Pamatā ir apelsīni

Avots: Druva, 29.05.2018, http://www.ligatne.lv/jaunumi/prese-raksta-par-ligatni10962/

“Esmu krājaizdevu kustībai stāvējis kūmās,” ar gandarījumu saka Māris Niklass, Cēsu KKS valdes priekšsēdētājs.

Viss sākās ar viņa, toreiz rajona padomes izpilddirektora, braucienu uz Dāniju un tikšanos pašvaldībā. “Dānijā krājaizdevu sabiedrību kustība ir labi attīstīta. Mums puse dienas pagāja, lai saprastu, par ko kurš runā. Kapitālismā un sociālismā vienu un to pašu terminu lieto atšķirīgi. Secinājums bija viens – ekonomikai vajag asinis, naudu,” atceras M.Niklass un atgādina, ka laukos cilvēkiem naudas nebija, dabūt bankā aizņēmumu bija grūti.

Tagad var teikt, ka mūsu krājaizdevu sabiedrības nodibināja, pateicoties apelsīniem no Itālijas. Toreiz sarunā ar dāņiem Māris Niklass uzzināja, ka Itālijas valdība Latvijai uzdāvinājusi apelsīnu kravu, augļi pārdoti, nauda glabājas Finanšu ministrijā Īpašās palīdzības fondā. Tā paredzēta attīstībai. “Vai tad krājaizdevu sabiedrības nav attīstībai,” saka M.Niklass un atklāj, ka izdevies satikt saprotošus cilvēkus un ar rajona padomes starpniecību jaunās KKS varēja saņemt 12 tūkstošus latu darbības uzsākšanai. “Lai dibinātu finanšu kooperatīvu, vajadzēja atrast 20 drosmīgos, kuri riskēs un ieguldīs. Biedriem, kuri riskēja, ieguldīja pamatkapitālā, vajadzēja garantijas. Vismaz nākotnei. Tika nolemts, ka pēc desmit gadu sekmīgas sabiedrības darbības šis ieguldījums kļūst par viņu kapitālu. Varbūt tas nedaudz stimulēja,” pārdomās dalās Māris Niklass.

1995. gada 4.maijā Finanšu ministrija pieņēma lēmumu par Taurenes, Līgatnes un Veselavas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību veidošanu. Vēl pagāja 16 mēneši, līdz 1996.gada 19.novembrī sabiedrības saņēma licenci finanšu pakalpojumu sniegšanai.

Māris Niklass pats dibināja Cēsu KKS. Tolaik nebija paredzēts, ka arī pilsētās dibina šādas sabiedrības. Tāpēc sabiedrība tapa uz tirdzniecības nozares bāzes. “Biju priecīgs, 21 dibinātājs pieteicās, bet, kamēr kārtojām dokumentus, viens pārdomāja. Vai iesaistīties pilnīgi nezināmā pasākumā un vēl ieguldīt savu naudu, izlemt nav viegli,” atgādina M. Niklass.

Par krājaizdevu sabiedrību radās interese, un M.Niklass daudzviet Latvijā stāstīja, ko tās dos, kāpēc vērts dibināt. Drīz pēc tam sabiedrība izveidojās Zosēnos un citos pagastos.

“Kad veidojām krājaizdevu sabiedrības, tagad jāsaka, ka dzīvojām ilūzijās. Bija pārliecība, ka katrā pagastā būs sava krājaizdevu sabiedrība. Nevarējām iedomāties, ka pēc 20 gadiem biedri ņems kredītu, lai spēlētu spēļu zālē. Cēsu KKS diemžēl ir viens tāds biedrs. Vienmēr nodrošināmies ar pajām, un sabiedrībai riska nav. Tāpat nevarēju iedomāties, ka tik plaši un intensīvi attīstīsies ātrie kredīti,” analizē Cēsu KKS valdes priekšsēdētājs M.Niklass un min statistikas datus. Latvijā, ieskaitot zīdaiņus, katrs iedzīvotājs ātrajos kredītos aizņemas 370 eiro gadā. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, apkopojot informāciju, secinājis, ka tikai 36 procenti bez aizkavēšanās atdod ātros kredītus.

Gadu gaitā bijis visādi. M. Niklass atceras zemnieci, kura rīkoja piketu, lai kāds parādnieks viņai atdod naudu, taču viņam divas reizes nācies braukt pie pašas, lai samaksā to, ko aizņēmusies. Abas lietas nebija savstarpēji saistītas.

“Cēsu KKS biedri ir godīgi. Normatīvie dokumenti nosaka, ka mums jāziņo par kredītņēmējiem, kuri maksājumu kavē ilgāk par trim mēnešiem vai vairāk par simts eiro. Mums pēdējo gadu laikā tāda gadījuma nav bijis,” atklāj M.Niklass.

Viņš uzsver, ka krājaizdevu sabiedrībās aug papīru kalni. “Līdz šim par katru noguldītāju un kredītņēmēju reizi ceturksnī jādod atskaite FKTK. No šī gada – katru mēnesi. Lai korektāk varētu apkopot informāciju, arī banka prasa atskaiti. Vai KKS ir tik neuzticamas? Mēs taču aizdodam savu noguldītāju naudu saviem biedriem, nevis kuram katram,” viedokli pauž M.Niklass un pastāsta, ka Cēsu KKS ir pieci lielākie noguldītāji, kuru priekšā jūtas ļoti atbildīgs.

Domājot par KKS nākotni, viņš vērtē, ka laukos sabiedrības būs vajadzīgas, jo reti kur ir pat bankomāti. “Cēsu KKS esam 180 biedri, ja tikai 30 biedriem vajag kredītu, jādomā, vai esam vajadzīgi,” bilst M.Niklass un atgādina, ka pēc piecu gadu darbības pilnsapulcē biedriem jautājis, vai sabiedrībai paplašināties. Vairākums balsoja, ka jāpaliek tādai, kāda tā ir. KKS vadītājs arī piekrīt, ka mazai sabiedrībai grūti attīstīties, bet nedrīkst aizmirst, ka finanšu kooperatīvs ir domāts biedru palīdzībai. Diemžēl uzņēmējdarbībai aizdevumus ņem ļoti, ļoti reti.

Māris Niklass arī nenoliedz, ka visas Latvijas KKS varētu veidot banku. Tikai kurš uzņemsies to darīt?

 

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s