operācijas starp atsevišķām sabiedrībām, izlīdzinot sezonālās un tirgus svārstības.

3. Jumta organizācija varētu piesaistīt lielos finanšu resursus, kas ir Eiropas Savienības attīstības programmās ir paredzēti nebanku sektoram. Latvijai ne vienu reizi vien šī nauda ir gājusi garām vai nonākusi dažādās komercbankās tikai tāpēc, ka nebanku kreditēšanas sektors nav attīstīts – nav kam šo naudu iedot. Līdzīgā veidā varētu piesaistīt līdzekļus no valsts un pašvaldībām, aizņemoties un investējot vietējā ekonomikā.

4. Jumta organizācija organizētu iekšējo kontroli. Kopējie resursi dod iespēju algot labus speciālistus – grāmatvežus, auditorus, investīciju konsultantus, ko katra atsevišķa krājaizdevu sabiedrība pašlaik nevar atļauties, ja vien nav no lielākajām. Šādu speciālistu slēdziens būtu pieejams pēc katras sabiedrības pieprasījuma, vienlaikus atstājot lēmumu pieņemšanu pašu krājaizdevu sabiedrību rokās – speciālisti tikai rekomendē.

Šāda veida kontrole pašlaik darbojas Lietuvas krājaizdevu sabiedrību jumta organizācijā, un no 63 tajā ietilpstošām biedrībām bankrotējusi viena, taču no 14 krājaizdevu sabiedrībām, kas darbojas neatkarīgi, pēdējā gada laikā bankrotējušas ir trīs.

5. Jumta organizācija no atsevišķu krājaizdevu sabiedrību – jumta organizācijas biedru iemaksām veidotu kopēju stabilitātes fondu dažādiem neparedzētiem gadījumiem, tajā skaitā zaudējumu segšanai bankrotu gadījumos. Tādējādi veidojas ļoti spēcīga motivācija savstarpējai kontrolei, jo kādas sabiedrības bankrota gadījumā daļu no līdzekļiem zaudē visi. Samazinās dažādi darbības riski.

6. Jumta organizācija var koordinēt infrastruktūras projektus, kuri veicinātu visu krājaizdevu sabiedrību darbību. Pie šādiem projektiem pieder programmatūras nodrošinājums, kas atbilst vietējai likumdošanai, un tālākā perspektīvā – norēķinu punktu un bankomātu tīkls. Šādi tīkli un krājaizdevu sabiedrībām piederoši bankomāti jau darbojas Lietuvā un Polijā. Arī Latvijā šādi varētu uzlabot finanšu pakalpojumu pieejamību lauku rajonos, no kuriem aiziet banku filiāles.

7. Bankas ļoti nelabprāt izsniedz nelielus kredītus mazajiem uzņēmējiem un ja izsniedz, tad ar augstiem procentiem un vienmēr pret pamatīgu ķīlu. Krājaizdevu sabiedrības veido noteiktas cilvēku kopības pārstāvji, kas ir daudz labāk informēti par vietējiem cilvēkiem un biznesa apstākļiem, kā arī neprasa samaksu par saviem lēmumiem.

Atšķirībā no bankām, krājaizdevu sabiedrībām nav izmaksu akcionāru peļņai, tādējādi tās spēj sacensties ar bankām, piedāvājot konkurētspējīgus noguldījumu procentus. Taču tas iespējams tikai tad, ja administrācijas izmaksas (programmatūra, grāmatvedība, audits) veido salīdzinoši nelielu daļu no apgrozījuma. Ja jaundibinātā krājaizdevu sabiedrība savas darbības sākumā var saņemt lētus kredītus un citu palīdzību caur jumta organizāciju, rentabla darbība un noguldītājiem pieņemami procenti iespējami jau no darbības sākuma. Jau pašlaik daudzās krājaizdevu sabiedrībās par noguldījumiem var saņemt 3 un vairāk procentus, kamēr bankas maksā apmēram vienu.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s